Works: Author (15); Person of reception (6)
Name | Valentīna Freimane |
---|---|
Name at birth | Valentīna Lēvenšteina |
Summary | Valentīna Freimane (1922– 2018) – teātra un kino zinātniece. Valta Grēviņa sieva. Bērnību pavadījusi Parīzē un Berlīnē, kur tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis un kinostudijas UFA finanšu konsultants. Vācu okupācijas laikā vecāki nošauti, Valentīna Freimane izglābusies slēpjoties. Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē. Vēlāk Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu. Viena no pirmajām zinātniecēm Latvijā, kas rakstījusi par ārzemju teātra parādībām, spilgtākajām teātra un kino personībām, ārzemju autoru darbu iestudējumiem Latvijā. Sarakstījusi dziļi personisku un nozīmīgu atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" (2010), kurā vēstīts par bērnības gadiem turīgā Rīgas ebreju ģimenē un holokausta posmu Otrā pasaules kara laikā. |
Personal information | Dzimusi Rīgā jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis unstrādājis vācu kinokompānijā UFA. Mācījusies privātskolā Berlīnē. 1930: dzīvojusi pie vecvecākiem Rīgā un mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā. Pie vecākiem uz Berlīni braukusi ciemos rudens, ziemas un pavasara brīvlaikos. 1935: pēc Hitlera nākšanas pie varas ģimene atgriezusies Rīgā. 1940: Beigusi ebreju Ezras privātģimnāziju Rīgā, kur viņas literatūras skolotājs bija dzejnieks P. Vīlips. 1940: iestājusies LU Ekonomikas fakultātē. 1941. gada jūnijā: apprecējusies ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani. Vācu okupācijas laikā nošauti vecāki. Valentīna slēpusies pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa un operas režisora P. Meļņikova ģimenēs. Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē, ko beigusi 1949. gadā. Strādājusi par skolotāju Liepājas pedagoģiskajā skolā un 1. vidusskolā. 1957–63: strādājusi Liepājas pilsētas laikrakstā "Komunists". 1963: atgriezusies Rīgā, strādājusi Latvijas radio dramatisko raidījumu redakcijā (1963-68). 1968–80: strādājusi Valodas un literatūras institūtā. 1965-90: lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu LVK Teātra fakultātē. 1971: Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu (1992. gadā tas nostrificēts par mākslas doktora grādu). Kopš 1992: lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām. |
Work | 1957: pirmā publikācija par aktieri V. Zandbergu "Atgriešanās teātrī" laikrakstā "Komunists" (14. aprīlī). Pētījusi Liepājas teātra vēsturi un tā vadošo mākslinieku daiļradi. 1960: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par Liepājas teātra režisoru N. Mūrnieku (Nr. 4). 1962: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par aktrisi un režisori I. Mitrēvici (Nr. 6). 1973–74: rakstījusi nodaļu par Liepājas un Jaunatnes t-ri kolektīvā pētījumā "Latviešu padomju teātra vēsture" (1-2). 1975: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Iet un darīt" analizējusi Dailes teātra V studijas attīstības gaita (Nr. 19). 1979: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Lasīt lugu darbībā" izsekojusi vienas izrādes tapšanas procesam (Nr. 23). 1979: krājumā "Runā kinematogrāfisti" iztirzājusi jautājumu par dažādu mākslas nozaru mijiedarbību. 1986: grāmatā "Personības un parādības" ievietotas Valentīnas Freimanes apceres par R. Planšonu, P. Bruku, F. Dzefirelli, G. Grindgensu un Franču komēdijas teātri (Commedie Francaise). Virkne rakstu veltīta kinomākslas jautājumiem, parasti uzmanības centrā izvirzot kādu teorētisku problēmu. Raksti par teātra un kino problēmām publicēti žurālā "Māksla", laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla Latvijā". Darbi1958: "Liepājas teātra 50 gadi"1986: "Personības un parādības" 2010: "Ardievu, Atlantīda!" |
Links | Māris Grēviņš (1930–1994) - Brother-in-law Valdis Grēviņš (1895–1968) - Father-in-law Valts Grēviņš (1921–1961) - Husband Gundega Saulīte (1948) - Sister-in-law Anna Grēviņa (1892–1979) - Mother-in-law |
Occupations | theatre scientist cinema scientist |
Birth time/place | 18.02.1922 Rīga Rīga |
Residence | 1924 – 1926 Parīze Paris, France 1926 – 1935 Berlīne Berlin, Germany Kopš 1930. gada mācās un dzīvo pie vecvecākiem Rīgā, ciemodamās pie vecākiem Berlīnē skolas brīvlaikos. |
Education | 1929 – 1930 Berlīne Berlin, Germany Mācījusies profesora Jensena eksperimentālajā privātskolā. 1930 – 1937 Mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā, privātā divpakāpju meiteņu mācību iestādē, ko veidoja 16. vācu pamatskola un Lutera ģimnāzija. 1937 – 1940 Ebreju privātā Ezras ģimnāzija Blaumaņa iela 25, Rīga Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011 1940 University of Latvia Rīga Rīga Studējusi Ekonomikas fakultātē. 1949 University of Latvia Rīga Rīga Vēstures fakultāte. 1962 – 1965 Maskava Moscow, Russia Studējusi neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā. 1971 Maskava Moscow, Russia Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidāta grādu (1992. gadā nosertificēts par mākslas doktora grādu). |
Working place | 1950 – 1957 (Date is approximate) Liepājas Pedagoģiskā skola Liepāja Liepāja Skolotāja 1950 – 1957 Liepājas 1. vidusskola Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 Skolotāja 1957 – 1963 Laikraksts "Komunists" Liepāja Liepāja 1963 – 1968 Radio Latvia Rīga Rīga Dramatisko raidījumu redakcija 1965 – 1990 Latvian Conservatoire Rīga Rīga Lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu Teātra fakultātē. 1968 – 1980 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga 1992 Berlīne Berlin, Germany Lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām. |
Place/time of death | 16.02.2018 Berlīne Berlin, Germany |
Buried | 27.02.2018 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
Rewards | The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu. IV šķira 2002 Annual Latvian Literary Award Ardievu, Atlantīda! Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas balva – Guntara Sietiņa un Ligitas Franckevičas zelta piemiņas monēta "Jūgendstils. Rīga" tika pasniegta Valentīnai Freimanei par darbu "Ardievu, Atlantīda!", izdevējs — "Atēna". Speciālbalva 2011 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino jomas speciālistu izglītošanā. 2011 |
---|
# | Location | Date | Type | Type of place |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 18.02.1922 | Birth time/place | City |
2 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1926 - 1935 | Residence | City |
3 | Parīze (Paris, France) | 1924 - 1926 | Residence | City |
4 | Berlīne (Berlin, Germany) | 16.02.2018 | Place/time of death | City |
5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 27.02.2018 | Buried | Cemetery |
6 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1929 - 1930 | Education | City |
7 | Blaumaņa iela 25, Rīga (Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011) | 1937 - 1940 | Education | Street |
8 | Rīga (Rīga) | 1940 | Education | City |
9 | Rīga (Rīga) | 1949 | Education | City |
10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1962 - 1965 | Education | City |
11 | Maskava (Moscow, Russia) | 1971 | Education | City |
12 | Liepāja (Liepāja) | 1950 - 1957 | Working place | City |
13 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1950 - 1957 | Working place | Building, house |
14 | Liepāja (Liepāja) | 1957 - 1963 | Working place | City |
15 | Rīga (Rīga) | 1963 - 1968 | Working place | City |
16 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1980 | Working place | City |
17 | Rīga (Rīga) | 1965 - 1990 | Working place | City |
18 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1992 | Working place | City |