Darbi: Darba autors (8); Izdevējs (1); Recepcijas persona (2)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Artūrs Krūmiņš |
|---|---|
| Kopsavilkums | Artūrs Krūmiņš (1879–1969) – arhitekts, literāts. Ar literatūru nodarbojies un publicējies periodikā galvenokārt līdz 1905. gadam. Sarakstījis libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš), par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu. Strādājis par docētāju un profesoru Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, līdztekus tam praktizējis kā arhitekts (projektējis Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.). Pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi un teoriju – vairāku rakstu un grāmatu nodaļu autors. Strādājis arī LPSR Zinātņu akadēmijas Tehnisko zinātņu nodaļā. |
| Personiska informācija | Dzimis kā ceturtais dēls rentnieka Kārļa un Annas Dreimaņu ģimenē. |
| Profesionālā darbība | 1903: pirmā publikācija – dzejolis "Teātrī"
žurnāla "Apskats" 7. numurā. 1905: stāsts "Mežsargs" mēnešraksta "Austrums" 1. numurā. Darbi publicēti žurnālā "J. Janševska Jaunajā zobgaļu kalendārā", žurnālā "Apskats", "Pēterburgas Avīzēs", "Austrumā". Rakstniecībā darbojies galvenokārt līdz 1905. gadam. Libreti operām1903: "Baņuta" (komponists Alfrēds Kalniņš).1921: "Salinieki" (komponists Alfrēds Kalniņš). Darbība arhitektūrā un kultūras vēsturēNo 1928: pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi – sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstu "Latviešu konversācijas vārdnīcai".1934–1935: sarakstījis nodaļas par baroku un klasicismu Vilhelma Purvīša rediģētajā "Mākslas vēsturē" (1–2). 1938: grāmata "Kristaps Morbergs" (atkārtots izdevums 2002. gadā). 1938: disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī". 1938: grāmata "Mūsu pilsētu izbūve". 1947: grāmata "Rīga". 1950: "Senatnes pieminekļi. Rīgas pilsētas rekonstrukcija I-III". 2003: "Latgales koka baznīcas : Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtā" (1940. gadā aizstāvētā disertācija; atkārtots izdevums 2016. gadā). Publicistiska satura raksti ievietoti laikrakstos "Latvis" un "Latvijas Vēstnesis". Projektējis dzīvojamos namus, rūpniecības un sabiedriskās ēkas, tostarp bijušās Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c. PagodinājumiSaņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu par libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš 1919). |
| Citātu galerija | " [..] iepazinu viņu kā dziļi emocionālu un intelekta piesātinātu cilvēku. Arhitektūras fakultātē viņš lasīja (patiesībā – stāstīja) arhitektūras vēsturi. Fakultātē tā visu laiku tika uzskatīta par vienu no galvenajiem aroda priekšmetiem, tāpēc ari pret saviem studentiem A. Krūmiņš izvirzīja īpašas prasības. Piemēram, eksāmeniem bija jāsagatavo pašu veidots skiču albums uz 40–50 lapām. Tas bija interesants pedagoģisks paņēmiens, kas no studenta prasīja iedziļināšanos arhitektūras vēstures raksturīgākajos piemēros. Kaut ari toreiz, vēl četrdesmitajos gados, fakultātē bija uzkrāts liels diapozitīvu krājums, pats profesors mazāk rādīja attēlus uz ekrāna, vairāk tos zīmēja uz tāfeles. Lekcijas ievilkās, tomēr ļāva dziļāk ielūkoties arhitektūras ne vienmēr tik skaidri izteiktajās likumībās. Trīsdesmit pedagoga gados A. Krūmiņš bija kļuvis par nozīmīgu autoritāti, izcilu personību. Viņa plašais zināšanu loks, lieliskā atmiņa un dziļā cieņa pret arhitektūru ļāva mums ieskatīties ne tikai milzīgajās kultūras vērtībās, bet ari iedziļināties tajās, izprast estētisko vērtību ētiskās saknes." Apsītis, Vaidelotis. Arhitekts Artūrs Krūmiņš Baņutas libretists. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 4, 1999, 22. jūl., 13. lpp. Artūrs Krūmiņš par operas "Baņuta" libretu "Kad mājās visi literatūras krājumi, kā Skolas maize, Kaudzīšu Matīsa dzejas, "Krievu-turku karš" u. c. bija izlasīti, sameklēju kaut kur bēniņos vai uz klēts augšas novāktos vecu avīžu gadu gājumus. Starp tiem bija arī illustrētā Rota. Atceros labi, kādu koka griezumu: zema, krēslaina telpa, vidū trauks ar ūdeni, apgaismots – pār trauku noliekušies ļaudis, notiek zīlēšana, pašreiz zīlē – Baņuta. Šis vārds kaut kā dziļi iegūlās atmiņā, un kad pēc ilgiem gadiem sāku domāt par libretu, tad galvenās personas vārds nebija jāmeklē, jo atmiņā pieteicās Baņuta." Gāle, Rita. Artūra Krūmiņa Baņuta. Latvija Amerikā, Nr. 27, 1983, 2. jūl., 4. lpp. "Būdams, kur vajadzīgs, īsti nopietns un disciplinārs, viņš varēja būt arī jo priecīgs un atraisīts, īpaši intīmākā draugu vai kollēgu pulkā. Tā, savās atmiņās par nelaiķi Arturu Krūmiņu viņa kollēga no fakultātes laikiem, prof. Dr. arch. Pauls Kundziņš atceras: "Pēc fakultātes sēžu nopietnības bija parasts pakavēties vēl visiem kādu brīdi kopā, lai noklausītos kollēgas Krūmiņa jokus, ar kuriem viņš nekad neskopojās. Pats viņš apgalvoja, ka viņam atmiņā uzkrājies kāds tūkstots anekdošu. Viņam bija arī nenoliedzamas aktiera spējas. Kā kollēga Jēkabs Vītols (Selonijas filistrs – V. Z.) šad tad sagādāja jautrību, apgriežot otrādi vai arī atbrīvojoties no vestes, nenovelkot svārkus, tā Krūmiņš iepriecināja intīmo auditoriju skaņās un kustībās, imitēdams krēsla kājas nozāģēšanu ar papīrnazi."" Zēbauers, V. In memorian. Universitas, Nr. 25, 1970, 1. apr. |
| Saiknes | Guntis Gailītis (1949) - Radinieks |
| Nodarbes | profesors literāts arhitekts docents |
| Dzimšanas laiks/vieta | 11.07.1879 Jaunpiebalga Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads |
| Izglītība | 1888 – 1889 Veļķu pagasta skola Jaunpiebalgas pagasts Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads Mācījies kā vasaras skolnieks 1889 Alūksnes draudzes skola Alūksne Alūksne, Alūksnes novads 1889 – 1892 Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads 1892 – 1894 Kārļa Millera reālskola Gaujas iela 6, Cēsis Gaujas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1894 – 1901 Rīgas Nikolaja ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010 1901 – 1907 Rīgas Politehniskais institūts Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Arhitektūras nodaļa. Ieguvis inženiera-arhitekta grādu. 1905 – 1906 Karlsrūe Karlsruhe, Baden-Württemberg, Germany Studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā. 17.02.1940 Rīga Rīga Ieguvis arhitektūras doktora grādu. Disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī". |
| Darbavieta | Maskava Moscow, Russia Mājskolotājs 1907 – 1921 Maskava Moscow, Russia E. Cindeļa manufaktūras būvbirojs 1920 – 1940 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Arhitektūras fakultātes docents, vēlāk – vecākais docents. No 1939./ 1940. gada – profesors 1922 – 1924 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Arhitektūras fakultātes sekretārs 1922 – 1924 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Universitātes Saimniecības padomes loceklis 1922 – 1926 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Universitātes padomes loceklis 1922 – 1931 Rīgas Valsts tehnikums Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010 Arhitektūras vēstures kursa lektors 1922 – 1940 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Loceklis Arhitektūras fakultātes komisijā, kas vāc un publicē materiālus par Latvijas celtniecību 1923 – 1926 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Universitātes padomes sekretārs 1924 – 1926 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Arhitektūras fakultātes dekāns 1934 – 1940 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Universitātes rakstu kopkolēģijas sekretārs 1936 – 1940 Rīga Rīga Vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju. 1940 – 1950 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Arhitektūras fakultātes profesors 1946 – 1950 Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Akadēmiķis sekretārs Tehnisko zinātņu nodaļā |
| Dalība organizācijās | 1901 Studentu korporācija "Selonija" Stabu iela 17, Rīga Stabu iela 17, Rīga, LV-1011 Korporelis Viņa krāsu tēvs ir Luijs Melders. Arturs Krūmiņš ir bijis Selonijas mag. cantandi. Viņš bijis arī goda tiesnesis, sekretārs un 1904. gada I semestrī arī Selonijas seniors. 1936 – 1940 Rīga Rīga Nacionālās celtniecības komitejas pilsētu izbūves komisijas priekšsēdētājs |
| Miršanas laiks/vieta | 04.03.1969 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu. IV šķira 1934 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-27 no 27.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jaunpiebalga (Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 11.07.1879 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīga (Rīga) | 04.03.1969 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010) | 1894 - 1901 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1901 - 1907 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Karlsrūe (Karlsruhe, Baden-Württemberg, Germany) | 1905 - 1906 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Jaunpiebalgas pagasts (Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1888 - 1889 | Izglītība | Pagasts |
| 8 | Alūksne (Alūksne, Alūksnes novads) | 1889 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1889 - 1892 | Izglītība | Ciems |
| 10 | Gaujas iela 6, Cēsis (Gaujas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1892 - 1894 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Rīga (Rīga) | 17.02.1940 | Izglītība | Pilsēta |
| 12 | Maskava (Moscow, Russia) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Maskava (Moscow, Russia) | 1907 - 1921 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1940 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 15 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1940 - 1950 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1950 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 17 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1923 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 18 | Rīga (Rīga) | 1936 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1922 - 1924 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 20 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1924 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 21 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1922 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 22 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1922 - 1924 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 23 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1922 - 1940 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 24 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1934 - 1940 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 25 | Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010) | 1922 - 1931 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 26 | Stabu iela 17, Rīga (Stabu iela 17, Rīga, LV-1011) | 1901 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1936 - 1940 | Dalība organizācijās | Pilsēta |