Darbi: Darba autors (72); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (58)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Ēvalds Vilks |
|---|---|
| Papildu vārdi | Ēvalds Lācis |
| Pseidonīms | Ēvalds Vilks, Ž. Skreja |
| Kopsavilkums | Ēvalds Vilks (īstajā vārdā Ēvalds Lācis) – rakstnieks, sešu stāstu krājumu autors. Lielāko mūža daļu strādājis periodiskajos izdevumos – laikrakstā "Padomju Jaunatne", žurnālā "Zvaigzne", laikrakstā "Literatūra un Māksla". Ēvalda Vilka radošā darbība attīstās pēc staļiniskās diktatūras nosodījuma 20. gadsimta 50. gados. Daudzu Ēvalda Vilka stāstu pirmpublicējumi kļuva par notikumu latviešu literatūrā, izraisot asas diskusijas un polemiku presē. Sevišķi plašu Latvijas Komunistiskās partijas vadības un oficiālās kritikas nosodījumu saņēma Ēvalda Vilka stāsts "Divpadsmit kilometri", kas 1963. gadā nodrukāts mēnešrakstā "Karogs" un trimdas laikrakstā "Laiks". Stāstā pirmoreiz latviešu padomju literatūrā negatīvi attēloti padomju nomenklatūras darbinieki, mēģināts izprast personības kulta atstāto ietekmi sabiedrībā. |
| Personiska informācija | Īstajā vārdā Ēvalds Lācis. Dzimis daudzbērnu ģimenē. Tēvs – galdnieks. Meita – literāte un žurnāliste Aija Lāce. |
| Profesionālā darbība | 1945: pirmais publicētais stāsts – "Vecā Pasternaka dēls" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1945.9.IV. 1949: pirmā grāmata – "Cilvēki ar vienu patiesību". Vilka stāsti sakopoti grāmatās "Cilvēki ar vienu patiesību" (1949), "Rudens dienās" (1955), "Zaļais koks" (1960), "Piecas minūtes par vēlu" (1961), "Lāga zēni" (1966), "Mežonis" (1968), izlasēs "Stāsti" (1963),"Labs paziņa" (1973) un "Izlase" (1979). Izdoti "Kopoti raksti" 5 sējumos (1982–1986), to 3. sējumā (1983) apkopoti tikai periodikā publicētie un dzīves laikā nepublicētie stāsti. Literārā procesa veidošanā nozīmīgi ir Ēvalda Vilka raksti par aktuālajām prozas problēmām, tie apkopoti grāmatā "No dzīves – par dzīvi" (1980) un "Kopotu rakstu" 4. sējumā (1983). |
| Citātu galerija | "1941. gadā kaŗā aizgāja zaļš jauneklis, 1944. gadā Latvijā atgriezās cilvēks ar smagu dzīves pieredzes nastu, un tomēr, gribas domāt, cilvēks, kas ticēja jaunās varas spējai celt, atjaunot Latviju. Cilvēks, kas bija iekšā toreizējā oficiālajā žurnālistikā, tātad arī mazāk vai vairāk spēja pildīt tai izvirzītās prasības. Lai kā baiļu eskalācija būtu aizvērusi cilvēkiem mutes, tautā ejot, Vilks nevarēja patiesību nedzirdēt un neredzēt. Agrāk vai vēlāk viņam vajadzēja ieraudzīt pretrunu starp viņa partijas sludinātajām skaistajām cilvēkmīlestības tēzēm un cilvēku beztiesīgo, nožēlojamo stāvokli īstenībā. Lai arī kā viņš ticēja (centās vai gribēja ticēt?) ikreizējiem partijas plēnumiem un saprātīgākas politikas solījumiem, agrāk vai vēlāk Vilkam ar viņa aso jūtīgumu pret cilvēka sāpi, pazemojumu, netaisnību bija jānokļūst zināmā opozīcijā valdošajai ideoloģijai [..]." Kronta, Ildze. Portretskice politizētā laikā. Jaunā Gaita, Nr. 175, 1989. |
| Saiknes | Inta Čaklā (1941–2016) - Sieva Vizma Lāce (1926–2007) - Bijusī sieva Aija Lāce (1947) - Meita |
| Nodarbes | rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 08.02.1923 |
| Izglītība | 1930 – 29.05.1937 Valkas pamatskola Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskola 1937 – 1940 Valkas valsts arodskola Galdniecības nodaļa 00.02.1944 (Datums nav precīzs) 1944. gada februārī sācis mācīties partijas un padomju darbinieku kursos Kirovā. 1951 – 01.10.1953 (Datums nav precīzs) Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola 1953. gadā beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu. |
| Darbavieta | Strādājis par instruktoru komjaunatnes komitejā. 00.03.1940 Laikraksts "Jaunais Komunārs" No 1940. gada marta laikraksta "Jaunais Komunārs" līdzstrādnieks. 1942 (Datums nav precīzs) Pēc demobilizācijas strādājis Kormilovkas rajona kolhozā "Nākotne". 00.03.1944 – 00.10.1944 (Datums nav precīzs) Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja Pēc partijas un padomju darbinieku kursu beigšanas bija Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) instruktors Maskavā. 00.10.1944 – 1955 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Padomju Jaunatne" 1955 – 1967 Žurnāls "Zvaigzne" Rīga Rīga 1967 – 1976 Laikraksts "Literatūra un Māksla" |
| Dalība organizācijās | 1945 – 1976 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 28.11.1945. uzņemts par biedra kandidātu. 1949 – 1976 Latvijas Komunistiskā partija 1960 – 1976 Latvijas PSR Žurnālistu savienība Rīga Rīga |
| Dienests | nezināms – 00.02.1942 Otrajam pasaules karam sākoties, brīvprātīgi iestājās iznīcinātāju bataljonā, kaujās Igaunijā tika ievainots rokā, ārstējās Ļeņingradas un Omskas hospitāļos. 1942. gada februārī demobilizēts kā trešās grupas invalīds. |
| Miršanas laiks/vieta | 16.09.1976 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 19.09.1976 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Latvijas PSR Valsts prēmija Rudens dienās Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Rudens dienās". Literatūra 1957 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Prēmija piešķirta par garstāstu "Pusnakts stundā". 1970 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1970 Darba Sarkanā Karoga ordenis Rakstnieka 50 gadu jubilejā 1973 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 16.09.1976 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 19.09.1976 | Apglabāts | Kapsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1955 - 1967 | Darbavieta | Pilsēta |
| 4 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1945 - 1976 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1960 - 1976 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
