Darbi: Darba autors (52); Redaktors (1); Recepcijas persona (21)
Attēli: Persona attēlā(6)
Vārds | Alfons Francis |
---|---|
Pseidonīms | Nonpareil |
Dzimtais vārds | Alfons Aleksandrs |
Kopsavilkums | Alfons Francis (1905–1948) – rakstnieks. Pieslējies mākslinieku un rakstnieku biedrībai "Zaļā vārna" un pozitīvistiem, Latvijas ekonomisko un garīgo uzplaukumu saistot ar zemniecību. Poēmā "Jaunsaimnieks Zelmenis" (1932), dzejoļu krājumos "Savā pusē" (1933) un "Zintis" (1937) dzīvespriecīgos, idilliski pastorālos toņos cildinājis brīvās Latvijas zemnieka darbu, morālo spēku, uzticību zemei, tēlojis zemnieku kā visu vērtību radītāju. Rakstījis literatūrkritikas. Pievērsies arī Latvijas pagātnes notikumiem, uzsvēris latviešu varonību dažādos vēstures posmos – stāstu krājumā "Baronu gals", lugā "Skolnieku rota" (abi 1935), publicistiskajos rakstos. |
Personiska informācija | 1905: 5. decembrī dzimis mežsarga Franča un viņa sievas Klāras (dzimušas Matīsas) ģimenē. Māte nākusi no Galgauskas pagasta Zemītēm, bijusi klusas dabas sieviete, teicama saimniece. Tēvs 1905. gadā gājis sturmēt Stāmerienas pili, tāpēc barons padzinis viņu no Vecgulbenes mežsarga vietas; arī mātestēvs dabūjis soda ekspedīcijas pērienu. Tēvs pārcēlies par mežsargu Cesvainē, taču arī tur padzīts, pēc tam kādu laiku dzīvojis Galgauskas pagastā par Vecpiļļu māju rentnieku, līdz dabūjis mežsarga vietu Balvos (1910–1913). Pēc tam Alfona tēvs atkal pārnāca uz Galgausku, bet 1915. gadā pārcēlās par mežsargu Smiltenē. 2000: novembrī Rīgā, Raiņa kapos pretim kapu vārtiem atklāts tēlnieka Valta Barkāna veidots piemineklis komunistu nomocītajiem dievturiem. Piemineklī iegravēti mocekļu vārdi, tostarp Alfona Franča vārds. |
Profesionālā darbība | 1914–1917: mācoties Galgauskas pamatskolā, radās interese par rakstīšanu, pirmie literārie mēģinājumi ievietoti skolēnu žurnālā "Pirmie soļi". 1918–1924: mācoties Smiltenes reālskolā, skolēni izdeva žurnālu “Dzīve”. Alfons Francis kopā ar Ēriku Raisteru no Rankas un Artūru Baumani no Raunas bija “Dzīves” līdzstrādnieki, bet skolēnu žurnālam “Ziemeļblāzma”viņš bija redaktors. 1924: žurnāla "Sensācija" 3. numurā pirmoreiz publicēts Alfona Franča dzejolis "Bohēmas fata morgana". 1934: žurnāla "Jaunā Raža" 2. numurā publicēta nodaļa "Krustabas" no iecerētā romāna "Negaiss". Romāns netapa uzrakstīts. 1939: 12. februārī saņēmis Lietuvas valsts literatūras prēmiju. Kurzemes Vārds, Nr.37 (14.02.1939) Dzejoļu krājumi1932: Jaunsaimnieks Zelmenis (poēma)1932: Savā pusē 1937: Zintis Stāstu krājums1935: Baronu galsLuga1935: Skolnieku rotaAtdzejojumiNo vācu valodas1936: Kairis, Mihaela. Dzimtene. Rīga: Latvijas Preses biedrība. 1937: Vomars, G. Jaunā Prūsija. Rīga: Labietis. Alfona Franča dzejas recepcija mūzikāDziesmas ar Alfona Franča dzejas tekstiem komponējuši Aleksis Auziņš, Jēkabs Graubiņš, Jānis Kalniņš, Jānis Norvilis, Jūlijs Sproģis, Jānis Zālītis. |
Citātu galerija | Par stāstu krājumu “Baronu gals” (1934)Alfonss Francis nav lielas un straujas iedvesmas mākslinieks, bet rakstnieks, kas savam darbam tuvojas ar vēsu prātu un skaidri nospraustu nodomu. Viņš ir vairāk prozists kā dzejnieks, vairāk vērotājs un apsvērējs kā jūsmiķis. Viņa pasaule ir lauki, un, tur nonācis, viņš neierauga tikai jaukus dabas skatus, bet vispirmā kārtā cilvēkus un viņu darbu, viņu pūles un nepaguršanu, jo nevelti šī grāmata veltīta “tiem, kas, uz priekšu ejot, nepagurst”. Viņš ir un grib būt vispirmā kārtā labs savas tautas un zemes patriots kā kara laukā, tā darba dzīvē, jo “Taču cilvēks uzvarējis drupasun postu! Katrs iekurts pavards, katrs kūpošs dūmenis dara mūsu zemi bagātāku un skaistāku!” Pie šīs pārliecības, un idejas autors turas visās grāmatas 200 lapaspusēs, un tā ir viņa pozitīvisma programma. Pēc raksta Franča vēstījumi ir konstruktīvi. Pagaidām gan konstruktīvais skelets vēl bieži vien nenosegts, jo īso stāstiņu apmēri neļauj atplaukt tēlojumam. Tur, kur vēstījuma apmēri lielāki, labāki sedzas arī konstrukcija, kā tas ir “Darvā” un “Baronu galā”, īpaši pēdējā. Te autors parādījis ne vien svaigu uztveri, bet arī labas stāstītāja dāvanas. Vecā fon Horna siluets šajā stāstījumā nostājas lasītāja acu priekšā kā dzīvs. Ļoti asprātīgā veidā parādītas divas pasaules – reālā un Horna senās varenības iedomās dzimušā. Abas tās rādītas vienlīdzīgi cilvēcīgas un bez pārspīlējumiem, un tas liecina, ka autors jau ieguvis to mieru un mīlestību uz tēlojamo vielu, kas nepieciešama labam prozas rakstniekam. Kas Francim turpmākā darbā vēl jāizkopj, tas ir tēlojums un psiholoģiskais padziļinājums, bez kā tēli izplūst plakanībā. Rabācs, Kārlis. Baronu gals. Alfona Franča noveles un stāsti. Rīts, 1935, 19. decembris. (Rīts, Nr.348 (19.12.1935)) Par dzejoļu krājumu "Zintis" (1937)"Dzejnieka darba un dzīves credo atrodams viņa grāmatas pirmajā dzejolī "Zintis", kas labi raksturo visa krājuma idejas. Un tās ir: ģimene, darbs un tēvzeme. Dzejnieks nav vērotājs, bet visu viņa dzejas aploku redzam ievirzītu ritmiskā darbībā. Viss ir kustība. Viss ir spēks. Viss ir nemirstība. Nemirstības jēdziens bieži atbalsojas krājuma lapaspusēs, un tas kā zvana sauciens aicina mosties visus, kam sirdis kļuvušas bezcerīgas un .apņemtas ikdienas pelēkuma. Dzejnieka aicinājums nav tikai vārdi vārdu pēc. Tas ir idejisku, cēlu un apgarotu domu piemineklis, kuram lasītājs nevar ar skatītāja pieredzi vien paiet garām. Lasot tam jākļūst par daļu no tā, ko cēlis dziesminieks; jākļūst par darba darītāju. [..]Francis iemīļojis trohaiskās un jambu pēdas un ar tām apzinīgi veido savas lirikas celtnes. Netrūkst arī viņa dzejās atdzīvinātu seno tautas dziesmu metru, ko labi raksturo dzejolis "Saulgrieži" (117. lpp.). Vairums dzejoļu ir klasiskās četrrindas, bet tikpat labi Francis lieto arī citas dzejas formas, iemīļots, šķiet, dzejniekam ir sonets. Šai dzejas formai veltīts pat vesels krājuma cikls "Pļaujas laiks"." P. E. Alfons Francis. "Zintis". Straume, 1937, Nr. 10. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_stra1937n38|article:DIVL207|issueType:P |
Nodarbes | dzejnieks publicists rakstnieks |
Dzimšanas laiks/vieta | 05.12.1905 Vecgulbene Gulbene, Gulbenes novads "Āboliņos" |
Izglītība | 1914 – 1917 Galgauskas pamatskola Galgauskas pagasts Galgauskas pagasts, Gulbenes novads 1918 – 1924 Smiltenes reālskola Smiltene Smiltene, Smiltenes novads 1924 – 1927 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Nepabeigtas studijas Matemātikas fakultātē. |
Darbavieta | 1931 – 1934 Rīga Rīga Rīgas kara apriņķa pārvalde, vecākais rakstvedis. 1932 – 1934 Rīga Rīga Žurnāla "Jaunā Raža" redakcijas loceklis. 1934 Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija Rīga Rīga Informācijas un propagandas pārvalde 1938 – 1940 Laikraksts "Darba Dzīve" Rīga Rīga Redaktors. 00.02.1938 – 00.05.1938 Laikraksts "Latvijas Darba Kameras Ziņas" Rīga Rīga Laikraksta 3.–9. numura redaktors. 1940 Valters un Rapa Rīga Rīga Direktors 1940. gadā, īsi pirms padomju invāzijas, “Valtera un Rapas” apgāda akcionāri Alfonu Franci izraudzīja par vienu no saviem direktoriem. |
Dalība organizācijās | Latvijas Dievturu sadraudze Rīga Rīga 1925 Studentu vienotne "Zelmenis" Rīga Rīga 1926 (Datums nav precīzs) Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna" Rīga Rīga |
Dienests | 1928 – 1930 Latvijas armija |
Apcietinājums | 16.10.1940 Rīgas Centrālcietums Rīga Rīga |
Miršanas laiks/vieta | 13.10.1948 Krievija Russia |
Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Spēks". Literatūra 1937 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Vecgulbene (Gulbene, Gulbenes novads) | 05.12.1905 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsētas daļa |
2 | Krievija (Russia) | 13.10.1948 | Miršanas laiks/vieta | Valsts |
3 | Galgauskas pagasts (Galgauskas pagasts, Gulbenes novads) | 1914 - 1917 | Izglītība | Pagasts |
4 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1918 - 1924 | Izglītība | Pilsēta |
5 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1927 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Rīga (Rīga) | 1931 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
7 | Rīga (Rīga) | 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
8 | Rīga (Rīga) | 1938 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Rīga (Rīga) | 1932 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Rīga (Rīga) | 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
11 | Rīga (Rīga) | 01.02.1938 - 01.05.1938 | Darbavieta | Pilsēta |
12 | Rīga (Rīga) | 16.10.1940 | Apcietinājums | Pilsēta |
13 | Rīga (Rīga) | 1926 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
14 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
15 | Rīga (Rīga) | 1925 | Dalība organizācijās | Pilsēta |