Jānis R. Ozols

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (21); Sastādītājs (2); Komentāra autors (19); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis R. Ozols
PseidonīmsJānis Reiņa dēls Ozols
Dzimtais vārdsJānis Ozols
KopsavilkumsJānis R. Ozols (1911–1985) – bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks. Strādājis Valodas un literatūras institūtā (1946–1981), piedalījies institūta kolektīvajos darbos: izstrādājis rakstus par atsevišķiem autoriem “Latviešu literatūras vēstures” (1956–1963) 2., 3., 5., 6. sējumā, šķirkļu autors enciklopēdiskajā izdevumā “Latviešu literatūras darbinieki” (1965), veidojis arī bibliogrāfijas institūta izdevumiem. Kā sastādītājs, komentāru autors un bibliogrāfiju veidotājs piedalījies izdevniecības “Liesma” izdevumu tapšanā.

Personiska informācija1911: 22. aprīlī dzimis muižas kalpa ģimenē.
"Piedzimis gan Neretas pagastā, taču skaita sevi par īstenu rīdzinieku. Citādi gan Ozolu dzimtas ģenealoģija saistās ar Augšzemi. Tēvs dienējis grāfa Šuvalova lopmuižā. Ieņēmis tiem laikiem raksturīgu amatu laukos: bijis virsgans un zirgu iebraucējs. Tad kalpošana pie grāfa kunga apnikusi un 1913. gadā sakravājis savu nelielo mantību, ar sievu un diviem dēlēniem devušies uz lielpilsētu. Strādājis Šmita eļļas spiestuvē, vēlāk vagonu rūpnīcā, preču stacijā. Vai gan rūpju trūcis: kā nekā apgādājami seši bērni, no tiem četras meitas agri mirušas. Rīgā tad arī pārlaisti, izciesti pasaules karš, revolūcijas, bermontiāde."
Damburs, Edgars. Nedaudz par Jāni Reiņa dēlu Ozolu. Karogs, 1981, Nr. 4. Karogs, Nr.4 (01.04.1981)

1941–
1943: dienējis Sarkanajā armijā 191. latviešu strēlnieku pulkā. 1941. gada decembrī pie Narofominskas ievainots, 1942. gada augustā pie Tugānovas ievainots otrreiz, pa ceļam uz Omsku 17. septembrī ar sprāgstošu lodi sašauto kāju vajadzējis amputēt.
Profesionālā darbība

Līdzautors Valodas un literatūras institūta kolektīvajiem darbiem

1956–1963: Latviešu literatūras vēsture (2., 3., 5., 6. sējums)
1959: Latviešu un krievu literatūras sakari" (krievu valodā, veidojis bibliogrāfiju)
1965: Latviešu literatūras darbinieki
1971: Latviešu literatūras vēsture (krievu valodā), 2. sējums (izdevumā raksts "Latviešu daiļliteratūras tulkojumi")

Sastādītājs un komentāru autors

1957: Rozītis, Pāvils. Izlase
1970: Dāvids, Valts. Dvēseles iela
1972: Plaudis, Jānis. Ložmetēju rota. Ģimnāzisti

Komentāru autors

1960–1963: Birznieks-Upīts, Ernests. Kopoti raksti 7 sējumos
1964–1966: Plaudis, Jānis. Raksti 4 sējumos
1966–1970: Čehovs, Antons. Kopoti raksti 10 sējumos
1977–1982: Kurcijs, Andrejs. Kopoti raksti 5 sējumos
1978–1979: Rudzītis, Meinhards. Raksti 2 sējumos
Citātu galerija

Par Jāni R. Ozolu

"Kā nu iznāk: apguvis tautsaimniecības iemaņas, bet galu galā palicis par grāmatnieku. Tas jau nu bijis laikam gan īstenais aicinājums kopš jaunības, slepenā dziņa, kas neatlaidīgi vilkusi pie literatūras. Bet vai tad slikti, ja grāmatnieks spēj orientēties arīdzan praktiskāko zinību laukā, tas pasargā no vienpusībām, kādas neizbēgami izrodas, ja ieslēdzas tikai vienas specialitātes aplokā un nepamet skatienu pāri žogam. [..]Lai nu kā būdams, Jānis Reiņa dēls Ozols pa garajiem mācību un darba gadiem iekarojis vārdu. Viņš pēc Kārļa Egles, Viļa Ambaiņa, Valdemāra Jauģieša un citiem redzamākiem agrākajiem literatūrpētniekiem tagad ir viens no vadošajiem latviešu bibliogrāfiem, uz kuru var droši paļauties. Tiesa, tas ir melnais darbs, ārēji neuzkrītošs, pa gabalu nesaskatāms, tomēr tikpat nepieciešams kā citu literatūrpētniecības nozaru pārstāvju veikums.”

Damburs E. Nedaudz par Jāni Reiņa dēlu Ozolu. Karogs, 1981, Nr. 4.

"Atnāci uz Valodas un literatūras institūtu. Tu nekad nesūdzējies par savām kaitēm, bet mēs, kas strādājām ar Tevi vienā istabā, zinājām gan, ka Tavu darba gribu, daudzas labas ieceres un nodomus bieži jo bieži nomāca sāpes. Un tur nekā pat dakteri nespēja līdzēt. [..]. Tu biji karavīrs tiklab kara, kā miera laikā. To Tu apliecināji kaut vai ar to, ka paralēli darbam neklātienē pabeidzi augstskolu un kļuvi par pilntiesīgu literatūras zinātnieku. Tu gribēji iet vēl tālāk. Izvēlējies kandidāta disertācijai tematu par sev tuvo Antonu Čehovu. Izstrādāji plānu, sāki vākt (un droši vien arī savāci) materiālus, bet uzrakstīt nepaspēji. Pārāk daudz Tev bija nodarījis pāri karš... Toties daudz Tu paveici kā bibliogrāfs. Gan mūsu institūtā, gan “Liesmas” izdevumiem tika sastādītas latviešu literatūras, tāpat atsevišķu rakstnieku daiļrades bibliogrāfijas. Tas bija it kā necils darbs, vienmēr ievietots grāmatas vai kopoto rakstu beigas. Bet tas bija vajadzīgs darbs. Pamats, no kura sakas literatūras pētniecība. Uz Tavām bibliogrāfijam, Reiņa dēls, varējām vienmēr paļauties. Kā čakla bite Tu nepaguris un neapnicis vāci faktu pie fakta, skatīji cauri jaunu un vecu gadu gājumu laikrakstu un žurnālu komplektus, iekārtoji dažādas kartotēkas. Tavā skaidrajā rokrakstā krājās lapiņa pie lapiņas. Kastīte pie kastītes. Lapiņas vienāda izmēra. Kastītes vienāda lieluma. Tava darba stils bija precizitāte, akurātība, pamatīgums. Steigu un paviršību Tu necieti. Tu strādāji ar sirdi. Un tāpēc nebiji sauss faktu reģistrētājs. Vākdams un sistematizēdams faktus, Tu aiz tiem allaž saskatīji, izjuti un iesūci sevī literatūras dzīvo dzīvības spēku. Kā šodien atceros, cik kaislīgi Tu aizrāvies ar Pāvilu Rozīti, kad gatavoji par viņu rakstu sešsējumu “Latviešu literatūras vēsturei”. Tu zināji no galvas vai visu viņa dzeju un draugu pulkā izmantoji katru izdevību, lai kādu dzejoli vai vismaz dažas rindas nocitētu. Līdzīgi bija ar Jāni Plaudi, kura Kopotajiem rakstiem Tu sastādīji komentārus un viņa darbu bibliogrāfiju. Jā, tikai komentārus un bibliogrāfiju, bet Tu tāpat varēji precīzi citēt Plauža dzeju no galvas. Tik apbrīnojami un apskaužami dziļi Tu biji “iekšā” šo dzejnieku daiļradē. Nē, pat viņu dvēselē, viņu sāpēs un pārdomās. Un tad man likās, ka Tevī paša mājo dzejnieks ar dziļām, nepiepildītam ilgām..."

Gudriķe, Biruta. Atvadu vārdi Jānim Ozolam. Karogs, 196, Nr. 2.

Nodarbesbibliogrāfs
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta22.04.1911
Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads
Dzimis Neretas pagastā.
Izglītība1925 – 1929 (Datums nav precīzs)
Rīgas 4. vidusskola

"Un tad plaši pazīstamā progresīvā ceturtā vidusskola ar krietno pedagogu Indriķi Rītiņu priekšgalā. Tur ieticis tā sauktajā latīņu nodaļā pie labiem mācību spēkiem, starp tiem Edgars Šillers un Jānis Alberts Jansons. [..] Ceturtajā vidusskolā viņš mācījis latviešu folkloru. Edgars Šillers savās stundās ievadījis audzēkņus literatūras vēsturē [..]."

Damburs, Edgars. Nedaudz par Jāni Reiņa dēlu Ozolu. Karogs, 1981, Nr. 4.


1937

Nokārto rakstveža palīga eksāmenu


1943
Omska
Omsk, Omsk Oblast

Omskā mācījies grāmatvedību, pabeidzis gaļas un pienrūpniecības grāmatveža kursus.


1958 – 1964 (Datums nav precīzs)
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļas neklātiene

Darbavieta1929 – 1932 (Datums nav precīzs)

Strādājis dažādus darbus.


1932 – 1934 (Datums nav precīzs)
Jelgavas arodskola
Jelgava
Jelgava
Kancelejas darbinieks

1934 – 1937 (Datums nav precīzs)
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Bauskas apriņķī strādā par pagastu rakstvežu aizvietotāju un pagastu bibliotēku sakārtotāju


1937 – 1940
Panemune (Budberga), Brunavas pagasts, Bauskas novads

Pagasta rakstveža palīgs

Tolaik vieta saucās Panemune (1925–1949), līdz 1925. gadam – Budberga.


1940 – 1941
Panemune (Budberga), Brunavas pagasts, Bauskas novads

Izpildkomitejas sekretārs

1944 – 00.05.1945
Abkhazia

Strādājis par grāmatvedi


1946 – 1981
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

Zinātniskais līdzstrādnieks

Dienests1930 – 1931 (Datums nav precīzs)
Latvijas Armija
Obligātais karadienests

1941 – 1943
Sarkanā armija
191. latviešu strēlnieku pulks
Miršanas laiks/vieta17.11.1985
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Nereta
(Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)
22.04.1911Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
17.11.1985Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Omska
(Omsk, Omsk Oblast)
1943IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1958 - 1964IzglītībaPilsēta
6Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1934 - 1937DarbavietaPilsēta
7Panemune (Budberga), Brunavas pagasts, Bauskas novads1937 - 1940DarbavietaCiems
8Panemune (Budberga), Brunavas pagasts, Bauskas novads1940 - 1941DarbavietaCiems
9Abkhazia1944 - 01.05.1945DarbavietaReģions, apgabals
10Rīga
(Rīga)
1946 - 1981DarbavietaPilsēta
11Jelgava
(Jelgava)
1932 - 1934DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.