Juris Neikens

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (19); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (24)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(7)

VārdsJuris Neikens
PseidonīmsN-n. ; J N-n. ; -ei-
Dzimtais vārdsGeorg Neiken
KopsavilkumsJURIS NEIKENS (1826–1868) ir skolotājs, mācītājs un rakstnieks. Viņš ir dzimis izglītotā latviešu ģimenē un audzināts reliģiskā garā - vecāki bijuši rosīgi Brāļu draudzes dalībnieki. Neikens ir beidzis Valmieras skolotāju semināru (1846), strādājis par skolotāju un studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1852–1856), kalpojis Dikļu draudzē (1857), pēc tam Umurgā (1867–1868).
Pēc Neikena iniciatīvas ir dibinātas vairākas pagastskolas, arī Dikļos (1859), viņš pārraudzījis skolu jautājumu Valmieras prāvesta iecirknī (1866–1868). 1864. gadā Neikens ar sešu apkaimes koru līdzdalību ir rīkojis latviešu dziesmu svētkus Dikļos, likdams pamatu latviešu Dziesmu svētku tradīcijai.
Pēc Neikena iniciatīvas un viņa vadībā no 1863. gada tika izdota avīze "Ceļa Biedris" (1863, 1865–1867), tajā Neikens publicēja visus savus literāros darbus (dzeju un stāstus), kā arī rakstus par reliģiju, morāli, izglītības jautājumiem, sadzīvi u.c. Neikens atbalstīja lauku saimniekošanas sistēmas modernizāciju un mudināja zemniekus pāriet uz naudas renti un iepirkt mājas; garīgās dzīves pamatu viņš saskatīja luterānismā, publicēja rakstus par Lutera dzīvi un viņa darbiem.
Neikena stāstu "Vai pamātei nav grūti?", "Vai devītais bauslis vēl spēkā?", "Kam taisnība?" (visi 1863), "Par Oliņiem" (1865) "Bāris" (1866) sižets un tēli izauga no paša pieredzes pastorālā darbā. Neikena stāstu ir pirmpublicējumus ievada īss problēmas izklāsts, tās atrisinājums sniegts turpmāk - spraigi ritošā sižetā. Neikena stāsti uzskatāmi par latviešu oriģinālprozas sākotni; koncentrētā izklāsta un atvērto beigu dēļ stāsts "Vai pamātei nav grūti?" tuvs novelei. Neikena valoda ir labskanīga, piesātināta ar frazeoloģismiem, parunām un sakāmvārdiem, Neikens bieži lieto vārdu un / vai uzvārdu kā tēla raksturošanas līdzekli. Par Neikena prozas tradīcijas turpinātājiem uzskatāmi Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, Augusts Saulietis u.c. Neikena dzejas labāko daļu veido ritmizētas epigrammas. Publicistikā Neikens pievēršas pedagoģijas jautājumiem, viņš pirmais latviešu valodā raksta par četriem temperamenta tipiem; viņš kaislīgi iebilst pret latviešu izceļošanu. Neikena "Vācu valodas mācība priekš latviešiem" (1850) piedzīvo 11 izdevumus, viņš tulkojis Pāvila vēstules romiešiem (Jaunā Derība, Bībele) un sagatavojis manuskriptu vārdnīcai, kura nāca klajā ar K.K.Ulmaņa vārdu jau pēc Neikena un Ulmaņa nāves. Neikena darbi, īpaši "Bāris", līdz Otrajam pasaules karam bieži publicēti, sakopoti izlasēs un kopotos rakstos.
Latvijā pēc Otrā pasaules kara Neikena veikums tika noklusēts viņa reliģiskās pārliecības un uzskatu dēļ - no agras jaunības baudījis labvēlīgi noskaņotu Baltijas vācu mācītāju (galvenokārt Ferdinanda Valtera) atbalstu, Neikens bija pārliecināts, ka latviešu emancipācijas ceļš noslēgsies ar iekļaušanos Baltijas vācu sabiedrībā. Neikena reabilitācijā izšķiroša loma bija Zigmunda Skujiņa stāstam "Neikens iet uz Roperberķiem" (1973), kā arī Vispārējo Dziesmu svētku simtgades raisītajai interesei par latviešu dziedāšanas tradīcijas vēsturi.
Personiska informācijaJuris Neikens (1826-1868) ir dzimis saimnieka Pētera Neikena (1792–1867) un viņa sievas Mades (1800–1889), plašā apkaimē pazīstamas dziednieces un vecmātes, ģimenē kā ceturtais bērns. Jura Neikena tēvs ir ir ienācējs Ārciema Kānadžos no Stalbes pagasta Maz-Neiķenu jeb Nēķenu mājām; viņš ir mācījies pie sava radinieka Straupes draudzes skolotāja Neikena; bijis liels grāmatnieks un pildījis pagastā dažādus amatus – bijis baznīcas pērminderis, pagasta tiesas vīrs, draudzes tiesas piesēdētājs. Jura Neikena tēva vadībā Kānadžos uzcelts jaunu saiešanas nams; viņš pats labprāt vadījis lūgšanas un bijis draudzes sacītājs.

1858. gadā Rīgā Juris Neikens apprecas ar guvernanti Konstanci Brimmeri (Brümmer, 1830–1903), laulībā piedzimuši četri bērni. Kārlis Roberts (dzim. 1858) bija karavīrs un ierēdnis, meitas: Emma Marija (dzim.1862) un Marta Konstance Šarlote (1864–1941, precējusies Tilinga/ Tilling).
Jura Neikena dēls Georgs Jozefs Ferdinands Neikens (1860–1936) mācījies Bērzaines un Šūlpfortas ģimnāzijās, studējis vēsturi (1879) un teoloģiju (1880–1883) Tērbatas (Tartu) Universitātē, 1881. gadā nopelnījis sudraba medaļu; ieguvis teoloģijas kandidāta grādu un nokārtojis skolotāja eksāmenu. 1884. gadā strādājis par skolotāju Tērbatas meiteņu skolā, 1884/85 papildinājies studijās Vācijā; strādājis par ticības mācības skolotāju Tērbatas pilsētas reālskolā (1885–1889) un Liepājas ģimnāzijā (1890–1892), pēc tam dzīvojis Beteles (Bethel/Bētleme) iestādē Bīlefeldē, kura tolaik specializējās epilepsijas slimnieku ārstēšanā, un netālajā Eihhofas pansijā Ekartsheimā (Eckartsheim). Vēlāk strādājis par privātskolotāju Zendē (Sende), netālu no Bīlefeldes, kur arī miris. Georgs Neikens palika neprecējies.
No: Lexikon deutschbaltischer Theologen seit 1920. Bearb. von W.Neander. Hannover, 1988, S.122.

Jura Neikena vecākās māsas Annas (dzim.1819) dēls ir skolotājs un kordiriģents Juris Kalniņš (1847-1919), pazīstams arī ar pseidonīmu Prātkopis.
Profesionālā darbība

Publikācijas periodikā

Autobiogrāfija

1863: Īsa pašbiogrāfija. Ceļa Biedris, nr. 26.


Dzeja

1862: Jurģu ļaudis. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1863: Liec vērā jel un uzmani. Ceļa Biedris, nr. 1.
1863: Bij citkārt mūsu tauta gan dziesmās bagāta. Klusa sirds dziesma. Ceļa Biedris, nr. 2
1863: Ak prieks, ak prieks, kad vecāki. Ceļa Biedris, nr. 3
1863: Ko labu tu pie bērniem pastrādā. Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Bērni, ko tēvs audzinājs. Ceļa Biedris, nr. 5
1863: Ak, mīļo! Salda dusa. Ceļa Biedris, nr. 7
1863: Dažs tēviņš liels un smags. Kā smaga nasta ienaids sirdi spiež. Kur mīlestība sirdi liesmina. Ceļa Biedris, nr. 8.
1863: Gans, ņem savu jēriņu. Ko raudi te? Ceļa Biedris, nr. 9
1863: Ādams, pirmais grēcinieks. Klau, pērkons cik vareni strādā! Ceļa Biedris, nr. 11.
1863: Kad Dievs tev grūtu krustu devis. Redz, niknas jūras viļņu klonī. Zēns un oliņa. Ceļa Biedris, nr. 12.
1863: Mana paļaušan un stipra pils. Tur savu tēv` un māt`. Ceļa Biedris, nr. 13
1863: Kur Dievs nedod mīlību. Ticības ceļš. Ceļa Biedris, nr. 14.
1863: Tēv` un māti vecumā. Ceļa Biedris, nr. 15.
1863: Dažs labs tik prātu palaidis uz brītiņu. Kam Dievs sirds zemītē bij savu dzīvu sēklu sējis. Kur atroda, ko meklējši. Lai Dieva lauciņi gan slīkst un salst. Sirds ticīgs, skaidris, drošs. Ceļa Biedris, nr. 16.
1863: Dzelzi, kas nav ilgi trīta. Redz, meitiņa, sirds ticīga. Ceļa Biedris, nr. 17.
1863: Kā dārgie akmiņi, daudz kārtu kārtām trīti. Ko tikai cilvēks strādā. Voi tavs mūžs kam lieti der. Ceļa Biedris, nr. 18.
1863: Dievs sacīja, tas neva labi, ka cilvēks viens ir pasaulē. Ceļa Biedris, nr. 21
1863: Tas bērniņš guļ, tēvs, māte, neraudat! Tā sieviņa, kas glabā bērnus, saimi. Ceļa Biedris, nr. 22.
1863: Bērns, savu ceļu vērā liec. Ja Dievs tev namu netaisa. Kad pļaujams laiks, tad jāsteidzas. Kas atzīst nelaimi par taisnu sodu. Kas, laimi ķerot, bedrē skrien. Ceļa Biedris, nr. 23.
1863: Dažs atpūšas gan mierā saldā. Dažs labprāt šķir un sver. Kas otram vēl un dara labu. Niedra šaubās šur un tur. Redz, še nāk tas sapņotājs. Tā īsta gudrība ir dārga rota. Tam vecumā gan klājas grūti. Ceļa Biedris, nr. 24.
1863: Dievs tev siev` un bērnus dod. Ceļa Biedris, nr. 25.
1865: Drusciņas [domu graudi pantos] Ceļa Biedris, nr. 1-3, 6, 9-12, 13, 26; 1866, nr.1
1865: Ganīt, mācīt, valdīt, rāt – Augsta svēta lieta. Ceļa Biedris, nr. 15.


Proza

1863: Voi pamātei nav grūti? Ceļa Biedris, nr. 1
1863: Tu Dievu mīļo? Ceļa Biedris, nr. 2
1863: Gulbis un vārnas, līdzība. Ceļa Biedris, nr. 3.
1863: Uz deramo dienu. Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Voi devītais bauslis vēl spēkā? Ceļa Biedris, Nr. 5, 7, 9.
1863: Drusciņas [domu graudi]. Ceļa Biedris, nr. 8, 10-13.
1863: To Dievs ir darījis. Ceļa Biedris, nr. 15.
1863: Kam taisnība? Ceļa Biedris, nr. 21-23, 25, 26.
1865: Par Oliņiem. Ceļa Biedris, nr. 1-5
1865: Drusciņas [domu graudi]. Ceļa Biedris, nr. 1-5, 7, 9, 10, 12, 26; 1866, nr. 1, 2, 6.
1866: Bāris. Ceļa Biedris, nr. 1, 5-7, 9-12, 14-16, 19.
1866: Uguns posts. Ceļa Biedris, nr. 14.
1867: Vecie un jaunie [nepabeigts]. Ceļa Biedris, Nr. 1, 4.
1867: Aka, ko sauc Dieva palīdzība. Ceļa Biedris, nr. 24.


Publicistika. Avīžniecība

1861: Kā ar vectēvu izrunājāmies [par laikrakstu nozīmi]. Mājas Viesis, nr. 18
1862: “Ceļa Biedris” Latviešu Avīžu pielikums, nr. 50.
1863: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 1
1863: Bildītes izstāstīšana. Ceļa Biedris, nr. 2
1865: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 1-2
1865: C.B.Atbilde. [uz Špīsa (?) vēstuli par postītājiem un noziedzniekiem] Ceļa Biedris, nr.2
1865: Atbilde [uz T.A.vēstuli]. Ceļa Biedris, nr.1
1866: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 11867: Ziņa [par “Ceļa Biedra” apstāšanos]. Ceļa Biedris, nr. 25, 26.


Suminājumi un nekrologi

1863: Re, kur ļaužu draugs! [par Eberhardu fon Rohovu] Ceļa Biedris, nr. 12.
1866: Amata svētki [mācītāja Eduarda Kīglera (Kügler) 25 gade] Ceļa Biedris, nr. 4
1866: Lai duss pēc savām darbošanām Dieva mierā! [R. Šulca nekrologs] Ceļa Biedris, nr. 7.
1866: Atbalss [Aleksandra II sudrabkāzas] Ceļa Biedris, nr. 10.
1866: Piemiņa [nekrologs J.T.Bērentam] Ceļa Biedris, nr. 16.
1867: Ulmaņ` bīskapa 50 gadu amata svētki. Ceļa Biedris, nr. 2, 3.
1867: Amata svētki [Rubenes mācītāja L. Marnitca 25gade] Ceļa Biedris, nr. 6
1867: Atbilda [dzimtbūšanas atcelšanas piemiņas svinības] Ceļa Biedris, nr. 16.


Pedagoģija

1863: Cilvēku daba, bērnu audzinātājiem it īpaši vērā liekama. Ceļa Biedris, nr. 3, 4.
1863: Bērni, nu skolā, skolā! Ceļa Biedris, nr. 22
1866: Bērni, nu rokā grāmatas! Ceļa Biedris, nr. 3, 4.
1866: Bērnus audzinājot un mācot. Ceļa Biedris, nr. 10.
1866: Atbilda Fr. Kl`am [par skolas atstāšanu novārtā]. Ceļa Biedris, nr. 25
1867: Atbilda Th. R-g`am [par skolas nama būvi] Ceļa Biedris, nr. 10.


Mūzika

1865: Dziesmu svētki trešā Vasarsvētku dienā 1864 Dikļos un 1865 Matīšos svētīti. Ceļa Biedris, nr. 19-21.
1866: Par dziesmu svētkiem, ko trešā Vasarsvētku dienā Rūjenē svētīja. Ceļa Biedris, nr. 14; arī Mājas Viesis, nr. 28, 29.


Valodniecība

1863: Nespraudīsim skujas lapās! Nokratīsim gružus! Ceļa Biedris, nr. 2.
1865: Par valodu [kā patiesības un melu līdzekli]. Ceļa Biedris, nr. 3


Recenzijas

1863: “Dziesmu kronis” 100 dziesmiņas uz vienu un vairāk balsīm dziedamas no J. Caunit. Ceļa Biedris, nr. 2.
1863: “Tas ceļš uz Jeruzalemi” no K. Dzirne. Ceļa Biedris, nr. 18.
1865: “Mārtiņa Lutera katķisis ar izskaidrošanām, ar dziesmu un Bībeles peršiņiem un ar diviem pielikumiem apgādāts no L. Hērvāgen” Ceļa Biedris, nr. 19.
1865: “Jautāšanas grāmatiņa jeb pamācītājs apkārtstaigājējiem skolmeistariem un mātēm kā Mārtiņa Lutera mazā katķisma vārdus jautājot bērniem būs izskaidrot” Sarakstījis Valkas mācītājs Otto. Ceļa Biedris, nr. 19


Reliģija, morāle, ētika

1862: Asins radiem nebūs saprecēties! Latviešu Avīžu piel. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 17
1863: Mārtiņa Lutera mācības. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 4, 5, 8, 9, 11-26.
1863: Praviets Jonas. Ceļa Biedris, nr. 4-8.
1863: “Raug, uz šo zīmi nāves, bērns, un dzīvo mūžīgi!” Ceļa Biedris, nr. 6
1863: Anc Ģedis, Grenlandiešu apustuls. Ceļa Biedris, nr. 6, 8.
1863: Sējuma upuris Indijas zemē. Ceļa Biedris, nr. 12.
1863: Apustuls Pāvils. Ceļa Biedris, nr. 13-22.
1863: Par Bībeles svētkiem, ko Dikļu draudze šogad 18. augusta mēneša dienā svētīja. Ceļa Biedris, nr. 19.
1865: Lutera stāsti. Ceļa Biedris, nr. 1-26.
1865: Atbilde [par dievbijību]. Ceļa Biedris, nr. 6
1865: Uz gada beigām. Ceļa Biedris, nr. 20.
1865: Ticības atjaunošanas svētkos. Ceļa Biedris, nr. 22
1865: Uz gada beigām. Ceļa Biedris, nr. 26
1865: Līdz šejien tas Kungs mums ir palīdzējs. Ceļa Biedris, nr. 26.
1866: Lutera stāsti. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 4, 20-26.
1866: Atbilda [par nevēlamām parādībām dievkalpojuma laikā] Ceļa Biedris, nr. 1-6, 22-24, 26.
1866: Turaties pa godam. Ceļa Biedris, nr. 3
1866: Misione. Ceļa Biedris, nr. 6
1866: Iztīrījiet to vecu raugu! Ceļa Biedris, nr. 7
1866: Palīdziet vilkt! Ceļa Biedris, nr. 16
1866: Par Hermansburgas misioni, Ceļa Biedris, nr. 17.
1867: Par kristīgu draudzi. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 5,
1867: No grēku atzīšanas pie grēku sūdzēšanas. Ceļa Biedris, nr. 20
1867: Tam, kas apžēlošanu nav parādījis, uzies sodība bez apžēlošanas. Ceļa Biedris, nr. 23.
1867: Atbildas K.V-n., P. C-r u.c. uz vaicāšanu “Vai ziņģēt, dancot un kārtes spēlēt grēks?” Ceļa Biedris, nr. 26

Populārzinātne

1863: Jēkab` Vats [Džeims Vats] Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Grenlande. Zeme un ļaudis. Ceļa Biedris, nr. 6
1863: Pēter Aniķs. Ceļa Biedris, nr. 21.
1866: Pret kustoņu vārdzināšanu. Ceļa Biedris, nr. 17, 18.

Sadzīve

1863: Par silto zemi, un kā tur citiem tagad klājas. Ceļa Biedris, nr. 3.
1863: Ar Dievu, mūsu jaunie karavīri! Ceļa Biedris, nr. 22
1865: Dažādas apvaicāšanās [dzimstība Dikļu draudzē] Ceļa Biedris, nr. 1
1865: Atbildes [par izceļošanu]. Ceļa Biedris, nr. 3
1865: Priekšvārdi [par māju iepirkšanu un baumām]. Ceļa Biedris, nr. 4
1865: Atbilda [par palīdzības kasi skolotāju atraitnēm un bāreņiem] Ceļa Biedris, nr. 4, 7
1865: Palieci tēvišķā! Ceļa Biedris, nr. 17.
1865: Atbilde [vēstule par kalpu un saimnieku pretišķībām] Ceļa Biedris, nr. 20.
1865: Atbilda [par veselības taupīšanu] Ceļa Biedris, nr. 23.
1866: Ļaužu skaitīšana. Ceļa Biedris, nr. 15, 20.
1866: Atbilda A. T-n`am. [par pagastu apvienošanos]. Ceļa Biedris, nr. 23.
1867: Mīļais Fr.C.! [par pagasttiesas vīru nolaidību] Ceļa Biedris, nr. 1
1867: Atbilda [par dzeršanu, vazāšanos un zādzībām]. Ceļa Biedris, nr. 9

Darbi atsevišķos izdevumos [izlase]

1850: Vācu valodas mācība priekš latviešiem. Pirmā daļa. Pie šīs grāmatiņas pieder: 1) 8 bilžu tāpeles priekš lētākas vācu vārdu iemācīšanās un 2) Kurze Anleitung zum Gebrauche der "Vācu valodas mācība" priekš skolmeistariem [11. izdevums 1896. gadā!] 2. daļa publicēta turpat (1859). Rīga: Hekers.
1865: Apustuļa Pāvila grāmata romniekiem rakstīta [tulkojums; atsevišķā izdevumā pēc Magazin Bd.XIII, Th.2] Jelgava: Stefenhāgens.
1889: Ak, mīļo! [ziņģe, Freiligrāta dzejoļa brīvs tulkojums Freiligrāta]. Rīga: M. Jakobsons.
1922: Pamōte. Rīga: Izglītības Ministrijas izdevniecība.
1924: Kam taisnība. Par Oliņiem. Cēsis un Rīga: O. Jēpe [sērija "Jaunības literatūra" XVIII]
1924: Stāsti. Cēsis un Rīga: O. Jēpe. [Vai pamātei nav grūti? Vai devītais bauslis vēl spēkā?; "Jaunības literatūra" XVII]
1926: Virs zemes esmu ceļinieks. Mācītāja Jura Neikena trešās svētdienas pēc Lieldienas sprediķis. 100 gadu dzimšanas dienas piemiņai Umurgā. Limbaži: Paucītis.

Stāsts "Bāris" atsevišķos izdevumos un pārstrādēs

1900: Bāris [sērijā "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" kopā ar citiem citu autoru darbiem] V sēj. Valmiera: H.E. Freijs
1905: Pēcis. Skatu luga piecos cēlienos. Skatuvei pārstrādāta pēc J. Neikena "Bāris". Ziemas svētkos. Saruna, uzvedama pie Ziemassvētku eglītes. Valmiera: P. Skrastiņa apgāds. Atkārtoti izdevumi Rīgā 1914; Valmierā un Cēsīs [b.g.].
1920: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, Šnakenburgs [sērija "Skolas literatūra" nr.8]
1921: Borinis. Rēzekne: Latgolas Litu Departaments, Grōmota.
1923: Bāris. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis [J. Neikens. Kopoti raksti. 1. sēj.].
1923: Bāris. Pamāte. Krišjāņa Valdemāra Prātīgi runāts. [sērija "Skolas literatūra"]. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība.
1924: Bāris. Tu Dievu mīļo? Cēsis un Rīga: O. Jēpe [sērija "Jaunības literatūra". XIX]
1925: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība.
1926: Bāris. Pamāte. Rīga: J. Roze.
1929: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas skolotāju kooperatīvs.
1933: Bāris: Jura Neikena stāsta dramatizējums astoņās ainās skolēnu teātriem. Pārstrādājis K. Brants. Rīga: A. Gulbis.
1934: Pielikums Fr. Jansona lasāmās grāmatas "Soli pa solim" 4. daļai. [Bāris. J. Poruks. Kukažiņa; A. Pumpura Lāčplēša varoņdarbi]. Rīga: Latvijas skolotāju kooperatīvs
1936: Bāris. Ar mākslinieka R. Kasparsona oriģinālzīmējumiem. Rīga: Ev.-lut.baznīcas virsvalde.
1940: Bāris. Rīga: VAPP Pedagoģisko rakstu apgādniecība.
1965: Bāris. Bagāti radi [Apsīšu Jēkabs]. Vašingtona: Amerikas latviešu apvienības kultūras birojs.
1976: Bāris [stāsts: jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem]. J. Kalniņa pēcvārds. Rīga: Liesma

Kopoti raksti un darbu izlases.

1870: Stāsti, dziesmas un gudrības mācības. Iz Ceļa Biedra izlasījis, sastādījis un izdevis R. Auning, Umurgas mācītājs. Ar Neikena bildi un dzīves aprakstu. Rīga: R. Auniņa izdevums [H. Brucers un biedrs].
1897-1898: Izlasīti raksti. Teodora [Zeiferta] izlasīti un sakārtoti. Divās daļās. Rīga: RLB ZK Derīgu grāmatu nodaļa.
1923-1924: Kopoti raksti 6 burtnīcās [galvenokārt proza, 5. burtnīcā Arņa ieskats Neikena dzīvē un darbos]. Valmiera un Cēsis: K. Dūņa apgāds.
1924: Izlasīti raksti ar biogrāfiju no Arņa. Valmiera un Cēsis: K. Dūnis.
1924: Raksti. A. Gobas sakārtojums un biogrāfisks ievads [dzejas, prozas un publicistikas izlase]. Cēsis, Rīga: O. Jēpe.
1924: Dzejoļi. A. Gobas sakārtojums. Cēsis, Rīga: O.Jēpe [sērija "Jaunības literatūra". XX]
1924: Jura Neikena pedagoģiski un sabiedriski raksti. Cēsis, Rīga: O. Jēpe.
Citātu galerijaNo brāļu Kaudzīšu priekšgājējiem [prozā] ievērības cienīga ir tikai viena persona - mācītājs Juris Neikens, kurš sešdesmitajos gados publicēja dažādus moralizējošus reālpsiholoģiskus stāstus.
Guntis Berelis. Latviešu literatūras vēsture no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 26. lpp.

[J.Zvaigznītes un J.Neikena] "tautas stāstos" vērojami divi atšķirīgi vēstījuma veidi jeb tipi. Nosacīti tos dēvēsim par dinamisko un statisko vēstījumu. (..) Zvaigznītes prozai raksturīga aprakstoša vēstījuma forma (..). Turpretim Neikena dinamiskais vēstījums ir tiešs notikumu attēlojums. Te autors ļoti cieši seko saviem varoņiem un tādējādi zūd episkā laika distance. Stāstījumu par notikumu nomaina objektīvais un rādošais tēlojums, un šāda vēstījuma stilistiskā ievirze ir viena no būtiskākajām noveles žanra kategorijām. (..) Atšķirībā no Zvaigznītes visai brīvā fabulas risinājuma Neikena vēstījums ir daudz lakoniskāks, viņa uzmanību saista nevis sižeta atkāpes, bet gan noteikta problēma, kas apvīta ar morāli (..) galvenie darbības virzītāji un personāžu raksturotāji ir spraigi, ļoti kodolīgi dialogi, kuri iedarbīgi un dinamiski attīsta autora domu. Neikena dialogi sniedz zināmu nojausmu par šīs vēstījuma formas māksliniecisko ietilpīgumu, par pretstatu un cīņas attīstības iespējām īsprozā. Protams, Neikens vēl nav novelists, tomēr viņa stāsti par dažādiem cilvēku likteņiem, par vāja rakstura postošo spēku jau sagatavo ceļu Blaumaņa novelēm.
Benita Smilktiņa. Novele. Stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. gadam). Rīga: Zinātne, 1999, 23.-24.lpp.

Pirmajos dziedāšanas vai dziesmu svētkos 1864. gadā gan galvenā doma, šķiet, nav bijusi tik daudz laba vai izcila kopus dziesmu skandēšana, kā pati dziesmotā kopā sanākšana. Latviešiem vēl nav nedz savu sabalsotu kora dziesmu, nedz arī laicīgas, daudzbalsīgas un kolektīvas dziedāšanas tradīcijas. (..) Bijušie cimzieši [Cimzes skolotāju semināra audzēkņi] Vidzemes laukos veido tādu kā inteliģences tīklu, kas aptver vai it visus novadus, lielākas un mazākas apdzīvotās vietas (..). Tieši spēku un sparu, ne vien dziesmu garu latvieši noteikti audzēja sevī arī Dikļos un vairoja to, vēlākos darbos un dziesmās ejot, tepat tuvumā - Rūjienā, Matīšos, Straupē un citviet dziedāšanas svētkus rīkojot. Nu vairs latviešu dziedātā dziesma nevarēs rimties, nu to, tāpat kā pašapziņu un drosmi, nevarēs apturēt, neievērot, pazemot. Tas vēsturiski būs Jura Neikena un Dikļu dziedāšanas svētku fenomens: daudz lielāks, dziļāks un vērienīgāks nekā pati sadziedāšana un dziesmotā kopā sanākšana.
Zane Gailīte. ... bij citkārt mūsu tauta dziesmām bagāta.. No : Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Sast. Diāna Nipāne. [Cēsis: Autos], 2008, 74.-75. lpp.

Juris Neikens uzskatāms par vidus un / vai izlīguma ceļa meklētāju, kurš no vienas puses neapšaubīja latviešu emancipācijas nepieciešamību, bet, no otras puses, kristīgās vērtības un sociālo un nacionālo pretrunu risinājumu pakāpeniskā un kompromisa ceļā. Juris Neikens pēc savas cilvēciskās pārliecības allaž tiecās ikvienā redzēt labo, bija pret asu viedokļu konfrontāciju un uzskatīja, ka visi jautājumi risināmi saskaņā ar kristīgās morāles normām.
Vita Zelče. Jura Neikena laikraksts "Ceļa Biedris". No: Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Sast. Diāna Nipāne. [Cēsis: Autos], 2008, 85. lpp.

Pirmie novada Dziesmu svētki. / Seši kori vācu un baznīcas valgā,
Neikena rīkoti Dikļos Neikena kalnā.
Vecīt Neiken, Rīgas Lielā estrāde ik pa pieci gadi, / Neiken, tā tava alga.
Vārds Neikena kalniņš ir saīsināts. / Palicis vienīgi - Neikens
Tur mutuļos dzīvīte - slēpju trases, teātri, ballītes / Otrs vārdiņš - Sirsniņkalniņš.
Man smadzenēs iesit skolas puiku teiktais:
"Skrienam, kurš pirmais pie Neikena tiks? / Kurš pirmais Neikenā augšā? "
Tikai tas muļķīgais puļķis - neticēt latviešu nākotnei / negrimst un negrimst laika upē,
un liek simt sešdesmitajā dzimšanas dienā / piemiņas svecītēm nejauki kūpēt.
Daina Sirmā. Jurim Neikenam 160 gadu jubilejā. Liesma nr. 1 (1989).

... ir vēl viena svarīga tēma saistībā ar Jura Neikena likteni. Tā ir tēma par latviešiem un baltvāciešiem, kurus man gribas uzskatīt (esmu jau agrāk par to rakstījis) par vienu nāciju, kas runā divās valodās. Pieaugušākā, attīstītā – vāciski; senākā, vitālākā, mežonīgākā – latviski. Ir labi, ja vienā tautā ir līdzsvarotas abas šīs puses, nu gluži kā Jeruzalemes – Telavivas ass ebreju pasaulē mūsdienās. Viena dzemdē un uztura tradīciju, otra nopelna, lai to visu finansētu. Bet Neikena ģimenes stāsts it kā simbolizē likteni, kas šajos laikos jau izskatās nenovēršams. Nācijas baltvāciskā daļa ieplūdusi vāciskajā, kas tai dziļākajā un ģenētiskajā būtībā ir svešs, tikai valodiski tuvs. Baltvāciskajam tas nav viegli un pašaprotami, vāciskoties. Bet nācijas latviskā daļa lēnām pazūd krieviski tatāriskajā, kurai tas latviskais simts gadus nav vajadzīgs. Līdz ar to Neikena dēlu likteņiem varētu būt dziļāka simboliska nozīme – kā baltā latviskā vīrišķība pazūd vāciskajā pašpietiekamajā robežškirtņu krustojumu kosmosā. Vai – kā Konstance kā Māte – Nāve paņem savus dēlus atpakaļ, sevī. Par meitām mēs neko nezinām, bet tās, visticamāk, turpinājušās. Meitām vienmēr jāturpinās.
Viesturs Rudzītis. Viesturs Rudzītis. Mācītāja Neikena nespēja. http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/macitaja-neikena-nespeja/ [sk. 4.04.2021]
Nodarbesmācītājs
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta06.04.1826
Ārciems
Ārciems , Pāles pagasts, Limbažu novads
Dzimis pēc vecā stila 25. martā Ārciema pagasta Kānadžos saimnieka ģimenē, kristīts turpat Kānadžu māju brāļu draudzes saiešanas kambarī.

Izglītība
citi izglītības veidi
mācās privāti pie Straupes skolotāja Neikena

citi izglītības veidi
mācās privāti pie Katvaru muižas dārznieka Zemera

1838 – 1841
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

mācījies


1843 – 20.12.1846
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

ieguvis pedagoģisko izglītību


1851
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Nokārto mājskolotāja eksāmenu

1852 – 1856
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Vienu semestri studējis dabaszinātnes, paralēli apgūstot ebreju valodu, lai pēc tam studētu teoloģiju.

Darbavieta1846 – 1847
Valmieras draudzes skola
Valmiera
Valmiera

Pēc Jāņa Cimzes ierosinājuma strādā par palīgskolotāju


00.01.1848 – 1849
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

Pēc Jāņa Cimzes ierosinājuma direktora palīgs. Semināram pārceļoties uz Valku, Neikens paliek Valmierā, izstrādā vācu valodas mācībgrāmatu, ceļo un gatavojas mājskolotāja eksāmenam.


1850
Valmieras draudzes skola
Palīgskolotājs, mājskolotājs Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera ģimenē.

1856 – 1857
Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Bruņinieku iela 2, Valmiera, LV-4201
Mācītāja amata kandidāts draudzē pie F.Valtera

1857 – 1867
Dikļu evaņģēliski luteriskā draudze
Dikļu baznīca
"Dikļu baznīca", Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads, LV-4223

1867 – 1868
Umurgas evaņģēliski luteriskā draudze
Umurgas evaņģēliski luteriskā baznīca
Ulda Sproģa iela 3, Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004
Draudzes mācītājs
Dalība organizācijās1852
Livonia
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Iestājas Baltijas guberņas vācu studentu korporācijā.

1864 – 1866
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrības biedrs, Vidzemes nodaļas vadītājs.
Miršanas laiks/vieta13.07.1868
Umurga
Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads
Miris pēc aptuveni nedēļu (5.VII-13.VII j.st.) ilgas slimošanas – pēc toreizējās diagnozes – no smadzeņu iekaisuma, iespējams. no asins izplūdumu smadzenēs, kuru varēja būt veicinājusi hipertonija un "intensīva darba un ģimenes konfliktu rosinātas hroniska stresa situācijas".

No: Tālivaldis Apinis. Jura Neikena dzīve un mūža izskaņa. Savas tautas skolotājs Juris Neikens. SIA Autos, 2008, 110.lpp.





Apglabāts08.07.1868
Umurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004

Apglabāts.

"Kas mīlestību sēj, tas mīlestību pļauj. To varēja redzēt tanī dienā, kad Neikena miesas tika guldītas Umurgas kapsētā. Gan reti kur citur uz laukiem būs tādi ļaužu pulki redzēti, cik tanī dienās pie Umurgas baznīcas un kapsētas. No visām pusēm ļaudis bij sanākuši un no visām kārtām. Pie Neikena kapa redzēju lielkungus un zemniekus, augstus un zemus, bagātus un nabagus, mācītus un nemācītus, vecus un jaunus vienā raudu biedrībā ar svētām asaru saitēm savienotus. Vai šī biedrība starp tādiem, kas citādi ar lielām starpībām šķirti, nav dzīva liecība, ka Neikens viens patiesīgs miera vēstnesis un salīdzināšanas sludinātājs bijis."

Roberts Auniņš. Citēts pēc: Alfrēds Goba. Juŗa Neikena dzīve un darbs. No: Juŗa Neikena Raksti. A.Gobas sakārtojums un biogrāfisks ievads. Cēsis un Rīga: O.Jēpe, 1924, 22. lpp.

1975. gada 24. maijā Jura Neikena kapa vietā pēc rakstnieka Zigmunda Skujiņa iniciatīvas tiek uzstādīts ar tēlnieka Andreja Jansona sagatavotais piemiņas akmens.

Piemiņas vietasNeikena kalniņš, Dikļi, Dikļu pagasts
Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads

Kalniņam dots Neikena vārds, tas saukts arī par Neikenkalniņu, tā tuvumā Dikļu mācītājmuižas dārzā pēc Jura Neikena iniciatīvas norisinājušies pirmie latviešu rīkotie Dziesmusvētki 1864. gada 17. maijā.


Par godu šim notikumam:
1939. gadā kalniņa pakājē tiek uzcelta estrāde
1956. gadā tiek iestādīta Pirmā Maija birzs
1957. gadā tiek iestādīta Oktobra birzs
1970. gadā tiek atklāta jauna estrāde
1973. gada 30. jūnijā tiek atklāts piemiņas akmens (mākslinieks Ruslans Smirnovs; akmens vests 18 km no Valmieras apkaimes, tas ir 3,70 m augsts un 3,65m plats, uz tā ir plāksne ar senlatviešu koklētāju un tekstu "Dziedot dzimu, dziedot augu"), kura mākslinieciskais risinājums ir neveiksmīgs. 1984. gadā tas tiek nomainīts ar mākslinieka Aināra Zelča darbu.

Sīkāk par Dziesmu svētku jubilejas svinēšanu Dikļos cauri laikiem: Daina Sirmā. Dziesmu svētki Dikļos. Karogs, nr. 7(1989).

2014. gadā Neikena kalnā izveidota dabas koncertzāle un maijā novietots XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku laikā Rīgā uzstādītais Ivara Mailīša vides objekts "Sidraba birzs vainags", to veido 6 simboliski koki - katram piestiprinātā plāksnīte piemin vienu no sešiem koriem, pirmo Dziesmu svētku dalībniekiem. 2015. gada 20. jūnijā Neikena kalnā atklāts Ivara Mailīša dabas objekts "Skaņu birzs".



Jura Neikena iela, Umurga
Jura Neikena iela, Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads

1924
Dikļu baznīca
"Dikļu baznīca", Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads, LV-4223

1924. gadā iesvētīta un baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne Jurim Neikenam.


1936
J. Neikena iela, Ventspils
J. Neikena iela, Ventspils

Iespējams, sakarā ar Jura Neikena 110. dzimšanas dienu ielai piešķirts Neikena vārds.


1992
Jura Neikena Dikļu pamatskola
Dikļi
Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads

Pēc Jura Neikena ierosmes 1859. gadā Dikļos sāk darbu pagastskola, tautā saukta par Neikena skoliņu. 1876. gadā skolas telpas paplašina. Līdz Otrajam pasaules karam Dikļos darbojas pamatskola, kurai 1936. gadā tiek piešķirts Jura Neikena vārds - Neikena pamatskola. Pēc Otrā pasaules kara skola Neikena vārdu zaudē. No 1986. līdz 1992. gadam skolas telpās darbojas Dikļu deviņgadīgā skola. 1992. gadā skola Jura Neikena vārdu atjauno.



Īsu laiku Jura Neikena vārdā nosaukta skola darbojas arī Rīgā - skolu nosaukumu latviskošanas vilnī Rīgas 47. pamatskola 1938. gadā tiek pārdēvēta par Jura Neikena pamatskolu. Pēc Otrā pasaules kara arī šī skola Neikena vārdu zaudē.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ārciems
(Ārciems , Pāles pagasts, Limbažu novads)
06.04.1826Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Umurga
(Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads)
13.07.1868Miršanas laiks/vietaCiems
3Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
08.07.1868ApglabātsKapsēta
4Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1838 - 1841IzglītībaPilsēta
5Leona Paegles iela 40, Valmiera1843 - 20.12.1846IzglītībaĒka, māja
6Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1852 - 1856IzglītībaĒka, māja
7Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1851IzglītībaPilsēta
8Dikļu baznīca
("Dikļu baznīca", Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads, LV-4223)
1857 - 1867DarbavietaBaznīca
9Valmiera
(Valmiera)
1846 - 1847DarbavietaPilsēta
10Leona Paegles iela 40, Valmiera01.01.1848 - 1849DarbavietaĒka, māja
11Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
(Bruņinieku iela 2, Valmiera, LV-4201)
1856 - 1857DarbavietaBaznīca
12Umurgas evaņģēliski luteriskā baznīca
(Ulda Sproģa iela 3, Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
1867 - 1868DarbavietaBaznīca
13Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1852Dalība organizācijāsĒka, māja
14Dikļi
(Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads)
1992Piemiņas vietasCiems
15Neikena kalniņš, Dikļi, Dikļu pagasts
(Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasKalns, kalnu grēda
16J. Neikena iela, Ventspils1936Piemiņas vietasIela
17Jura Neikena iela, Umurga
(Jura Neikena iela, Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasIela
18Dikļu baznīca
("Dikļu baznīca", Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads, LV-4223)
1924Piemiņas vietasBaznīca
Juris Neikens (1826–1868) latviešu kultūras vēsturē zināms kā pirmo dziesmu svētku rīkotājs Dikļos 1864. gada vasarā: pēc viņa ierosmes netālu no mācītājmuižas satiekas seši apkārtnes latviešu kori un rīko pirmo kopīgo koncertu. Klātesošajiem notikušais tā patīk, ka turpmāk Vidzemes draudzēs līdzīgi pasākumi kļūst par gadskārtēju tradīciju. 1870. gadā pirmie lokālie dziesmu svētki notiek arī Kurzemē – Dobelē. Un pēc pāris gadiem Rīgā ne dziedātāju, ne skatītāju vairs netrūkst, 1873. gadā Vispārējo Dziesmu svētku kustība ir sākusies.

Neikens ir stāvējis arī pie pašu latviešu veidoto preses izdevumu šūpuļa. 1863. gadā savu gaitu uzsāk viņa pārraudzītais “Ceļa Biedris” (1863, 1865–67) – sākotnēji kā pielikums “Latviešu Avīzēm”. Baltijas vācu mācītāju iecerēts kā konkurents “Pēterburgas Avīzēm”, tas tomēr 1865. gadā kļūst par patstāvīgu izdevumu ar savu, skaidru kristīgi latvisku ievirzi. Neikens vēlas lasītājus redzēt izglītotus, pārtikušus un dievbijīgus. Mācoties Cimzes skolotāju seminārā un vēlāk studējot teoloģiju Tērbatas Universitātē, Neikens ir guvis pastāvīgu Baltijas vācu mācītāju atbalstu. Pēc viņa dziļākās pārliecības, latviešu asimilācija un ieplūšana vācu sabiedrībā būs neizbēgama. 1850. gadā viņš publicē modernu mācību līdzekli vācu valodas apguvei, kas turpmāko 50 gadu garumā piedzīvo 11 izdevumus.

Latviešu literatūrā ar sešiem stāstiem Neikens ir uzskatāms par oriģinālprozas aizsācēju, viņa tēli un sižeti noskatīti no dzīves. Visiem stāstiem ir skaidrs pamācošs nolūks. Uztaustījis svarīgu problēmu, Neikens ar viegli uztverama sižeta starpniecību tai piedāvā risinājumu. Koncentrētā izteiksme un strauji ritošā darbība latviešu noveles pētniecei Benitai Smilktiņai šķiet rada 19. gadsimta Eiropas literatūrā sazēlušās noveles tradīcijai. Neikena stāstus vizuāli no laikabiedru tekstiem atšķir dialogi – Neikens vispār neizmanto piebildes, tikai nosauc darītājus. Stāsti viegli pielāgojami izrādīšanai teātrī – viņa “Bāris” pat piedzīvojis veselas divas pārstrādes skolu teātru vajadzībām (1905, 1933).

Neikens ir arī valodnieks. Vairākus gadus strādājis pie vārdnīcas, viņš diemžēl manuskriptu nepabeidz.Jau pēc Neikena nāves 1872. gadā tā nāk klajā ar mācītāja Kārļa Kristiāna Ulmaņa vārdu. Sevišķa interese par šo darbu ir Rainim. Tulkojot Gētes „Faustu”, tieši no t.s. Ulmaņa vārdnīcas viņš ņem gan senus vienzilbīgus verbus (vaist, dziet, krest), gan divzilbīgus to atvasinājumus (dima, dzesma, drūzma). Kā raksta valodniece Ruta Veidemane, “jautājums, kura – Neikena vai Ulmaņa – veikums pie vārdnīcas lielāks, joprojām nav atrisināts, domājams – honorāru saņem Neikena ģimene, Ulmanis patur autortiesības” (Valodas aktualitātes 1985, 76.lpp.). Valodas jautājumiem Neikens veltījis vairākas publikācijas savā avīzē „Ceļa Biedris”.

Neikens pievēršas arī audzināšanas problēmām. Viņa pedagoģiskie raksti “Ceļa Biedrī” izceļas ar jauku humoru un ekspresivitāti, tā apcerē “Bērni, nu rokā grāmatas!” Neikens raksta: Tu mazais bezbiksi, kur ābece? To meklē rokā knaši, knaši! Paņem ir irbuli un beņķīti un sēdies mātei līdzās dienas gaismā, jeb uguns priekšā rītos vakaros (..) [..] Māja ir skolas pamats. To ņemat vērā arī mīļie tēvi, mātes” (Ceļa Biedris. 1866, 3). Neikena raksti atspoguļo modernās vācu pedagoģijas idejas, tai skaitā uzskatu, ka bērna intelektuālie, morālie un fiziskie spēki attīstāmi līdzsvaroti. Vienā no stāstiem Neikens iekļauj epizodi skolas pagalmā – starpbrīdi skolotājs kopā ar audzēkņiem laiku pavada, spēlējot spēles un skrienot: [Skolotājs] “šķērsi uztaisa galda augstumā, sastāda puikas pa četriem strēķī, iesprauž mērķi otrpus šķērša un liek tad lielākiem , lai reizā skrejot šķērsim pāri lec un mazajiem, lai pa apakšu cauri dodas [..] Skolmeistars skaita – viens divi trīs un puikas skrej, ka mati vien lec, cits šķērsim pāri, cits pa apakšu cauri uz mērķi. Un pēc brītiņa : Bērni, nu iekšā pie grāmatām – viens divi trīs” (Bāris).

Aicinot novērtēt katru bērnu kā personību, Neikens pirmais latviešiem stāsta par četriem temperamenta tipiem, tos salīdzinot ar gadalaikiem: “par [sangviniķi] pavasara cilvēku, kas tik grozīgs kā sulu mēneša gaiss, bet, kas viegliņām, kā spēlēdamies dzīves jaukumu un prieku pataisa; par [melanholiķi] rudens cilvēku, kuru kaut ar skumju prātu, kas atpakaļ nesās, uz priekšu būs griezt un viņa bēdīgās domas, kas drīz kā bezdibenā nogrimst, uz augšu cilāt, jo skumjā rudens daba saldus augļus nes, par [flegmātiķi] ziemas cilvēku, bet jārauga, lai tumšais prāts un aukstā sirds gaismu un dzīvību manto, paši lēnie ziemas dabas bērni būs vēl citiem ļaudīm par stipru sirdi un uzticamu pamatu un [holēriķi] vasaras cilvēku, kas ātri iedegās uz ienaidu jeb karu un gatavi ne vien ko labu uztaisīt, bet arī izārdīt, tādi jāved uz lēnprātības un pacietības pēdām, dāvāsim dedzīgai dabai augstas svētas lietas, lai tās visā spēkā sagrābdama liesmās paceltos uz debesīm” (Ceļa Biedris. 1863, 3).

Neikena mūžs apraujas 42 gadu vecumā. Viņa sieva ir Baltijas vāciete, abu četri bērni – divi dēli un divas meitas - ieplūst vāciešos.

Informāciju sagatavoja literatūrzinātniece Māra Grudule.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.