Karls Gotlībs Georgs Krons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Tulkotājs (5); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKarls Gotlībs Georgs Krons
PseidonīmsC...n.; C. G. C. C. ; Croon, sen. (1880gados)
Dzimtais vārdsCarl Gottlieb Georg Croon
Saitehttps://bbld.de/GND1193726972
KopsavilkumsKarls Gotlībs Georgs Krons (Croon, 1806 - 1894) ir Baltijas vācietis, mācītājs un literāts. Viņš ir dzimis mācītāja un tautas apgaismotāja Dionīsija Gotharda Krona ģimenē, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-29), pēc tam kalpojis Lielvārdes un Lieljumpravmuižas apvienotajā draudzē (1836-78), 1878. gadā pensionējies un pārgājis uz dzīvi Rembates muižā pie sievas radiem. Krons ir bijis Latviešu literārās (draugu) biedrības goda loceklis, ievēlēts 1886. gadā.
Kā valodnieks augstu vērtēts Baltijas mācītāju aprindās, Krons ir bijis aizdomīgs pret tautas atmodas kustību un latviešu pašnoteikšanās centieniem, atrunājis Andreju Pumpuru no izglītības turpināšanas draudzes skolā un 1874. gadā licis atlaist no darba dzejnieku Ausekli, kurš strādājis Lielvārdes draudzes skolā par skolotāja un mācītāja Jāņa Neilanda palīgu. Auseklis Kronam bija nepatīkams ar savām brīvdomīgajām dzejām un teātra izrādes (R.Tomsona "Mikus") sarīkošanu Vecuteļu mājās netālu no Lielvārdes. Krons ir publicējis krietnu skaitu reliģiska satura izdevumu, arī viņa daiļliteratūras tulkojumiem nereti ir raksturīga reliģiski didaktiska ievirze, kā arī sakārtojis "Dažādu dziesmu krājumu" (1867, ar notīm), izdevumu "Divpadsmit garīgas dziesmas un pielikums" (1878). Krons ir sarakstījis vai tulkojis garīga satura darbus - "Kanaānas zemes aprakstīšana" (1876), "Libanus kalni un Damaskus, un kā turki še kristītu ļaužu asinis izlējuši" (1877), "Skaties, Jēzu!" Tā svētā Markus evanģeliums izstāstīts" (1884). Latviešu valodā Krons ir tulkojis arī Ezopa fabulas: "Sešdesmit astoņas pasakas jeb fabulas" (1875), H.Strettona darbu "Vientulis Landanē" (1877), J.V.Gētes lugu "Gecs Berlinghauzens", Ēzopa fabulas, Ķīnas un Indijas ceļojuma aprakstus un citus darbus.
I. Rubule
Personiska informācijaKarls Gotlībs Georgs Krons (Croon, 1806 - 1894) ir dzimis mācītāja, konsistorijas padomnieka Dionīsija Gotharda Krona un viņa sievas Juliānas Dorotejas, dzimušas Bergenas (Bergen) ģimenē.
Krons ir devies pirmajā laulībā 1836. gada 1. decembrī ar Šarloti Augusti Šēnbergu (Schönberg, 1807-1853) no Lielvārdes mācītājmuižas; otrajā laulībā 1854. gada 12. oktobrī ar Annu Bērensu fon Rautenfeldi (Berens v. Rautenfeld, 1811-1888).
Laulībās dzimuši 5 bērni, divas meitas un trīs dēli, Krona darba turpinātājs Lielvārdē ir dēls no pirmās laulības mācītājs Karls Gotfrīds Georgs Krons (Croon, 1841-1896).
Ziņas no: https://www.geni.com/people/Carl-Gottlieb-Georg-Cr... [4.11.21.] un https://bbld.de/GND1193726972 [4.11.21.]
Profesionālā darbība

Reliģisko rakstu tulkojumi un interpretācijas, baznīcas vēstures stāsti u.c. garīgi teksti

1884: Skaties Jēzu! Tā svēta Markus enaņģēliums izstāstīts. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1878: Divpadsmit garīgas dziesmas un pielikums [sastādītājs]. Rīga: E.Plates.
1878: Ceļš uz debesīm: sprediķu grāmata par evaņģelijumiem [F.Ālfelda sprediķu grāmatas tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1877: Bērniņu nespēcība un kāpēc Dievs tos daudzreiz tik agri pie sevim ņem [kristīga cilvēka pārdomas]. Rīga: Plates.
1877: Patēvs, pamāte un pabērni [tulkojums, kristīga cilvēka pārdomas]. Rīga: Plates.
1877: Libanus kalni un Damaskus un kā turki še kristītu ļaužu asinis izlējuši [fragments no kristietības vēstures]. Rīga: Plates.
1877: Kalpi un kalpones, jeb: Kas kalpo, tie kalpo iekš tā Kunga. Rīga: Plates.
1877: Kristus draudzes karš ar pagāniem [G.Ūlhorna (Gerhard Uhlhorn, 1826-1901) "Kampf des Christenthums gegen das Heidenthum" tulkojums]. Rīga: Plates.
1876: Vīra māte un vedekle [tulkojums]. Rīga: Plates.
1876: Kristīta cilvēka vecas dienas: grāmatiņa priekš visiem, kam vecumā jauniem gribās būt. [F.Ālfelda (Friedrich Ahlfeld, 1810-1884) grāmatas tulkojums]. Rīga: Hekers.
1876: Kanaānas zemes aprakstīšana [tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1867: Bibeltextemendationsprobe [Bībeles fragmentu tulkojums: Pirmās Mozus gr. 1.nod.; Pirmās Zamuela gr. 11.nod.; Jesajas gr. 52., 53. nod.; Malahijas gr.]. Bez izdevēja un vietas norādes.

Daiļliteratūras un ceļojumu aprakstu tulkojumi, dziesmu krājums

1887: Berliķiņa Gezs ar to dzelzs roku: skatu spēle piecos cēlienos [Gētes darba tulkojums] Rīga: Plates.
1878: Reiniķis lapsa, veca pasaka divpadsmit dziesmās [tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1877: Vientulis Landanē [H.Stretones (Hesba Stretton, īst.v. Sara Smith, 1832-1911) darba tulkojums]. Rīga: J.Debners.
1876/1877: Ķīnā [E. Hildebranta (Eduard Hildebrandt, (1818-1868) ceļojumu apraksta tulkojums I., II.d.]. Rīga: Hekers.
1875: Indijā [E. Hildebranta (Eduard Hildebrandt, (1818-1868) ceļojumu apraksta tulkojums]. Rīga: Hekers.
1875: Sešdesmit astoņas pasakas jeb fabulas. Rīga: V.F. Hekers.
1867: Dažādu dziesmu krājums. Dziesmu mīļotājiem par prieku sagādāts no viņu drauga. Rīga: E. Plates.

Publikācijas periodikā

1876: Bagāta vīra testamente [nenoskaidrota autora stāsta tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 50.
1877: Kanaanas zemes aprakstīšana. Latviešu tautas biedris, nr. 12.
1877: Konstantinopole [vēsturiski ģeogrāfisks apraksts]. Latviešu tautas biedris, nr. 13, 14.
1877: Tā pēdīga zatija jeb tā pēdīga Indijā sadedzināta atraitne [reliģiskā proza]. Latviešu tautas biedris, pielikums, nr. 37.
1878: Ievērojums [pie burta O]. Mājas Viesis, nr. 17.
1880: Kā iet ar misioni? Mājas Viesis, nr.2
1880: No cilvēka cilts iesākuma līdz Cīrum [ieskats vēsturē, tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 27.-51.
Citātu galerijaDionīsija Gottfrieda Croona dēls ir vecais pazīstamais C.G.G. Krons, vecais Lielvārdes un Lieljumpravas muižas mācītājs, no kura arī mūsu rakstniecības laukā sēts dažs labs graudiņš. Ne vienīga grāmata sarakstīta no viņa mūsu mīļā latviešu valodā. Tēva mīlestība uz mūsu valodu un tautu pārgājusi arī uz dēlu - to dzinusi darboties "iekš tēva lietām".
Āronu Matīss. Dionīsijs Gotfrīds Krons. Austrums, nr. 2, 1888, 214.-215. sleja.

Vecais Krons trīsdesmit gadu atpakaļ krietns līdzstrādnieks bija pie svētu rakstu valodas pārkopšanas, kad mēs to darbu iesākām, un nel. A.Döbners, nel. A. Rutkovskis, K. Vilperts, T.Veirihs, E.Ports un es, mēs Krona muižiņā pie Daugavas krasta dažu jauku nedēļu pie tā svētīga darba saldā vienprātībā esam pavadījuši! Vecajam Kronam gars dzinās uz augstām un svētām lietām, bet arī mācēja ar jautru prātu citus pasmīdināt. Valodas meisteris viņš bija un mūsu tautai dažu jauku dāvanu pasniedzis.
No: Runa, ko Latviešu draugu biedrības gada sapulcē 14. decembrī Rīgā turējis priekšsēdētājs Dr.A.Bīlenšteins (Beigums). Latviešu Avīzes, nr. 52 (28.12.1894).

Krons bija vīrs, apveltīts ar bagātām gara un sirds dāvanām. Audzis vecāku mājas stingrajā skolā, viņš arī pret sevi līdz vecumdienām bija ļoti stingrs un visiem pārējiem bija īsts pašdisciplīnas paraugs. Viņš bija īstens prelāts pēc izturēšanās: brašs, taisns un stingru stāju kā iekšēji, tā ārēji. Viņš prata atstāt iespaidu, iztiekot bez īpaša barguma. Neskatoties uz savu straujo raksturu, ar kuru viņš cīnījās līdz mūža galam, Kronam bija maiga, silti jūtīga sirds, izcila humora izjūta un īsteni aristokrātiska daba. Viņš bija kā īsts Damaskas zobens - ass un griezīgs cīņā pret visu zemo un riebīgo, bet devīgs un atvērts pret lūdzējiem, sirsnīgs pret zemo, mazo un slimo. Viņš bija apdāvināts filologs: šajā jomā Krons darbojās ar panākumiem un prieku: latīņu un grieķu lektīra bija viņa ikdienas atpūta; viņš runāja teicami un bez akcenta franciski. Bet jo īpaši viņš nodarbojās ar latviešu valodu. Kad 1868. gadā Lielvārdē notika viena no pirmajām latviešu Bībeles emendācijas komisijas sēdēm, tur tikās izcili valodnieki, lai nodotos varenajam darbam: Dr.Bīlenšteins no Dobeles, Debners - mācītājs un prāvests no Kalsnavas, superintendents Millers no Rīgas, konsistorijas padomnieks Berkholcs no Rīgas Jēkaba draudzes un daudzi citi, arī latviešu tautskolotāji un jaunie teologi. Bija pamācoši un interesanti ieklausīties kā Krona valodas ģēnijs deva izšķirošos slēdzienus un kā arī to, ko viņa smalkā auss bija tautas mutē atkal dzirdējusi. Kronam, bagātīgi muzikāli apdāvinātam, kopš jaunības dienām piemita skaists un tīrs tenors, tas vienmēr skanēja pāri citiem, arī lielās, ļaužu pilnās tikšanās reizēs. Šis cēlais un enerģiskais vīrs baudīja cieņu un mīlestību kā savā draudzē, tā tālu ārpus tās, un tā ar gadiem tikai vairojās. Savus pensijas gadus Krons vadīja Rembates muižā, un arī tajā viņa nelielais namiņš izstaroja viesmīlību un bija pilns prieka. [Vācu rakstnieks, humorists] Fricis Reiters bija vecajam Kronam īsts veselības avots, līdzīgi kā vecais Brēzigs, tā Hāvermans - viņa labākie draugi. Lielā un nereti grūti valdāmā latviešu draudze uzdāvināja savam vecajam mācītājam baznīcas krēslu, lai viņu bieži redzētu savā vidū un atvieglotu dievkalpojumu apmeklēšanu. Viņa piemiņa ir neaizmirstama! Dod Dievs mūsu zemei daudzus šādus stiprus un čaklus vīrus! Viņam pieder neskaitāmi tulkojumi latviešu valodā, tāpat kā oriģināldarbi. Lapsa kūmiņš, Odiseja, sprediķu krājumi, praktiskas grāmatas zemkopjiem, laulātajiem, augstiem un zemiem aizgāja tautās tieši no viņa rakstāmgalda, kas līdzīgi - kaut vecs un konservatīvs, tomēr arvien stāvēja stalts.
Brīvi tulkots pēc: E.P. Unsere Bilder. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1903. nr. 3
SaiknesDionīsijs Gotfrīds Krons (1777–1838) - Tēvs
Nodarbesmācītājs
literāts
rakstnieks
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta04.11.1806
Lazdona
Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads
Dzimis Lazdonas mācītājmuižā.
Izglītība1821 – 1826 (Datums nav precīzs)
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga
mācījies un absolvējis, precīzs mācību laiks nav noskaidrots.

1826 – 1829
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia

studējis teoloģiju

Darbavieta17.07.1836 – 20.08.1878
Lielvārdes evaņģēliski luteriskā draudze
Lielvārdes luterāņu baznīca
Edgara Kauliņa aleja 21, Lielvārde, Ogres novads, LV-5070

1835. vai 1836. - 1838 palīgmācītājs; vēlāk - draudzes mācītājs. Atbilstoši laikmeta draudžu dalījumam - kalpo apvienotajā Lieljumpravmuižas un Lielvārdes draudzē.

1878. gada 20. augustā Lieljumpravmuižā saka atvadu sprediķi un no mācītāja amata atstājas, pāriet uz dzīvi Rembates muižā, sievastēva īpašumā.

Dalība organizācijās1826
Fraternitas Rigensis
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Studentu korporācijas biedrs

1886
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Goda biedrs
Miršanas laiks/vieta03.05.1894
Rembate
Rembate, Rembates pagasts, Ogres novads
Apglabāts00.05.1894
Lielvārdes kapi
Meža iela 18, Lielvārde, Ogres novads, LV-5071

Apglabāts draudzes kapos.

Pēc: E.P. Unsere Bilder. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1903. nr. 3

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lazdona
(Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads)
04.11.1806Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rembate
(Rembate, Rembates pagasts, Ogres novads)
03.05.1894Miršanas laiks/vietaCiems
3Lielvārdes kapi
(Meža iela 18, Lielvārde, Ogres novads, LV-5071)
01.05.1894ApglabātsKapsēta
4Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1826 - 1829IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1821 - 1826IzglītībaPilsēta
6Lielvārdes luterāņu baznīca
(Edgara Kauliņa aleja 21, Lielvārde, Ogres novads, LV-5070)
17.07.1836 - 20.08.1878DarbavietaBaznīca
7Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1826Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.