Kārlis Baumaņu

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Baumaņu
Papildu vārdiKārlis Baumanis
KopsavilkumsBaumaņu Kārlis (Kārlis Baumanis, 1835–1905) – komponists, publicists, skolotājs, sabiedriskais darbinieks. Pirmo latviešu solo un kora oriģināldziesmu komponists. Latvijas Valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" vārdu un mūzikas autors. Jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no latviešu nacionālās atmodas kustības ievadītājiem. Bija laikraksta "Pēterburgas Avīzes", satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks. Rakstījis lugas, dzejoļus, kuplejas.
Personiska informācijaBijis sestais bērns Indriķa pusmuižas rentnieka Jākoba Baumaņa un lībietes Annes (dzimusi Feldmane) 12 bērnu ģimenē.
1870, 3. jūl.: salaulājās ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti.
1872, 14. nov.: piedzima meita Lilija Elizabete.
Profesionālā darbība

Darbība mūzikā

19. gadsimta 60. un 70. gadu mijā sacerējis pirmās latviešu tautasdziesmu apdares (kopskaitā ap 50) un oriģināldziesmas koriem – ar Friča Brīvzemnieka ("Daugavas zvejnieku dziesma"), Jāņa Ruģēna ("Latviešu draugu dziesma"), Ausekļa ("Trimpula", "Kā Daugava vaida", "Zilais kalns", "Tautai"), saviem tekstiem ("Latviski lai atskan dziesmas", "Latvju tautas dziesmu liktens", "Kur mana tēvija" u. c. ). Līdz 1875. gadam tapušas gandrīz visas kompozīcijas.
1873: Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas no krājuma "Līgo", taču tikai divas – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš) un "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks) bijušas kopkora programmā, jo "Dievs, svētī Latviju" cenzūras dēļ izskanēja vienīgi atklāšanas aktā. Tomēr šī dziesma jau toreiz ieguva latviešu tautas himnas nosaukumu, lai gan vēl ilgi cieta dažādus cenzūras ierobežojumus. Valsts himnas statusu dziesmai piešķīra Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī (valdība apstiprināja 1920. gada 4. jūnijā).
Baumaņu Kāŗla kompozīcijas iznāca viņa paša finansētos izdevumos:
1874: kora un solo dziesmu krājums trīs burtnīcās "Austra".
1874: a capella vīru kora dziesmu krājums "Līgo" (1. daļa). Krājumu pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un Baltijas ģenerālgubernatora rīkojuma konfiscēja un publiski sadedzināja Daugavmalā.
1875: četru kora dziesmu burtnīca Ata Kronvalda piemiņai "Mortuos Plango".
1875: "Mūsu Tēvs debesīs" jauktajam korim ar pavadījumu.
1877: nepublicēts palicis kopā ar Ausekli veidotais vokālo ansambļu krājums "Dziesmu vītols" un "Līgo" otrā daļa.

SKAŅDARBI. Dziesmas balsij un klavierēm: "Tautai" (Auseklis); "Zilais kalns" (Auseklis) – pavisam 22 dziesmas, t. sk. divi dueti. Vokālajam ansamblim ar pavadījumu, t. sk. latviešu tautasdziesmas: ~ 170. Vīru korim a cappella: "Trimpula" (Auseklis); "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš) – pavisam ~ 50 oriģināldziesmas un ~ 30 latviešu tautasdziesmu apdares. Jauktajam korim a capella: dažas oriģināldziesmas un latviešu tautasdziesmu apdares.

DISKOGRĀFIJA. LP, Dievs, svētī Latviju [LNO vīru koris], 3079, VOX, Rīgā, 30. gadi; CD, Dziesmu svētki [K. Baumanis, Dievs, svētī Latviju. 20. DZSV kopkoris], LRCD 021, Maestro REC, 1998, Rīgā

Literārā darbība

1875–1879: Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.
1876: "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" (cenzūras aizliegta; lugā vērsies pret tumsonību).
1889–1898: "Īstais Baltijas kalendārs" redaktors, publicējis tajā arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.

Sabiedriskā darbība

Baumaņu Kārļa dzīvoklis Pēterburgā 19. gadsimta 60. un 70. gados kļuva par tikšanās vietu daudziem latviešu studentiem un kultūras darbiniekiem. Viņa tuvākie domubiedri Sanktpēterburgā bija Auseklis, Kažoku Dāvis, Jurjānu Andrejs, Pēteris Gūtmanis. "Pēterburgas Avīžu" ietekmē attīstījis savas nacionālās idejas. Savā publicistikā krasi paudis jaunlatviešu nostādnes, bijis tautas atmodas ideologs.
1874: Baumaņu Kārļa asā kritika avīzē "Baltijas Vēstnesis" (1874. 30. X) par Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" III daļas nelatvisko melodiju izvēli izraisīja gadu ilgu asu polemiku latviešu un vācu presē, pirmoreiz skarot svarīgus latviešu folkloristikas jautājumus. 1882: latviešu nacionālās atmodas pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, atgriezies Latvijā, pārcēlies uz dzīvi Limbažos. 1884: Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātājs, Limbažu bibliotēkas izveidotājs.
1886, 3. martā: Limbažu bibliotēkai dāvināja 300 vērtīgas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodā no savas personīgās bibliotēkas. Oktobrī bibliotēka sāka darbu.
1886–1899: rīkoja izglītojošus un muzikālus vakarus.
1889–1898: izdevis Īsto Baltijas kalendāru ar savām apcerēm un kuplejām.

Pagodinājumi

1935: Limbažos bijušais Tirgus laukums pārdēvēts Baumaņu Kārļa vārdā.
Citātu galerija"Uzskatīdams, ka Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku goda mielastā notikusi latviešu tautasdziesmu noniecināšana, Baumaņu Kārlis 1873. gadā Pēterburgā komponēja un izdeva publicistisku duetu "Latvju tautas dziesmu liktens", kurā asiem vārdiem apsūdzēja vācbaltiešu ideologus latviešu garamantu vajāšanā. Šis skaņdarbs, kā arī Baumaņu Kārļa kritika par svešu melodiju iekļaušanu Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" latviešu tautasdziesmu daļā izraisīja idejisko pretinieku asus uzbrukumus dziesmu krājumam "Līgo" (tā izdevums pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un gubernatora rīkojuma tika konfiscēts un Daugavmalā publiski sadedzināts), kā arī gadu ilgu ļoti asu polemiku laikrakstos jautājumā, vai latviešiem ir savas tautasdziesmas un vai latvieši ir tauta, – polemiku, kas izvērtās par baltvāciešu konservatīvo aprindu un jaunlatviešu principiālu ideoloģisku cīņu. Šaurākā nozīmē šī polemika stimulēja latviešu folkloristikas veidošanos.
Baumaņu Kārļa pāri par 200 dziesmas ar tautas atmodas dzejnieku un paša vārdiem pieder pie tautiskā romantisma, taču arī sniedzās pāri tā ietvariem. Tās idealizē latvju senatni, bet asi izceļ arī sociāli kritisko tematiku, vēršas pret Baltijas baronu ideoloģiju un tās latviešu līdzskrējējiem, aicina cienīt dzimto valodu, tiekties pēc izglītības."

Klotiņš, Arnolds. Baumaņu Kārlis. Nacionālā enciklopēdija, 2020, 6. maijs.

"Baumaņu Kārļa kordziesmu stils veidojies vācu Liedertafel tradīciju ietekmē, tās bieži formā improvizatoriskas. Savlaik publicistiski aktuāla, bet muzikāli tikai vēsturiska nozīme bijusi Baumaņa vokālajiem duetiem (pirmais no tiem – "Latvju tautas dziesmu liktens", autora teksts, 1873) un solodziesmām (pirmā – "Savām meitiņām par pūru", Auseklis, 1874). No Baumaņa > 270 dziesmām nedaudzas izturējušas laika pārbaudi – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš), "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks), "Trimpula" (Auseklis), "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš), "Dievs, svētī Latviju" (autora vārdi) un vēl dažas. Lai arī Baumaņa dziesmas biežāk ir profesionāli nevarīgas, "to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju" (Alunāns, Ādolfs, Ievērojami latvieši, I, Rīga, 1887, 35. lpp.)."

Klotiņš, Arnolds, Žune, Inese. Baumaņu Kārlis.
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
publicists
komponists
Dzimšanas laiks/vieta11.05.1835
Indriķi
"Indriķi", Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050
Dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes (Katriņas) Indriķu pusmuižā.
Dzīvesvieta1858 – 1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1882 – 1905
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Izglītība1846 – 1848
Limbažu draudzes skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1848 – 1850
Limbažu pilsētas vācu elementārskola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1850 – 1852
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1853 – 1856
Vidzemes Skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads
Semināra atestāts nedeva skolotāja tiesības.

1858
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Ieguvis mājskolotāja diplomu.

1860
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības.

1865 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Uzsāka privātas klavierspēles studijas pie konservatorijas profesora Franča Černija, apguva mūzikas teoriju pie V. Tomasa.

1871 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Apguva kompozīciju pie čehu diriģenta un komponista Voiteha Hlavāča.
Darbavieta1856 – 1858
Valmieras draudzes skola
Ķirbižu muiža
"Ķirbižu muiža", Ķirbiži, Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050
Mājskolotājs Valmieras apriņķa Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkrasa ģimenē.

1858 – 1859
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Audzinātājs Svētās Annas bāriņu namā un Svētās Annas skolā.

1859 – 1860
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Mājskolotājs Tautas apgaismošanas ministrijas ierēdņa Nikolaja Rēbindera ģimenē.

1860 – 1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vācu valodas skolotājs Reformātu skolā.

1862 – 1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Līdzstrādnieks

1870 – 1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

1875 – 1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.

1889 – 1898
Īstais Baltijas kalendārs
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Redaktors, publicējis arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.
Dalība organizācijāsPēterburgas Latviešu Lasāmā biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Biedrs

Jaunlatvieši
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1870 – 1871
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis.

1871 – 1873
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs.

1884
Limbažu Saviesīgā biedrība
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Viens no biedrības dibinātājiem.
Miršanas laiks/vieta10.01.1905
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
ApglabātsLimbažu pilsētas kapi
Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001
Piemiņas vietas1920
Limbažu pilsētas kapi
Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001
Limbažu kapos uzstādīts Gustava Šķiltera veidots piemineklis.

1988
Viļķene
Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads
Baumaņu Kārlim Viļņa Titāna veidots piemineklis.

1998
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Piemineklis Baumaņu Kārlim. Tēlnieki – Juris Rapa, Zigrīda Rapa.

2003
Viestura dārzs, Rīga
Viestura dārzs, Rīga
Ar piemiņas zīmi papildināta Dziesmu svētku memoriālā siena. Tēlnieks Jānis Strupulis.
ApbalvojumiSv. Annas ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
III šķira
1873

Sv. Staņislava ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
II šķira
1878

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-30 no 30.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Indriķi
("Indriķi", Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050)
11.05.1835Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858 - 1882DzīvesvietaPilsēta
3Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1882 - 1905DzīvesvietaPilsēta
4Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
10.01.1905Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Limbažu pilsētas kapi
(Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858IzglītībaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1860IzglītībaPilsēta
8Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1848 - 1850IzglītībaPilsēta
9Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1850 - 1852IzglītībaPilsēta
10Valka
(Valka, Valkas novads)
1853 - 1856IzglītībaPilsēta
11Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1846 - 1848IzglītībaPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1865IzglītībaPilsēta
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1871IzglītībaPilsēta
14Ķirbižu muiža
("Ķirbižu muiža", Ķirbiži, Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050)
1856 - 1858DarbavietaMuiža
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858 - 1859DarbavietaPilsēta
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1859 - 1860DarbavietaPilsēta
17Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1860 - 1882DarbavietaPilsēta
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1870 - 1882DarbavietaPilsēta
19Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1875 - 1879DarbavietaPilsēta
20Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1889 - 1898DarbavietaPilsēta
21Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1862 - 1865DarbavietaPilsēta
22Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
23Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1870 - 1871Dalība organizācijāsĒka, māja
24Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1884Dalība organizācijāsPilsēta
25Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1871 - 1873Dalība organizācijāsĒka, māja
26Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
27Limbažu pilsētas kapi
(Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1920Piemiņas vietasKapsēta
28Viļķene
(Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads)
1988Piemiņas vietasCiems
29Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1998Piemiņas vietasPilsēta
30Viestura dārzs, Rīga2003Piemiņas vietasParks
Baumaņu Kārlis (Kārlis Baumanis, 1835–1905) dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes (Katriņas) Indriķu pusmuižā, tagadējā Limbažu novada Viļķenes pagasta Indriķos. Viņš bija sestais bērns Indriķa pusmuižas rentnieka Jākoba Baumaņa un lībietes Annes (dzimušas Feldmanes) ģimenē. Mācījies Limbažu draudzes skolā (1846–1848), Limbažu pilsētas vācu elementārskolā (1848–1850) un apriņķa skolā (1850–1852). No 1853. gada līdz 1856. gadam teicami mācījies Jāņa Cimzes vadītajā Vidzemes Skolotāju seminārā Valkā. Pēc semināra absolvēšanas strādājis par mājskolotāju Valmieras apriņķa Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkrasa ģimenē. Vēlējies iestāties Tērbatas Universitātē, bet diemžēl nodoms neīstenojās.

1858. gadā Baumaņu Kārlis devās uz Pēterburgu. Tur ieguva mājskolotāja diplomu, strādāja Svētās Annas bāriņu namā un Svētās Annas skolā (1858–59). Viņš strādāja par mājskolotāju Tautas apgaismošanas ministrijas ierēdņa Nikolaja Rēbindera ģimenē (1859–1860). Tas pavēra iespēju iepazīties ar plašo Rēbindera mājas bibliotēku, kā arī dibināt kontaktus ar Pēterburgas izglītības darbinieku eliti. 1860. gadā Baumaņu Kārlis ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības un strādāja par vācu valodas pasniedzēju Reformātu skolā, Smoļnas Dižciltīgo jaunavu institūtā (1860–1881) u. c. mācību iestādēs.

Ap 1865. gadu viņš uzsāka arī mūzikas studijas, apgūstot privātu klavierspēli pie konservatorijas profesora Franča Černija, mūzikas teoriju pie V. Tomasa un kompozīciju pie čehu diriģenta un komponista Voiteha Hlavāča.

Baumaņu Kārļa dzīvoklis Pēterburgā 19. gadsimta 60. un 70. gados kļuvis par tikšanās vietu daudziem latviešu studentiem un kultūras darbiniekiem. Tuvākie domubiedri šajā periodā viņam bija – Auseklis, Kažoku Dāvis, Jurjānu Andrejs un Pēteris Gūtmanis.

Baumaņu Kārlis bija Pēterburgas Latviešu lasāmās biedrības, īsu laiku laikraksta “Pēterburgas Avīzes” (1862­–1865) un satīriskā almanaha “Dunduri” (1875–1879) līdzstrādnieks. Baumaņu Kārlis publicēja almanahā satīriskus dzejoļus un bija arī tā izdošanas finansētājs. Idejiski “Dunduru” turpinājums ir viņa publicistiskās un satīriskās lugas. Savukārt savā publicistikā krasi paudis jaunlatviešu nostādnes – aizstāvējis latviešu tautas tiesības, izcēlis nacionālās īpatnības. Piemēram, 1874. gadā Baumaņu Kārļa asā kritika avīzē “Baltijas Vēstnesis” (1874, 30. X) par Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” III daļas nelatvisko melodiju izvēli izraisīja gadu ilgu asu polemiku latviešu un vācu presē, pirmoreiz skarot svarīgus latviešu folkloristikas jautājumus.

19. gadsimta 60. un 70. gadu mijā Baumaņu Kārlis sacerēja pirmās tautasdziesmu apdares un dziesmas koriem. Viņa kompozīcijas iznāca viņa paša finansētos izdevumos – 1874. gadā iznāca kora un solo dziesmu krājums trīs burtnīcās "Austra" un a capella vīru kora dziesmu krājums "Līgo" (1. daļa).1875. gadā – četru kora dziesmu burtnīca Ata Kronvalda piemiņai "Mortuos Plango" un "Mūsu Tēvs debesīs" jauktajam korim ar pavadījumu, nepublicēts palicis kopā ar Ausekli veidotais vokālo ansambļu krājums "Dziesmu vītols" un "Līgo" otrā daļa (1877).

Bijis Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis (1870–1871) un runasvīrs (1871–1873).

Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos (1873) atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas no krājuma "Līgo", taču tikai divas – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš) un "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks) bijušas kopkora programmā, jo "Dievs, svētī Latviju" cenzūras dēļ izskanēja vienīgi atklāšanas aktā. Tomēr šī dziesma jau toreiz ieguva latviešu tautas himnas nosaukumu, lai gan vēl ilgi cieta dažādus cenzūras ierobežojumus. Valsts himnas statusu dziesmai piešķīra Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī (valdība apstiprināja 1920. gada 4. jūnijā).

“Uzskatīdams, ka Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku goda mielastā notikusi latviešu tautasdziesmu noniecināšana, Baumaņu Kārlis 1873. gadā Pēterburgā komponēja un izdeva publicistisku duetu “Latvju tautas dziesmu liktens”, kurā asiem vārdiem apsūdzēja vācbaltiešu ideologus latviešu garamantu vajāšanā. Šis skaņdarbs, kā arī Baumaņu Kārļa kritika par svešu melodiju iekļaušanu Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" latviešu tautasdziesmu daļā izraisīja idejisko pretinieku asus uzbrukumus dziesmu krājumam "Līgo" (tā izdevums pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un gubernatora rīkojuma tika konfiscēts un Daugavmalā publiski sadedzināts), kā arī gadu ilgu ļoti asu polemiku laikrakstos jautājumā, vai latviešiem ir savas tautasdziesmas un vai latvieši ir tauta, – polemiku, kas izvērtās par baltvāciešu konservatīvo aprindu un jaunlatviešu principiālu ideoloģisku cīņu. Šaurākā nozīmē šī polemika stimulēja latviešu folkloristikas veidošanos.” (Klotiņš, Arnolds. Baumaņu Kārlis. Nacionālā enciklopēdija, 2020, 6. maijs.)

1882. gadā Baumaņu Kārlis latviešu nacionālās atmodas pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, atgriezās Latvijā un pārcēlās uz dzīvi Limbažos. 1884. gadā viņš ir viens no Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātājiem, arī Limbažu bibliotēkas izveidotājs. 1886. gada 3. martā no savas personīgās bibliotēkas viņš bibliotēkai dāvināja 300 vērtīgas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodā. Oktobrī bibliotēka sāka darbu. Limbažos rīkoja izglītojošus un muzikālus vakarus. Savukārt no 1889. līdz 1898. gadam izdeva “Īsto Baltijas kalendāru” ar savām apcerēm un kuplejām.

Muzikologs, mākslas zinātņu doktors Arnolds Klotiņš viņa veikumu vērtējis šādi: “Baumaņu Kārlis licis pamatus latviešu oriģinālmūzikai. Bijis pirmais latviešu solo un kora dziesmu autors. Par spīti formas trūkumiem tās bijušas publicistiski aktuālas un ierosinošas. Laika pārbaudi izturējušas “Tēvijas dziesma” (Lapas Mārtiņš), “Daugavas zvejnieku dziesma” (Fricis Brīvzemnieks), “Latviski lai atskan dziesmas” (Lapas Mārtiņš), kā arī it sevišķi “Trimpula” (“Kā Daugava vaida”, Auseklis), kas savulaik folklorizējusies, tās melodija kā zīme izmantota latviešu simfoniskajā mūzikā. Lai arī daudzas dziesmas tehniski nepilnīgas, Ādolfs Alunāns teicis, ka to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju.” (Klotiņš, Arnolds. Baumaņu Kārlis. Nacionālā enciklopēdija, 2020, 6. maijs.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.