Andra Neiburga

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (49); Mākslinieks (4); Recepcijas persona (52)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAndra Neiburga
KopsavilkumsAndra Neiburga (1957–2019) – rakstniece, stāstu krājumu "Izbāzti putni un putni būros" (1988), "Stum stum" (2004) un garstāsta bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" (1991) autore. Bijusi Latvijas kultūrvidē nozīmīgā žurnāla "Avots" mākslinieciskā redaktore, 20. gadsimta 90. gadu sākumā – literatūras žurnāla "Karogs" māksliniece un redakcijas kolēģijas locekle. Andras Neiburgas stāstu krājums "Stum stum" uzskatāms par vienu no spožākajiem stāstniecības paraugiem 21. gadsimta latviešu literatūrā.
Personiska informācijaDzimusi krāsotāja un medicīnas māsas ģimenē. Vectēvs – būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs.
Kopš 1993: rūpējusies par dzimtas īpašumiem.
Profesionālā darbība1985: pirmā publikācija – stāsts "Spīdēja saule" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (22. marts).

Stāstu krājumi

1988: stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros"
2004: stāstu krājums "Stum stum"

Proza bērniem

1991: garstāsts bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru"

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

1991: "Stuffed Birds and Caged Birds" (AGNI 33, Boston University).
1992: "Signes" (EUROPE nov. / dec., Paris, France).
1992: "Ein Ereignis ohne Kommentar" (Lettische Erzählungen. Hamburg: Baltica Bibliothek).
1994: "Mousy death" (Description of a struggle: the Picador Book of Contemporary East European Prose. London: Picador).
1997: "Mein Ausgedachtes Leben" (Sonnengeflecht : Literatur aus Lettland zur Leipziger Buchmesse 20.–23.03.).
1998: Summer Log (The Zone) (New Latvian Fiction; The Bookstore in America: Woodland Pattern. Illionois. The Review of Contemporary Fiction; Spring, Vol 18, No. 1).
2000: "Кто знал юритиса?" (Камушек на ладони: латышская женская проза. Rīga: Tapals).
2004: "Death of a Mouse" ( Descant, Nr 124, Toronto).
2004: "El Nino" (In short story collection “Cette peau couleour d’ambre”, Presses Univeritaires de Caen, France)
2005: "Elina is happy" ("small is my land": poetry and prose of Latvia. Edinburgh: The Centre for the History of Ideas in Scotland, University of Edinburgh).
2012: "პროვინციელი ევრიდიკე" (gruzīnu valodā) [Provinces Euridīče] ("The Latvian modern little prose/ თანაბედროვე ლატვიური ბცირე პროზა").
2018: "Where I Am" (The Book of Riga: a city in short fiction. Great Britain: Comma Press).

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

1988: tulkojusi Mihaila Bulgakova (Михаил Афанасьевич Булгаков) romānu "Suņa sirds" (publicēts žurnālā "Avots" Nr. 7, 8, 9, 10).
2000: tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu "Der Reigen" izrādei "Rondo" Jaunajā Rīgas teātrī.

Līdzdalība citos projektos

1990: "Mazās kaislības" Spēlfilma. Scenārija autore. Režisors Oļegs Rozenbergs.
2002: "Suņu vīrs un Tille" pēc Andra Neiburgas stāsta "Stāsts par Suņu vīru un Tilli" motīviem. Režisore Zita Kaminska; scenārija autors Ivo Briedis. Rīga: Latvijas Televīzija.
2005: "Tu man teici: latviešu rakstnieces lasa". Andra Neiburga lasa stāstu "Stum, stum". Rīga: Upe.
2006: "Latvian story tellers". Saturā: push, push / Andra Neiburga. Rīga: Upe tuviem un tāliem.
2007: "Kafejnīca" Četri vizuālie stili LKA operatoru un režisoru interpretācijā; pēc Andras Neiburgas stāsta "Pie blakus galdiņa" motīviem. Latvija: Latvijas Kultūras akadēmija.
2012: dramatizējuma autore izrādei "Muša" pēc Sofi Oksanenas romāna "Attīrīšanās" motīviem Jaunajā Rīgas teātrī.
2014: "Stum stum". Izrāde pēc Andras Neiburgas stāstu motīviem Jaunajā Rīgas teātrī. Režisors Ģirts Ēcis.

Pagodinājumi un atzinības

2005: Stāstu krājums "Stum stum" bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai 2004.
2014. gada sākumā krājums "Stum, stum" atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā "Lielā lasīšana".

Recepcija

2017. gada 27. janvārī Rīgā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkota rakstnieces daiļradei veltīta konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls".
2018: iznācis konferences rakstu krājums: Jānis Ozoliņš (sast.). Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls. Rīga: LU LFMI.
Citātu galerija

Par Andras Neiburgas darbu stilistiku

"Neiburgai raksturīga psiholoģiski niansēta iedziļināšanās laikabiedru likteņos, atklājot pretišķības starp viņu vēlmēm, sapņiem un apstākļu nosacīto realitāti."

Māra Daneberga. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
"Rakstnieces agrīno stāstu tematika un poētiskās novitātes 20. gs. 80. gadu vidū un otrajā pusē veido spilgtu "jaunā viļņa" prozas šķautni latviešu literatūrā. (..) Specifiskā vēstījuma divbalsība un tās dažādās variācijas varoņu vērojuma un refleksijas konstruēšanā A. Neiburgas stāstos, kuri periodikā iznākuši kopš 1985. gada un 1988. gadā izdoti krājumā "Izbāzti putni un putni būros", atspoguļo šim laikam raksturīgo intelektuālo un morālo distancēšanos no realitātes atveides ideoloģiskajām klišejām, meklējot jaunu skatpunktu uz realitāti un jaunu valodu tā izteikšanai. Paužot gan ironiju, gan sašutumu, vilšanos, noliegumu, gan ideālismu un nostaļģiju, A. Neiburgas stāsti vairo prozas vēstījuma daudzveidību, pieļauj dažādas lasījuma iespējas, arī dažādos laika posmos, sniedzot niansētu vēlīnā padomju laika sociālā un psiholoģiskā noskaņojuma liecību."

Sandra Meškova. Andras Neiburgas agrīnā proza vēlīnā padomju perioda kontekstā. Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls. R.: LULFMI, 2018, 30. lpp.

Par stāstu krājumu "Izbāzti putni un putni būros"

"Literārā sabiedrība Andru pieskaitījusi pie "jaunā viļņa", kam raksturīga kritiska un pat nežēlīga attieksme pret savu paaudzi. Taču Andrai vairāk raksturīgs smaids nekā smīns. Neviens cilvēks viņai nav tik sīks, lai nebūtu viņas uzmanības cienīgs. Neviens raksturs tik melns, lai nemirdzētu arī kāda gaiša maliņa. Neviena seja tik bezpersoniski blāva, lai nepavīdētu vismaz viens spilgts vaibsts. Ja tēlotājā mākslā viņa ir dizainere, tad vārda mākslā viņa ir gleznotāja. Viņas stāstos ļoti būtiska ir krāsa. Akvareliski izplūdināta un gandrīz caurredzama vai triepieniem klāta eļļas tehnikā. Kluso dabu siltajās gaismēnās. Āgenskalna ainās. Žanra bildēs. Portretos."

Regīna Ezera. Visu vēju ceļkrustos. Andra Neiburga. Izbāzti putni un putni būros. R.: Liesma, 1988, 3. lpp.

Par stāstu krājumu "Stum, stum"

"Konsekventais "es", kura ādā lasītājs tiek nesaudzīgi ievilināts, krājumam piešķir baisu, pat šizofrēnisku piegaršu – jo vairāk tāpēc, ka tēlu galerija pārdabiski raiba: vecuma amplitūda no sešpadsmit līdz "krunkainiem pirkstiem" un "savītušām ausīm", viņas, viņi un pa vidu vēl meiteņu valdzinātāja un tas, kuram Lellis. Identificēšanās notiek ar vērienu un galvenais – ticami. Kad sāc lūkot pēc tīri tehniskiem paņēmieniem, konstatē pārsteidzoši daudz konkrētu, detalizētu vērojumu. Ikkatrs stāsts tiek konstruēts no tēla iekšpuses, no individualizētas pieredzes, atmiņām, pārdzīvojumiem, refleksijas – tieši tādā ceļā arī katrs no mums iepraties domāt sevi kā noteiktu personību. Stāsti skaisti laipo starp nesenas pagātnes vai mūsdienu īstenību (pareizāk – tādu kā psiholoģisko reālismu va iparareālismu) un sirreālismu, taču gandrīz visos uzejams kāds ar sevi vai pasauli neapmierināts vientulis, kas plēšas vai pušu, lai tiktu pie sirdsmiera, sapratnes, mīlestības, bet ikkura dabūta drusciņa, tā vien skaties, neglābjami izslīd pirkstiem cauri. Viens no motīviem ir mokpilna, neīstenojama vēlme atgriezties tur, kur reiz bijis labi. Cits – neciešams gurdums, iztukšotība un ilgošanās, lai vairs nebūtu nekā."

Ieva Kolmane. Krājums ar ekstrām. Diena, 9. jūnijs, 2004.
SaiknesŽebers (1958) - Bijušais vīrs
Pauls Bankovskis (1973–2020) - Dzīvesbiedrs
Katrīna Neiburga (1978) - Meita
Katrīna Einberga (1857–1932) - Vecvecmāte
Nodarbestulkotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta16.01.1957
Rīga
Rīga
Izglītība1964 – 1973
Rīgas 5. vidusskola
Rīga
Rīga

1973 – 1977
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Rīga
Rīga

1986
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rīga

Rūpnieciskās mākslas nodaļa

Darbavieta1986 – 1987
Žurnāls "Avots"
Rīga
Rīga

Mākslinieciskā redaktore. Radījusi žurnāla māksliniecisko koncepciju.


1987 – 1989
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

Referente konsultante un Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja.


1990 – 1992
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Rīga
Žurnāla "Karogs" redakcijas kolēģijas locekle

1991 – 1993
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Rīga
Žurnāla "Karogs" māksliniece

1993
Rīga
Rīga
SIA "Ludvigs Neiburgs"
Dalība organizācijās1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre

Ceļojums1987
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany
Dalība Rostokas kolokvijā par jaunāko latviešu literatūru.

1990 – 2019
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
Miršanas laiks/vieta02.03.2019
Rīga
Rīga
ApbalvojumiPastariņa prēmija
Stāsts par Tilli un Suņu vīru
Balva piešķirta par grāmatu bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" (1991).
1993

Autortiesību bezgalības balva
Stāsts par Tilli un Suņu vīru
Autortiesību bezgalības balva par dažādos veidos izmantoto literāro darbu "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", kas pirmo reizi 1991. gadā izdots sabiedrības "Balta" grāmatu apgādā 30 000 eksemplāru tirāžā, 1996. gadā iestudēts Dailes teātrī, 2002. gadā lasīts Latvijas Radio un sarīkojumos, ekranizēts Latvijas Televīzijas videofilmā un atkārtoti izdots 2002. gada nogalē izdevniecībā "Zvaigzne ABC".
2003

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Stum stum
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Stum stum".
2004

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
16.01.1957Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
02.03.2019Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1964 - 1973IzglītībaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1973 - 1977IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1986IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1986 - 1987DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1987 - 1989DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1990 - 1992DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1991 - 1993DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1993DarbavietaPilsēta
11Rostoka
(Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
1987CeļojumsPilsēta
12Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990 - 2019CeļojumsĒka, māja
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1989Dalība organizācijāsĒka, māja
Andra Neiburga (1957 – 2019) dzimusi Rīgā, krāsotāja un medicīnas māsas ģimenē. Viņas vectēvs bijis latviešu būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs. Laulībā ar mākslinieku Andri Breži izaudzinājusi meitu Katrīnu Neiburgu un dēlu Aleksandru Breži.

No 1964. līdz 1973. gadam Andra Neiburga mācījusies Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, tolaik – Rīgas 5. vidusskolā. Rakstnieces tobrīdējo klasesbiedru vidū rodams žurnālists un dzejnieks Egīls Zirnis, kā arī režisors Juris Pakalniņš. Savas profesionālās izglītības gaitas uzsākusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvas noformēšanas nodaļā, tās pilnveidojot Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskā dizaina nodaļā, kuru absolvē 1986. gadā.

Latviešu literatūrā Neiburga debitē 1985. gada 22. martā, līdz ar stāsta “Spīdēja saule” publikāciju laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Turpmākajā desmitgadē darbojas žurnālos “Karogs” un “Avots”, gādājot par žurnālu māksliniecisko noformējumu, un vada Latvijas Jauno literātu apvienību, kad 1989. gadā top uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā. Rakstnieces literārajā darbībā izceļami stāstu krājumi “Izbāzti putni un putni būros” (1988), kā arī apgādā “Valters un Rapa” izdotais “Stum stum” (2004), kas ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Atzīmējot krājuma desmitgadi, Jaunajā Rīgas teātrī pēc darba motīviem tikusi iestudēta izrāde režisora Ģirta Ēča un mākslinieces Katrīnas Neiburgas interpretācijā. Unikālu vietu Neiburgas bibliogrāfijā ieņem arī 1991. gadā tapušais garstāsts bērniem “Stāsts par Tilli un Suņu vīru”.

Latviešu literārajā kritikā vairākkārt tikuši izcelti rakstnieces Rīgas pilsētvides apraksti, kuros jaušamā krāsu un smaržu saspēle spilgti rezonē tēlu psiholoģiskajā portretā; tāpat arī Neiburgas darbos sastopamie klaidoņu, vientuļnieku, neveiksminieku tipāži, kurus pavada allaž klātesošs sapņu motīvs. Darbos vērojama mija starp objektīvi, fiziski tveramo esamību un grotesko, sirreālo zemapziņas plūsmu, kuru savstarpējā pinumā autore meistarīgi fiksējusi būtiskas sava laika sabiedriskās pārmaiņas. Lai gan Neiburgas literārie vēstījumi tapuši pirmajā un trešajā personā, pašas rakstnieces subjektivitāte ar tai raksturīgo atzīšanos vai pašatklāsmi tikusi nereti iemiesota maskulīna tēla identitātē, kas darbības gaitā nereti kļūst par liecinieci sociālajai vardarbībai un tās sekām.

Paralēli daiļliteratūrai Andra Neiburga apliecinājusi valodniecisko meistarību, tulkojot cittautu rakstnieku darbus – Mihaila Bulgakova garstāstu “Suņa sirds” (1988), kas četrās daļās tiek publicēts žurnālā “Avots”, un Artura Šniclera lugu “Der Reigen” (2000). Vērts pieminēt, ka pašas autores darbi aizsnieguši ārzemju lasītājus krievu, ukraiņu, lietuviešu, vācu, angļu, franču, čehu, zviedru un gruzīnu valodā.

Ne mazāk nozīmīgs ir Neiburgas devums latviešu kino un teātrī. Rakstniece saraksta scenāriju Oļega Rozenberga spēlfilmai “Mazās kaislības” (1990), kā arī dramatizē Sofi Oksanenas romānu “Attīrīšanās”, uz kā pamata Jaunajā Rīgas teātrī top Ineses Mičules izrāde “Muša” (2012). 1996. gadā “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” režisoru Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas traktējumā piedzīvo iestudējumu Dailes tēatrī, vēlāk Radioteātrī. Pēc Andras Neiburgas darbiem uzņemtas filmas: “Suņu vīrs un Tille” (2002) Zitas Kaminskas režijā un Latvijas Kultūras akadēmijas studentu kopdarbs “Kafejnīca” (2007).

1993. gadā, mantojot Neiburgu dzimtas īpašumus, autores literārā jaunrade top retinātāka, kur pretim darbu nozīme un aktualitāte latviešu laikmetīgās literatūras un kultūrvēstures kontekstā tikai augusi. Par rakstnieces unikālo devumu stāsta un noveles žanrā liecina prozas krājuma “Stum stum” atkārtota izdošana 2017. gadā un ierindošana starp 100 nozīmīgākajām latviešu literatūras grāmatām Latvijas Televīzijas raidījuma “Lielā lasīšana” veiktā lasītāju balsojuma laikā.

Tajā pašā gadā, atzīmējot Andras Neiburgas 60. dzimšanas dienu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīko rakstniecei veltītu konferenci, kuras materiāli tikuši apkopoti grāmatā "Andra Neiburga: stāstījums, dzimte, valoda, attēls” (2017).

2019. gada 2. martā rakstniece aizgājusi mūžībā.

Informāciju apkopojis Eriks Dekoneks.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.