Kārlis Abens

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (5); Tulkotājs (30); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsKārlis Abens
Papildu vārdiKarps
Dzimtais vārdsKarl (Karp) Aben
KopsavilkumsKārlis Abens (Karl Aben, 1896–1976) – igauņu valodnieks un tulkotājs. Dzimis igauņu zemnieku ģimenē Bejas pagastā pie Alūksnes. Latviešu valodu iemācījies jau bērnībā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1918), Tartu Universitātes Filozofijas un pedagoģijas fakultāti (1936) un Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1940). Tartu Valsts universitātē docējis igauņu un somu valodas un literatūras, igauņu un latviešu valodas kursus (1944–1961).
Tulkojis un popularizējis latviešu literatūru igauņu valodā. Izdotas Kārļa Abena tulkotās latviešu folkloras un rakstnieku darbu grāmatas: Rūdolfa Blaumaņa "Nāves ēnā" (izlase, 1928), Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata" (1929), "Latviešu pasakas" (1939), Viļa Lāča "Zvejnieka dēls" (1940), "Vētra" (2–4, 1951), "Uz jauno krastu" (1953), "Putni bez spārniem" (1957), Andreja Upīša "Zaļā zeme" (1949), brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1959), Raiņa "Darbu izlase" (1–2, 1965, 2. sējumu tulkojuši arī citi), Zigmunda Skujiņa "Vīrietis labākajos gados" (1976). Igaunijas periodikā publicēti daudzi Kārļa Abena tulkotie latviešu daiļliteratūras darbi, raksti par latviešu literatūru, literāro dzīvi, valodu.
Personiska informācijaDzimis 1896. gada 23. septembrī Bejas pagastā igauņu zemnieku ģimenē, kas ieradušies no Sangastes pagasta Igaunijā. 19. gadsimta otrajā pusē ziemeļaustrumu Latvijā ieceļoja daudz igauņu zemnieku, izveidojot tur igauņu koloniju, bet pēc 1905. gada revolūcijas nodibināja arī igauņu skolas un organizācijas. Igauņu valodu iemācījies bērnībā.
Profesionālā darbība1920: pirmais tulkojums no igauņu valodas latviešu valodā – Oskara Lutsa "Atstātā māja" (izdota Valkā).
1920: laikrakstā "Postimees" publicēts Kārļa Abena pirmais tulkojums igauņu valodā – Linarda Laicena stāsts "Meža meita".
1925: publicēts Kārļa Abena dzejoļu krājums "Helisev vaikus" ("Skanīgais klusums", izdots Tartu).
1947: aizstāvējis filoloģijas zinātņu каndidāta disertāciju, kas veltīta igauņu un lībiešu valodas aizguvumiem latviešu valodā.
1976: piešķirts Igaunijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.

Latviešu literatūras tulkojumi igauņu valodā

1927: Brigadere, Anna. ialpoiss ("Sprīdītis")
1928: Blaumanis, Rūdolfs. Surma varjus ("Nāves ēnā")
1928: Gre-Gri. Latvia kuningas, ehk, Inimene, kellele kõik võlgu ("Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā")
1928: Rainis. Joosep ja tema vennad ("Jāzeps un viņa brāļi")
1929: Akuraters, Jānis. Sulaspoisi suvi ("Kalpa zēna vasara")
1929: Poruks, Jānis. Pärlipüüdja ("Pērļu zvejnieks")
1931: "Latviešu jaunākā rakstniecība" (Jāņa Jaunsudrabiņa "Aija". Jāņa Akuratera "Jāņa Kraukļa ceļojums", Pāvila Rozīša "Ceturtā grācija")

1933: Lukss, Roberts. Õpetatud salane ("Apmācītais kalps")
1938: Blaumanis, Rūdolfs. tsepad Sillamatsil ("Skroderdienas Silmačos")
1939: Ģirupnieks, Jānis. Reis maakera sisemusse ("Ekspedīcija zemes dziļumos")
1940: Lācis, Vilis. Kaluri poeg ("Zvejnieka dēls", atkārtoti izdevumi 1952, 1969, 1987)
1949: Vanags, Jūlijs. Justusi Daugavast ("Daugavas stāsti")
1949: Upīts, Andrejs. Haljendav maa ("Zaļā zeme")
1951: Lācis, Vilis. Torm ("Vētra")
1953: Lācis, Vilis. Ukele rannale ("Uz jauno krastu")
1957: Lācis, Vilis. Tiivutud linnud ("Putni bez spārniem")
1959: Brāļi Kaudzītes. Maamõõtjate ajad ("Mērnieku laiki")
1961: Grants, Jānis. hiseb sinine väli ("Šalc zilais lauks")
1962: Lācis, Vilis. rast äikest ("Pēc negaisa")
1965: Indrāne, Ilze. Sarapiku purre ("Lazdu laipa")
1965: Rainis. Valitud teosed, 1.–2. sējums ("Rakstu izlase", ap 40 dzejoļu, "1905. gada eps", "Ave sol", "Uguns un nakts", "Zelta zirgs", "Pūt, vējiņi!", "Jāzeps un viņa brāļi"; kopā ar A. Kalepu, V. Bēkmani, A. Sangu, M. Pukitsu un citiem)
1973: Pumpurs, Andrejs. Lāčplēsis (kopā ar Vladimiru Bēkmani)

1975: Ezera, Regīna. Kuupaisteta öö ("Nakts bez mēnesnīcas")
1976: Lāms, Visvaldis. Peiar ja nuuk ("Jokdaris un lelle")
1977: Lācis, Vilis. Haukapoeg ("Vanadziņš")

Atdzejojis Raiņa, Aspazijas, Kārļa Skalbes, Jāņa Akuratera, Jāņa Poruka. Eižena Vēvera un citu autoru dzejoļus.

Sastādītās vārdnīcas

1959: Latviešu-igauņu vārdnīca (12 000 vārdu; atkārtots izdevums 1966)
1967: Igauņu-latviešu vārdnīca (ap 23 000 vārdu, rediģējusi Džuljeta Plakidis)
1973: Mazā igauņu- latviešu sarunu vārdnīca

Igauņu valodas mācību grāmata

1957: Учебник эстонского языка для высших учебных заведений ("Igauņu valodas mācību grāmata augstākajām mācību iestādēm"; atkārtoti izdevumi 1960, 1967)
Citātu galerija

Kārlis Abens par latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā

"Spilgtāk atmiņā saglabājies J. Raiņa traģēdijas "Jāzeps un viņa brāļi" tulkojums 1928. gadā un Raiņa dramaturģijas un lirikas divsējumu izlases sagatavošana viņa 100. dzimšanas dienas atceres gadījumā, kas man sagādāja patiesu radošu prieku, estētisku pārdzīvojumu un gandarījumu par paveikto. Ilgāku laika posmu esmu aizvadījis, iejūtoties Vija Lāča varoņu – spēcīga rakstura cilvēku domu un jūtu pasaulē, viņu psiholoģiskajās kolīzijās, dramatiskajos konfliktos: esmu tulkojis "Vētru", "Uz jauno krastu", "Putni bez spārniem", "Pēc negaisa" un "Zvejnieka dēlu", kurš iznācis vairākos atkārtotos izdevumos un, kā pētījumi apliecina, kļuvis par visiemīļotāko igauņu tulkoto lasāmvielu. Ne mazumu iznācis tikties ar pašu autoru un iepazīt tuvāk Tautas rakstnieka Vila Lāča bagāto personību, par ko esmu rakstījis arī savās atminās par viņu. Jāmin arī A. Upīša plašais romāns ar pagājušā gadsimta beigu lauku dzīves panorāmu "Zaļā zeme". Šis darbs atsauc atmiņā dažas ainas no igauņu klasika A. H. Tammsāres epopejas (pirmās daļas), kas latviski tulkota ar nosaukumu "Zeme un mīlestībai", jo abu rakstnieku darbos atainots viens un tas pats periods mūsu tautu pagātnē. No jaunākās latviešu literatūras, ko esmu tulkojis, ar padziļinātu cilvēku psihikas izpratni un filigrānu noslīpējumu izceļas R. Ezeras mozaīku grāmata "Nakts bez mēnesnīcas" un V. Lāma romāns ar savdabīgu stilu "Jokdaris un Lelle", kurā ar atzīstamu reatlitātes izjūtu tēlots viens no drūmākajiem periodiem mūsu tautu vēsturē, kurš igauņu literatūrā nav skarts visai daudz un arī ne tādā aspektā."

Abens, Kārlis. Vai draudzība gadus skaita? Karogs, 1976, Nr. 9.
Nodarbesvalodnieks
tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta23.09.1896
Vecpurene, Jaunalūksnes pagasts
Vecputrene, Jaunalūksne Parish, LV-4350, Latvia
Dzimis Bejas (mūsdienās – Jaunalūksnes) pagasta Vecpurenēs.

Izglītība1906 – 1911
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Alūksnes pareizticīgo draudzes skola


1914 – 1918
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

Beidzis Valmieras skolotāju semināru.


1918
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
Pleskavas pedagoģiskā skola

1920 – 1925
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Brīvklausītājs

1931 – 1932
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Tartu vakara vidusskola

1932 – 1936
Tartu universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Filoloģijas fakultātes Filozofijas un pedagoģijas nodaļa


1940
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Beidzis universitāti otrreiz igauņu valodas un literatūras specialitātē
Darbavieta00.12.1918 – 1919
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Alūksnes igauņu pamatskola, pārzinis un skolotājs


1920 – 1940
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Tartu 1. pamatskolas skolotājs

00.09.1940 – 1941
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Baltu valodu katedra, docēja igauņu valodas kursu


1942 – 1944
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Trefnera ģimnāzija, skolotājs

1944 – 1949
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs

1951 – 1955
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs

1955 – 1961
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Tartu Valsts universitāte, Igauņu valodas katedra, docents
Dalība organizācijās1957 – 1976
Igaunijas Rakstnieku savienība
Biedrs
Dienests1919 – 1920
Igaunija
Estonia
Brīvības cīņu dalībnieks, 2. kājnieku pulks, studentu bataljons
Miršanas laiks/vieta22.10.1976
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Apglabāts1976
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Rādi kapsēta (Raadi kalmistu)

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Vecpurene, Jaunalūksnes pagasts
(Vecputrene, Jaunalūksne Parish, LV-4350, Latvia)
23.09.1896Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
22.10.1976Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1976ApglabātsPilsēta
4Leona Paegles iela 40, Valmiera1914 - 1918IzglītībaĒka, māja
5Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1932 - 1936IzglītībaPilsēta
6Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1906 - 1911IzglītībaPilsēta
7Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1920 - 1925IzglītībaĒka, māja
8Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1918IzglītībaPilsēta
9Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1931 - 1932IzglītībaPilsēta
10Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1940IzglītībaĒka, māja
11Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
01.12.1918 - 1919DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
01.09.1940 - 1941DarbavietaPilsēta
13Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1920 - 1940DarbavietaPilsēta
14Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta
15Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1944 - 1949DarbavietaĒka, māja
16Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1951 - 1955DarbavietaĒka, māja
17Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1955 - 1961DarbavietaĒka, māja
18Igaunija
(Estonia)
1919 - 1920DienestsValsts

Kārlis Abens (Karl Aben, 1896–1976) dzimis Bejas pagastā, netālu no Alūksnes, kur viņa vecāki igauņi bija pārnākuši dzīvot no Sangastes pagasta Igaunijā. 19. gadsimta otrajā pusē ziemeļaustrumu Latvijā ieceļoja daudz igauņu zemnieku, izveidojot tur igauņu koloniju, bet pēc 1905. gada revolūcijas nodibināja arī igauņu skolas un organizācijas.

Latviešu valodu Abens apguvis agrā bērnībā un ar bērniem sarunājies gan igauņu, gan latviešu valodā. Saskare ar lauku ļaudīm un viņu dzīvo latviešu valodu vēlāk izrādīsies neatsverams palīgs, tulkojot latviešu klasiķu darbus igauņu valodā. Mācījies igauņu pamatskolā Alūksnē (1906–1911) un par pirmo saskari ar latviešu literatūru stāstījis: “Skolā ejot, sadabūju grāmatas latviešu valodā – atceros K. Skalbes pasakas, A. Brigaderes “Sprīdīti” un J. Akuratera “Kalpa zēna vasaru”, kas manī atstāja dziļu iespaidu. Vēlākos gados šos darbus pārtulkoju arī igauņu valodā.” (Abens K. Vai draudzība gadus skaita? Karogs, 1976, Nr. 9) Mācoties Valmieras skolotāju seminārā (1914–1918), tā īsti uzplauka interese par latviešu valodu un literatūru, bet par ievadījumu dziļākā literatūras izpratnē bijis pateicīgs igauņu valodas skolotājam, rakstniekam Jakobam Pernam (Jacob Pärn, 1843–1916): “Savā kursā biju vienīgais igaunis. Rakstnieks Jakobs Perns. kas toreiz pasniedza igauņu valodu, bieži slimoja, tāpēc uz stundām parasti gāju pie viņa pēcpusdienās. Man radās iespēja no rītiem fakultatīvi apmeklēt latviešu valodas un literatūras stundas. Viens no iemīļotākajiem latviešu dzejniekiem mums bija Jānis Rainis, kura darbus daudz lasījām un iztirzājām. Rainis bija arī viens no pirmajiem latviešu literatūras pārstāvjiem, ar kura darbiem vēlāk sāku iepazīstināt igauņu lasītājus.” (Abens K. Seminārista piezīmes. Liesma, 1967, 21. jūl.) 1928. gadā Abena tulkojumā igauņu valodā iznāk Raiņa traģēdija “Jāzeps un viņa brāļi”, bet 1965. gadā Tallinā uz Raiņa simtgadi klajā nāk “Izmeklētu darbu” izdevums. Iepazīstināšana ar Raini notika, arī nolasot kursu par viņa dzīvi un daiļradi Tartu Tautas universitāte un publicējot kādus 10 rakstus periodikā.

Ar Latviju saistītas arī pirmās darba gaitas – 1918. un 1919. gadā Abens strādājis Alūksnes igauņu pamatskolā, kur pirms tam par skolotāju bija strādājis arī viņa brālis Jānis Abens (1891–1952). Par Jāni Abenu plašāk rakstījis valodnieks Tenu Karma, un tas ir nozīmīgi, lai izprastu vienu otru Kārļa Abena soli padomju laikā: “[..] [Jānis Abens], būdams jaunākais virsnieks, 1919. gada 10. jūlijā tika iesaukts Latvijas armijā un par Daugavas sekmīgu forsēšanu jau pēc četrām dienām 1920. gadā tika apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni, 1924. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu, vēlāk apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. 1944. gadā viņš emigrēja uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV, kur arī nomira.” (Karma T. Latviešu un igauņu kultūru vienotājs. Latvijas Vēstnesis, 1996, 18. okt.)

Otra saistība ar Latviju – 1940. gadā tika nolemts apmainīties ar docētājiem, lai labāk iepazītos ar kaimiņtautu valodu un literatūru, un tikko Tartu Universitāti beigušais (beidzis divreiz – 1936. un 1940. gadā) Abens 1940./41. gadā pasniedzis igauņu valodu Latvijas Universitāte, bet uz Tartu devies valodnieks Kārlis Draviņš. Šis viens akadēmisko studiju gads ievada Abenu augstskolas mācībspēka darbā – gandrīz 20 gadi saistīti ar Tartu Valsts universitāti (1944–1961), kur līdztekus citiem kursiem viņš ievadījis studentus arī latviešu valodas apguvē. Viņa skolnieces ir arī tulkotājas no igauņu valodas Džuljeta Plakidis un Tamāra Vilsone. Vēl jāatzīmē, ka gandrīz 25 gadus 1920–1944), līdz akadēmiskajai karjerai, strādājis Tartu skolās, to skaitā slavenajā Trefnera ģimnāzijā.

Pirmie Kārļa Abena tulkojumi publicēti 1920. gadā, kad viņš jau bija pārcēlies uz Igauniju, Tartu, tie ir Oskara Lutsa darba “Atstātā māja” tulkojums latviešu valodā un Linarda Laicena stāsta “Meža meita” pārcēlums igauņu valodā. Kopš tā laika Abens veltījis 56 gadus tulkojumiem un apcerējumiem, tulkojis gan prozu un dzeju, gan dramaturģiju, arī lugas igauņu teātriem, kas nav publicētas, – kopā aptuveni 40 grāmatas un vēl neskaitāmi tulkojumi periodikā. Pirmajos divdesmit gados tulkotāja interese pirmām kārtām ir saistīta ar latviešu klasikas darbiem, to vidu Annas Brigaderes “Sprīdītis” (1927), Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā” (1928), “Skroderdienas Silmačos” (1938), Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (1928), Jāņa Poruka “Pērļu zvejnieks” (1929), Jāņa Akuratera “Pērļu zvejnieks” (1929), Jaunsudrabiņa “Aija” (1931), arī Viļa Lāča “Zvejnieka dēlu” (periodikā 1938, grāmatā 1949) un citiem.

Padomju laikā par visvairāk tulkoto rakstnieku igauņu valodā Abenam kļūst Vilis Lācis ar romāniem “Vētra” (1951), “Uz jauno krastu” (1953), “putni bez spārniem” (1957), “Pēc negaisa” (1962) un “Vanadziņš” (1977). Jāatzīmē arī citi tulkojumi: Andreja Upīša “Zaļā zeme” (1949), brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (1953), Andreja Pumpura “Lāčplēsis” (1973, kopā ar Vladimiru Bēkmani), 60.–70. gados – Ilzes Indrānes, Regīnas Ezeras un Visvalža Lāma darbu tulkojumiem.

Vai Kārļa Abena pievēršanās Lāča romānu tulkojumiem bija brīva izvēle vai tomēr saistīta ar padomju konjuktūras spiedienu, resp. ideoloģiski atzītiem darbiem, ir jautājums, uz kuru skaidru un nepārprotamu atbildi grūti sniegt. Tomēr, ņemot tulkotāja priekšpadomju darbību un viņa interesi par tiešām labiem daiļdarbiem, šķiet, ka daža laba rīcība vērtējama kā piespiedu solis, kas, piemēram, Tartu universitātes studentiem radīja lielu neizpratni. Tas attiecas uz diviem rakstiem, ko Abens publicējis Staļiņa laikā. Plašāk situāciju raksturojis Tenu Karma: viens raksts bija saistīts ar faktu, kad tad dibināta Tartu Universitāte un kad īsti svinama tās jubileja. Rakstā Abens atzinis, ka to izdarījis Krievijas cars Aleksandrs I 1832. gadā, nevis kā patiesībā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1632. gadā un ka 1952. gadā svinami tikai universitātes 150 gadi. Par otru gadījumu Tenu Karma raksta: “Otrs raksts, kas radīja lielu nepatiku un arī asus protestus, bija priekšlikums sākt igauņu valodā pretēji igauņu un pasaules tradīcijām rakstīt citvalodu īpašvārdus nevis tāpat kā oriģinālvalodā, bet pēc izrunas un pēc igauņu ortogrāfijas. Pat Tērbatas avīzē šī priekšlikuma īstenošanas lietderīgums tika apšaubīts. Studenti rīkoja universitātē asu publisku diskusiju, kur docētāji izteicās piesardzīgāk, bet studenti priekšlikumu klaji izsmēja. Atceros, ka tieši tajā laikā tur gadījās būt klāt arī Latvijas universitātes filoloģijas studentam Mintautam Ģeibakam, kas tagad strādā “Latvijas Vēstneša” redakcijā. Arī viņš lūdza atļauju izteikties. Baidījāmies, ka viņš atbalstīs Abena priekšlikumu, kas saskanēja ar latviešu tradīciju. Taču viņš izturējās solīdi, izteicās diplomātiski, mudinot kaimiņiem jautājumu lemt pēc savām tradīcijām. Kaut arī no augstākās puses lika veidot īpašu komisiju priekšlikuma realizēšanai, tā darbojās ļoti lēni un pēc Staļina nāves viss drīz apklusa.” (Op. cit.) Tenu Karma secinājis: “Domāju, ka šie raksti neradās pēc paša K. Abena iniciatīvas, bet bija, tā sakot, pasūtināti. Iespējams, ka viņš tika šantažēts ar brāļa biogrāfiju. Mēs tajā laikā par viņa brāli nekā nezinājām un visu toreizējo jezgu saucām par abenādi, kas krietni mazināja viņa autoritāti mūsu acīs.”

Neapejot sarežģītās situācijas, kas raksturo laikmetu un atsevišķas personības likteni tajā, jānovērtē gan Kārļa Abena ieguldījums, iepazīstinot igauņu lasītāju ar latviešu literatūru un sagatavojot sava darba turpinātājus, tulkojot kā no latviešu, tā igauņu valodas. Plašāk iepazīties ar Kārļa Abena atmiņām un viņa rakstiem par latviešu literatūru iespējams krājumā “Draudzība mūža garumā” (Rīga: Liesma, 1984).

Kārļa Abena mūžs noslēdzās 1976. gada 22. oktobrī, apglabāts Tartu Rādi kapsētā (Raadi kalmistu).


Ieva Kalniņa, 23.09.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.