Darbi: Darba autors (42); Sastādītājs (4); Redaktors (14); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (20)
Attēli: Persona attēlā(4)
| Vārds | Māra Misiņa |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Mārīte Misiņa |
| Kopsavilkums | Māra Misiņa (1949) ir dzejniece un atdzejotāja. Ieguvusi filoloģes izglītību Latvijas Valsts universitātē (1971), strādājusi Latvijas Padomju rakstnieku savienībā (1971–1974, 1982–1989). kur veikusi tehniskās sekretāres, dzejas konsultantes un valdes sekretāres pienākumus, izdevniecībā "Liesma" (1974– 1980) bijusi tulkotās dzejas redaktore, laikrakstā "Diena" (1990–2009), būdama kultūras žurnāliste, rakstījusi par notikumiem latviešu grāmatniecībā, publicējusi recenzijas un apskatus par iznākušajām grāmatām. Literārās darbības aktīvākais posms ir 70.–90. gadi. Četru dzejoļu krājumu un vienas dzejas izlases autore. Atdzejojusi no krievu, lietuviešu, vācu un horvātu valodas. Dzejoļu krājumā "Svešam uzticēties" (1977) pārsvarā cilvēcības, ideālu nepieciešamības motīvs, vēršanās pret unifikāciju, vienaldzību, atsvešinātību. Krājuma "Pērc lietusmēteli, taurenīt" (1983) pamattēma – monolītas, spilgtas personības un garīgās krīzes pārvarēšanas meklējumi. Krājumos "Viss, kas nekad vairs" (1987), "Priecājies, dvēselīt!" (1991) ētiskās izaugsmes jautājumi pakļauti tautas dzīvības tēmai, dominē indivīda tieksme pēc harmonijas un stabilitātes. Māras Misiņas lirikā ar smeldzošu sāpi akcentēta savas, tā sauktās zudušās paaudzes nepiepildītā mūža dziļā traģika. Viņas dzejai raksturīga atturīga, bet dziļa emocionalitāte, metaforiskās izteiksmes svaigums, emocionālā un intelektuālā sabalsojums. |
| Personiska informācija | 1949: 31. augustā dzimusi veterinārā feldšera Friča Misiņa ģimenē. |
| Profesionālā darbība | Dzejoļus sākusi rakstīt, mācoties Ausmas astoņgadīgajā skolā (tagadējā Vilces pamatskola), bijusi Jelgavas pionieru un skolēnu nama literārā pulciņa dalībniece. 1961: 19. decembrī Jelgavas rajona laikrakstā "Zemgales Komunists" publicēta informācija "Veselīgs karnevāls" par skolēnu, "Sarkanā Krusta" aktīvistu, tikšanos karnevālā 1962: 19. maijā laikrakstā "Darba Uzvara" publicēts pirmais dzejolis "Pionieru maijs". 1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejoļu kopā "Būt, neparādoties būt" žurnāla "Karogs" 8. numurā. 2018: saņēmusi Jelgavas novada pašvaldības Goda diplomu par profesionālu ieguldījumu literatūrā. Ihttps://www.youtube.com/watch?v=9MflCkm01VI Dzejoļu krājumi1977: Svešam uzticēties1983: Pērc lietusmēteli, taurenīt 1987: Viss, kas nekad vairs 1991: Priecājies, dvēselīt! 1999: Būt, neparādoties būt (izlase, arī jauni dzejoļi) 2014: Buršanās (viens dzejolis) AtdzejojumiNo krievu valodas1977: Dekabristu dzeja. (Kopā ar O. Sarmu un Jāni Sirmbārdi.) Rīga: Liesma. 1978: Zulfija. Piemiņas rindas. (Kopā ar Liju Brīdaku un Māru Zālīti.) Rīga: Liesma. 1981: Tjutčevs, Fjodors. Lirika. (Kopā ar MIrdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku, Montu Kromu.) Rīga : Liesma. 1982: Cvetajeva, Marina. Lirika. (kopā ar Amandu Aizpurieti, Imantu Auziņu, Jāni Butūzovu, Māri Čaklo, Jāni Rokpelni, Jānis Sirmbārdi, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni.) Rīga: Liesma. 1983: Ševeļova, Jekaterina. Dzeja. (Kopā ar Olgu Lisovsku.) Rīga: Liesma. 1986: Buņins, Ivans. Aukstais pavasaris = Холодная весна. (Kopā ar Māru Cielēnu.) Rīga: Liesma. 1988: Nadsons, Semjons. Kaut arfa salauzta... = Пусть арфа сломана... (Kopā ar Uldi Krastu.) Rīga: Liesma. No lietuviešu valodas 1984: Nēre, Salomeja. Nedziesti, gaismeklīt. (Kopā ar Imantu Auziņu, Dainu Avotiņu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi, Knutu Skujenieku.) Rīga: Liesma. No vācu valodas 1979: Putns Pavasaris: VDR dzejas izlase. (Kopā ar Māri Čaklo.) Rīga: Liesma. 1983: Cēlans, Pauls. Magone un atmiņa. (Sastādītāja, atdzejojusi kopā ar Māri Čaklo.) Rīga Liesma. 1983: Gēte, Johans Volfgangs. Prometejs (fragmenti). Rīga: Liesma. No horvātu valodas 1979: Paruna, Vesna. Dzejoļi. (Priekšvārda autore, atdzejojusi no horvātu valodas parindeņiem.) Rīga: Liesma. No baškīru valodas 1975: Karims, Mustajs. Gadu pēdās. (Atdzejojusi no baškīru valodas parindeņiem kopā ar Rūtu Ventu un Pēteri Zirnīti.) Rīga: Liesma. Scenārija autore Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām1981: Zvejnieks. (Režisore Rūta Celma.)1989: Jānis Peters un mūsu laiks. (Kopā ar filmas režisori Birutu Veldri.) 1991: Baltica-91. (Režisors Andris Rozenbergs.) |
| Citātu galerija | "M. Misiņas poētiskā pasaule ir savdabīga, tajā nav novalkātu, sastinguši klišeju. Metaforiskā izteiksme te darbojas divos slāņos: Vispirms tiešajā – sadzīviskajā – un reizē arī vispārinātā – filozofiskā – nozīmē. Šī dzeja ir ne vien jūtu, bet arī asa intelekta darbības rezultāts. Tajā atpsoguļojas nepārtraukts un intensīvs domāšanas process, kurā tiek noskaidrota kāda dzejniecei ļoti svarīga lietu, parādību kopsakarība. Viņa nesamierinās tikai ar kāda fakta konstatēšanu, bet tiecas izzināt cēlonību un sekas. Lielākoties šo "prāta liriku", kā to nosacīti varētu dēvēt, caurstrāvo jūtu dzīvinošais siltums." Vārdaune, Dzidra. Māra Misiņa. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 174. lpp. Par izlasi "Būt, neparādoties būt" (1999) "M. Misiņas talanta īpatumu vairāk raksturo, atklāj telpas tēli, sevišķi tie, kas skar Zemgali. Tad tēlā izteiktā apkaime un cilvēks kļūst organiski vienoti – konkrēti un bezgalīgi vienlaikus. [..] Telpas priekšplāns izrietinātu un saaugtu ar Misiņas liriskā "es" uzsvērto atturību raksturā – zināmu māku slēpties aiz padarīta darba tēla, aiz itin kā anonimitātes, aiz kolektīvā "mēs" jūtām, noskaņām, ko pauž arī virsraksts "Būt, neparādoties būt". Korelāciju pāris "mēs–es" viņai ir līdzsvarā, neviens no vietniekvārdiem nav izspīlēts uz otra rēķina. Tālab iepriekšminētā slēpšanās nelīdzinās bezdomu galvas māšanai, nepavisam ne; tā ir pievienošanās, iepriekš sevī izsijājoties cauri pārdomu, šaubu un apjēgsmes sietiem, ļaujot lasītājam būt klāt šai iekšējā "sarunā". Var to dēvēt par tāda rakstura pieredzes izstāstīšanu, kurš nestrebj karstu, toties domāt domā asi, karsti un dziļi, un kam pievienošanos pamato ilgas sajaukumā ar pārliecību, ka mūžība un laimes atplaiksna vīd tur, kur paaudžu pēctecībā svētu notur atbildību par ģimeni, dabu, dzimteni, tautu un valodu." Kubuliņa, Anda. Vēlreiz par Māras Misiņas dzeju. Karogs, 2000, Nr. 10, 206. lpp. |
| Saiknes | Leons Dumbers (1943–1992) - Vīrs Laura Dumbere (1975) - Meita |
| Nodarbes | dzejniece žurnāliste atdzejotāja |
| Dzimšanas laiks/vieta | 31.08.1949 Vilces pagasts Vilces pagasts, Jelgavas novads Dzimusi Vilces pagasta Griķos. |
| Izglītība | 1956 – 1964 Ausmas astoņgadīgā skola Vilces pagasts Vilces pagasts, Jelgavas novads 1964 – 1966 Elejas vidusskola Meža prospekts 5, Eleja Meža prospekts 5, Eleja, Elejas pagasts, Jelgavas novads, LV-3023 Vidusskolu beigusi ar sudraba medaļu. 1966 – 1971 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. |
| Darbavieta | 1971 – 1974 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Tehniskā sekretāre 1974 – 1980 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Tulkotās dzejas redaktore 1980 – 1982 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Dzejas konsultante 1982 – 1989 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes sekretāre 1990 – 2009 Laikraksts "Diena" Kultūras žurnāliste |
| Dalība organizācijās | 1978 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedre |
| Ceļojums | 00.05.1980 Vācijas Federatīvā Republika Brauciens pēc izsaukuma. 00.04.1983 Čehoslovākija Czechia, Slovakia Brauciens dalībai Dzejas dienās. 00.09.1983 Ruse Русе, Бългaрия Brauciens sakarā ar Rīgas dienām Rusē. 00.05.1985 Vācijas Federatīvā Republika 00.06.1985 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē. 15.09.1985 – 30.09.1985 Vācijas Demokrātiskā Republika Brauciens kopā ar Valsts Akadēmisko kori, lai recenzētu kora koncertturneju. |
| Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Balva piešķirta par horvātu dzejnieces Vesnas Parunas dzejas izlases "Nolādētais lietus" atdzejojumu. Atdzeja 1980 Dzejas dienu balva Pērc lietusmēteli, taurenīt Balva piešķirta par krājumu "Pērc lietusmēteli, taurenīt". Oriģināldzeja 1983 Aspazijas prēmija 1995 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vilces pagasts (Vilces pagasts, Jelgavas novads) | 31.08.1949 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Meža prospekts 5, Eleja (Meža prospekts 5, Eleja, Elejas pagasts, Jelgavas novads, LV-3023) | 1964 - 1966 | Izglītība | Ēka, māja |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1966 - 1971 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Vilces pagasts (Vilces pagasts, Jelgavas novads) | 1956 - 1964 | Izglītība | Pagasts |
| 5 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1971 - 1974 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 6 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1974 - 1980 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 7 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1980 - 1982 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 8 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1982 - 1989 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 9 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.05.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 10 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.05.1980 | Ceļojums | Valsts |
| 11 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 15.09.1985 - 30.09.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 12 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 01.04.1983 | Ceļojums | Valsts |
| 13 | Ruse (Русе, Бългaрия) | 01.09.1983 | Ceļojums | Pilsēta |
| 14 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.06.1985 | Ceļojums | Pilsēta |
| 15 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1978 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 16 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |