Māris Melgalvs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (36); Recepcijas persona (23)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsMāris Melgalvs
KopsavilkumsMāris Melgalvs (1957–2005) – dzejnieks.
Dzimis skolotājas un jurista ģimenē. Beidzis Rīgas 49. vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājis LPSR Vēstures muzejā par fotolaborantu un fotogrāfu, darbojies žurnālā "Liesma", laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Izglītība" un "Latvijas Jaunatne". Bijis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja speciālists. Latviešu literatūrā pazīstams ar dzejoļu krājumiem "Meldijās iešana" (1980), "Labu vakar" (1984), "Sarmots ugunskurs" (1989) un "Mākoņu pasts pienāk vēlu" (1997). Melgalva dzeja tulkot krievu, vācu, somu un baltkrievu valodā. Daudzi dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna un citu autoru kompozīcijās. Kopš 1985. gada bijis Rakstnieku Savienības biedrs.
Personiska informācijaDzimis vācu valodas skolotājas un jurista, iekšlietu dienesta majora ģimenē.

1972–1975: Rīgas 49. vidusskolā mācījies vienā klasē ar Pēteru Brūveri, kuru aizvedis uz fotogrāfa Jura Krieviņa fotostudiju "Īriss", kopā darbojušies literatūras vēsturnieces un muzejnieces Līvijas Volkovas vadītajā Jauno muzejnieku pulciņā.
1971–1978: darbojies Jura Krieviņa fotostudijā "Īriss", Melgalva fotogrāfijas publicētas presē.
1978: Jauno autoru seminārā iepazīstas ar Egilu Plaudi, izveidojas radoša draudzība, vienam uzklausot otra domas par savu dzeju; kā radošai personībai nozīmīgi rakstnieki bijuši arī Ojārs Vācietis, Eduards Veidenbaums un Rūdolfs Blaumanis.
80. gadi: Melgalvs ir konsultants Jauno autoru semināros un nometnēs "Aicinājums".
1980: Rakstnieks uzdāvina savu dzejoļu krājumu "Meldijās iešana" komponistam Jurim Kulakovam, kurš tolaik domājis par savas grupas dibināšanu.
1981. gada 17. marts: Mazajā ģildē, vienā no pirmajiem oficiālajiem Jura Kulakova jaundibinātās grupas ''Pērkons'' koncertiem, tiek izpildītas dziesmas ar rakstnieka dzejas tekstiem.
1988. gada 31. janvāris: Latvijas Televīzijā izskan pirmais raidījums "Labvakar", kurš vienmēr sākās ar Jura Kulakova dziesmas "Labu vakar" (teksts – Māris Melgalvs) pirmajām taktīm.

1988: Māris Melgalvs lasa savu dzejoli "Kad pilna sirds"
Ieraksts: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/dzejas-dienu-laiks...
2017: 20. martā Latvijas Radio 2 skanēja raidījums "Zelta graudi", kas bija veltīts Māra Melgalva 60. jubilejai.
Ieraksts: http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejnieka...
2020: Raidījums no cikla "Medus un etiķis" Radio Naba, par Māri Melgalvu stāsta literatūrzinātniece Janīna Kursīte.
Ieraksts: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/medus-un-etikis/mari...
Profesionālā darbība1976: pirmā publikācija – dzejolis "Un pēkšni es sāku justies tik maziņš..." Tukuma rajona laikrakstā "Komunisma Rīts" 20. aprīlī.

Dzejas krājumi

1980: Meldijās iešana (Liesma)
1984: Labu vakar (Liesma)
1989: Sarmots ugunskurs (Liesma)
1997: Mākoņu pasts pienāk vēlu (Preses nams)

Dzejas izlases

2005: Lietus lāses pieskāriens (Zvaigzne ABC)
2007: Deja virs bezizejas (Tapals)

Antoloģijas, kurās iekļauta autora dzeja

2000: Bezdibenis un plīvurdeja (Jumava)
2001: Ko dziedāja Rīgas gaiļi? (Pētergailis)
2017: 100 dzejoļi Latvijai (Zvaigzne ABC)
Citātu galerija

Par Māra Melgalva debijas krājumu '''Meldijās iešana''

''Māra Melgalva dzejoju grāmatā "Meldijās iešana" (1980) atrodam tādus "riteņus" – intuitīvi nojauzdams un patiesi pārdzīvodams uz savas ādas dažus nevēlamus procesus mūsu sabiedriskajā apziņā, dzejnieks ir meklējis un atradis savu. melgalvisku Izteiksmi, tuvu un saprotamu "padsmitnieku" un divdesmitgadnieku paaudzei. Zināmā mērā šī pirmā grāmata ir paaudzes morāles kodekss. Tas ir. ko no vecākām paaudzēm neviens nekad nav no visas sirds pieņēmis un par labu atzinis, kaut ari tās pamācības būtu desmitkārt derīgas un vajadzīgas.
Māra meldijas nav notīm, bet vārdiem rakstītas. Tas nav nekas jauns, minēsim tikai Pola Verlēna "Romances bez vārdiem" (1874), ir tikai cits gadsimts, tauta, valoda un mērķis. Māris Melgalvs brauc uz sava melgaviskā ritma riteņiem, kas būtībā ir tas pats latviešu tautas darba ritms, dzejnieka gēnos lerakstīts no vec... vecāku klausām un dainām. Pamēģiniet strādājot (rakstot sacerējumu, mazgājot grīdu utt.) dungot, skaitīt kādu viņa pantu un – varu derēt, uz ko vien vēlaties, – darbs veiksies labāk.''

Klāvs Elsbergs. Vai dzeja ir manta. Rīga, Padomju Jaunatne, nr. 240, 17.12.1980.
''"Milzu dūša" savu ir paveikusi – Māra Melgalva debija tikpat uzmanību piesaistoša kā savā laikā Jāņa Rokpeļņa uznāciens ar "Zvaigzne, putna ēna un citi". Māris Melgalvs uzrunā mūs tieši, atklāti – sarunvalodu, vienkāršrunu, žargonu savīdams ar tautasdziesmas un ziņģes elementiem tā, ka jebkuram lasītājam viņš atstāj sena paziņas iespaidu. Savs puika, izrādās, ir šis dzejnieks Māris Melgalvs, panti vijīgi un skanīgi, un atsperīgi, valoda sulīga, kā no dzīves norakstīta. Pats sevi neviltodams, nepozēdams, nečīkstēdams, dzejnieks meklē sarunas biedru:

''Es jau tevi neizsmiešu,
Kaut gan nezināsi tu,
Vai es muldēšu vai liešu,
Jeb vai teikšu brīnumu.''''

Māra Misiņa. Vai teikšu brīnumu? Karogs, nr. 7, 01.07.1981.
"Paaudzes ir relatīvs jēdziens, bet man tas ir pilnīgi pieņemams, jo ir talantīgu cilvēku grupas parādīšanās likumsakarības. [..] Mana paaudze ienāca 1977./1978. gada [Jauno autoru] seminārā. [..] kopēji mums bija ētiskie kritēriji – attieksme pret dzīvi, pret tautu, pret lasītāju; godīgums gan citam pret citu, gan pret savu darbu."

Manas problēmas vairs nav nav manas. Ar Māri Melgalvu sarunājas Eduards Liniņš. Karogs, nr. 10, 211. lpp, 1990.

Par sadarbību ar grupu ''Pērkons''

Lielākā daļa "Pērkona" dziedāto dzejoļu uzrakstīti jau krietni pirms iepazīšanās ar Juri Kulakovu. 1980. gada septembrī, kad iznāca mana pirmā grāmatiņa "Meldijās iešana", Juris bija viens no pirmajiem, kuram uzdāvināju autoreksemplāru. Oktobra beigās mani sagaidīja milzīgs pārsteigums – uzzināju, ka savi 13 dzejoļi iegūluši Jura nošu lapās. Pēc pāris mēnešiem radās "Pērkons". Tas, ka šīs dziesmas joprojām vēl klausās, sniedz man pat lielāku gandarījumu nekā iespēja publicēties presē. Jo Jurim izdevās pārtvert to dzirkstelīti, kuras dēļ vispār sāku rakstīt. Tie nebija saukļi, kā tu saki savā jautājumā, tie bija hiper-, super- un antisaukļi, kurus savā jaunības "dusmīgumā" sāku rīmēt, naivi cerēdams aizdambēt liekulības un patērētkāres melnās straumes cilvēku apziņā. Mēģināju mūsdienu neloģismus un paradoksus savīt kopā ar tautasdziesmās, pasakās un tautas pieredzē iešifrētajām bagātībām – cik nu tas bija manos spēkos. Protams, kombinācijā ar smago roku tas izklausījās graujoši un ne vienmēr arī tika pareizi saprasts.

Ieva Raiskuma. 10 jautājumi MM. Latvijas Jaunatne, nr. 72, 14.04.1990.

Par Melgalva daiļrades stilistiku

"Melgalva dzejā spilgti izpaužas 80. gadu jauno dzejnieku darbiem raksturīgie motīvi un poētika. Melgalva dzejā ironija un pašironija savijusies ar folkloriski gaišu pasaules skatījumu. Arī poētikai raksturīga stilizācija tautasdziesmu garā un pārfrazējumi, akcentēts dzejoļu skaniskais veidojums. Autora pozīcija atklājas paradoksos un parodijā. Melgalvs – viens no pirmajiem savas paaudzes dzejniekiem (krājums "Sarmots ugunskurs"), kurš ierunājas par ieilgušā opozicionārisma bīstamību, pretstājas mehānisku atražošanu. Viņš mudināja uz konstruktīvu pašstājas veidošanu. Krājumā "Mākoņu pasts pienāk vēlu" dzejniekam pašstāju izdodas realizēt tikai idejas līmenī, viņa dzejas "es" dzīvo nepievilcīgajā, lai gan atmaskotajā un šaustīgajā tagadnē, nerodot tajā pozitīvus pamudinājumus."

Ieva Kalniņa. Māris Melgalvs: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 398. lpp.

Nodarbesdzejnieks
OrganizācijasLatvijas Padomju rakstnieku savienība
1985
Dzimšanas laiks/vieta15.03.1957
Rīga
Rīga
DzīvesvietaBulduri
Kūdra, Jūrmala
Izglītība1964 – 1975
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

1975 – 1982
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Beidzis Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu

Darbavieta1977 – 1981
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Rīga
Rīga

Tolaik Latvijas PSR Vēstures muzejs, ir fotolaborants un fotogrāfs.


1981 – 1982
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Rīga

Redaktors


1982 – 1984
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050

Zinātniskais līdzstrādnieks


1986
Rīgas Pionieru pils
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012

Skolēnu literārās jaunrades pulciņa vadītājs


1987 – 1990
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Dzejas nodaļas vadītājs


1990 – 1991
Laikraksts "Izglītība"
Rīga
Rīga

Literārais konsultants


1992 – 1995
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050

Speciālists


1993
Laikraksts "Latvijas Jaunatne"
Rīga
Rīga

Literārais konsultants

Miršanas laiks/vieta14.01.2005
Jūrmala
Jūrmala
Apglabāts20.01.2005
Jaundubultu kapi
Friča Brīvzemnieka iela 2B, Jūrmala, LV-2015

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
15.03.1957Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Bulduri
(Kūdra, Jūrmala)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsētas daļa
3Jūrmala
(Jūrmala)
14.01.2005Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Jaundubultu kapi
(Friča Brīvzemnieka iela 2B, Jūrmala, LV-2015)
20.01.2005ApglabātsKapsēta
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1975 - 1982IzglītībaĒka, māja
6Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1964 - 1975IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1977 - 1981DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1981 - 1982DarbavietaPilsēta
9Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1982 - 1984DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012)
1986DarbavietaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1987 - 1990DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1990 - 1991DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1993DarbavietaPilsēta
14Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1992 - 1995DarbavietaĒka, māja
Māris Melgalvs ir latviešu dzejnieks, fotogrāfs un muzeja darbinieks. Dzīves laikā izdevis četrus dzejas krājumus un plašāku ievērību guvis kā teksta autors Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna un citu autoru kompozīcijām.

Māris Melgalvs dzimis 1957. gada 15. martā skolotājas un jurista ģimenē. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, kuru absolvējis 1975. gadā. Vidusskolas gados satuvinājies ar klasesbiedru Pēteru Brūveri, ar kuru kopā apmeklējis Jura Krieviņa fotostudiju Īriss un Līvijas Volkovas vadīto Jauno muzejnieku pulciņu. Pirmā nopietnā saikne ar literatūru izveidojusies studiju laikā, kad Melgalvs aktīvi iesaistījies Jauno autoru seminārā, iepazinies ar rakstnieku Egilu Plaudi un Ojāra Vācieša, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Blaumaņa literāro mantojumu.

Zīmīgi, ka jau līdztekus studijām Melgalvs paguvis publicēties gan kā fotogrāfs, gan dzejnieks. 1976. gadā Tukuma rajona laikrakstā ‘’Komunisma Rīts’’ tikusi iespiesta dzejnieka pirmā publikācija ‘’Un pēkšņi es sāku justies tik maziņš…’’, taču turpmāk autora vārsmas iekļautas arī laikrakstos “Karogs”, “Literatūra un Māksla”, “Avots” un citviet. Savu radošo pilnbriedu autors sasniedzis astoņdesmitajos gados, kuru gaitā laidis klajā debijas krājumu “Meldijās iešana” (1980), “Labu vakar” (1984) un “Sarmots ugunskurs” (1989). 1997. gadā iznācis pēdējais dzejnieka krājums “Mākoņu pasts pienāk vēlu”. Autora daiļrades poētika vairākkārt tikusi raksturota, izceļot tai piemītošo ironiju, paradoksus un parodijas elementus, kā arī tautasdziesmai raksturīgo stilistiku.

Vienlaikus neaizmirstama ir Melgalva artava latviešu populārajā un kormūzikā. Ciešā sadarbībā ar Juri Kulakovu dzejnieka vārsmas veidojušas lirisko pamatu vairākām grupas “Pērkons” dziesmām, kuru vidū izceļama“Balāde par gulbi”, “Pie baltas lapas” un “Mana dienišķā dziesma”. Tiklab rakstnieka dzeja caurstrāvo Jāņa Lūsēna “Lai jūs ietu...” , Mārtiņa Brauna “Balādi par nemirstību” un citas kompozīcijas.

Savas dzīves laikā Māris Melgalvs arī gādājis ne vien par latviešu kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, bet arī nākamās latviešu dzejnieku paaudzes attīstību. Pamīšus rakstnieka darbam strādājis par fotolaborantu un fotogrāfu LPSR Vēstures muzejā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja speciālistu. Bijis žurnāla “Liesma” redaktors, no 1987 līdz 1990. gadam vadījis laikraksta “Literatūra un Māksla” Dzejas nodaļu un neatkarības gados kā literārais konsultants darbojies laikrakstos “Izglītība” un “Latvijas Jaunatne”. Rīgas Pionieru pils Skolēnu literārās jaunrades pulciņa vadīšana un iesaiste Literārās akadēmijas darbā, it sevišķi ikgadējās nometnes “Aicinājums” rīkošanā, liecina par autora ieguldījumu latviešu dzejas pēctecības sekmēšanā.

Māris Melgalvs miris 2005. gada 14. janvārī un ticis apglabāts Jaundubultu kapos.

"Nebūs grēku piedošanas,
nebūs apsūdzības rakstu.
Ārā lien no zemes manas,
lien pa zaļu, ņipru lakstu.
Spraucies saulē. Audz un
plauksti.
Uzziedi, kad vakars vēls.
Sauc. Ja arī nesasauksi,
balsi nežēlo, mans dēls.
Nāve nāk ar soli ņipru,
tad, kad dzīve klunkuro.
Sauc. Un tevi sauks par
stipru.
Sauc. Un būs, kas atbalso."

/Māris Melgalvs

Informāciju apkopojis Eriks Dekoneks.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.