Valentīna Freimane

lv
Report to editor

Works: Author (15); Person of reception (6)

NameValentīna Freimane
Name at birthValentīna Lēvenšteina
SummaryValentīna Freimane (1922– 2018) – teātra un kino zinātniece. Valta Grēviņa sieva. Bērnību pavadījusi Parīzē un Berlīnē, kur tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis un kinostudijas UFA finanšu konsultants. Vācu okupācijas laikā vecāki nošauti, Valentīna Freimane izglābusies slēpjoties. Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē. Vēlāk Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu. Viena no pirmajām zinātniecēm Latvijā, kas rakstījusi par ārzemju teātra parādībām, spilgtākajām teātra un kino personībām, ārzemju autoru darbu iestudējumiem Latvijā. Sarakstījusi dziļi personisku un nozīmīgu atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" (2010), kurā vēstīts par bērnības gadiem turīgā Rīgas ebreju ģimenē un holokausta posmu Otrā pasaules kara laikā.
Personal informationDzimusi Rīgā jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis unstrādājis vācu kinokompānijā UFA.
Mācījusies privātskolā Berlīnē.
1930: dzīvojusi pie vecvecākiem Rīgā un mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā. Pie vecākiem uz Berlīni braukusi ciemos rudens, ziemas un pavasara brīvlaikos.
1935: pēc Hitlera nākšanas pie varas ģimene atgriezusies Rīgā.
1940: Beigusi ebreju Ezras privātģimnāziju Rīgā, kur viņas literatūras skolotājs bija dzejnieks P. Vīlips.
1940: iestājusies LU Ekonomikas fakultātē.
1941. gada jūnijā: apprecējusies ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani.
Vācu okupācijas laikā nošauti vecāki. Valentīna slēpusies pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa un operas režisora P. Meļņikova ģimenēs.
Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē, ko beigusi 1949. gadā.
Strādājusi par skolotāju Liepājas pedagoģiskajā skolā un 1. vidusskolā.
1957–63: strādājusi Liepājas pilsētas laikrakstā "Komunists".
1963: atgriezusies Rīgā, strādājusi Latvijas radio dramatisko raidījumu redakcijā (1963-68).
1968–80: strādājusi Valodas un literatūras institūtā.
1965-90: lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu LVK Teātra fakultātē.
1971: Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu (1992. gadā tas nostrificēts par mākslas doktora grādu).
Kopš 1992: lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.
Work1957: pirmā publikācija par aktieri V. Zandbergu "Atgriešanās teātrī" laikrakstā "Komunists" (14. aprīlī).
Pētījusi Liepājas teātra vēsturi un tā vadošo mākslinieku daiļradi.
1960: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par Liepājas teātra režisoru N. Mūrnieku (Nr. 4).
1962: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par aktrisi un režisori I. Mitrēvici (Nr. 6).
1973–74: rakstījusi nodaļu par Liepājas un Jaunatnes t-ri kolektīvā pētījumā "Latviešu padomju teātra vēsture" (1-2).
1975: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Iet un darīt" analizējusi Dailes teātra V studijas attīstības gaita (Nr. 19).
1979: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Lasīt lugu darbībā" izsekojusi vienas izrādes tapšanas procesam (Nr. 23).
1979: krājumā "Runā kinematogrāfisti" iztirzājusi jautājumu par dažādu mākslas nozaru mijiedarbību.

1986: grāmatā "Personības un parādības" ievietotas Valentīnas Freimanes apceres par R. Planšonu, P. Bruku, F. Dzefirelli, G. Grindgensu un Franču komēdijas teātri (Commedie Francaise).

Virkne rakstu veltīta kinomākslas jautājumiem, parasti uzmanības centrā izvirzot kādu teorētisku problēmu. Raksti par teātra un kino problēmām publicēti žurālā "Māksla", laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla Latvijā".

Darbi

1958: "Liepājas teātra 50 gadi"
1986: "Personības un parādības"
2010: "Ardievu, Atlantīda!"
LinksMāris Grēviņš (1930–1994) - Brother-in-law
Valdis Grēviņš (1895–1968) - Father-in-law
Valts Grēviņš (1921–1961) - Husband
Gundega Saulīte (1948) - Sister-in-law
Anna Grēviņa (1892–1979) - Mother-in-law
Occupationstheatre scientist
cinema scientist
Birth time/place18.02.1922
Rīga
Rīga
Residence1924 – 1926
Parīze
Paris, France

1926 – 1935
Berlīne
Berlin, Germany

Kopš 1930. gada mācās un dzīvo pie vecvecākiem Rīgā, ciemodamās pie vecākiem Berlīnē skolas brīvlaikos.

Education1929 – 1930
Berlīne
Berlin, Germany

Mācījusies profesora Jensena eksperimentālajā privātskolā.


1930 – 1937

Mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā, privātā divpakāpju meiteņu mācību iestādē, ko veidoja 16. vācu pamatskola un Lutera ģimnāzija.


1937 – 1940
Ebreju privātā Ezras ģimnāzija
Blaumaņa iela 25, Rīga
Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011

1940
University of Latvia
Rīga
Rīga

Studējusi Ekonomikas fakultātē.


1949
University of Latvia
Rīga
Rīga

Vēstures fakultāte.


1962 – 1965
Maskava
Moscow, Russia
Studējusi neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā.

1971
Maskava
Moscow, Russia

Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidāta grādu (1992. gadā nosertificēts par mākslas doktora grādu).

Working place1950 – 1957 (Date is approximate)
Liepājas Pedagoģiskā skola
Liepāja
Liepāja

Skolotāja


1950 – 1957
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

Skolotāja


1957 – 1963
Laikraksts "Komunists"
Liepāja
Liepāja

1963 – 1968
Radio Latvia
Rīga
Rīga
Dramatisko raidījumu redakcija

1965 – 1990
Latvian Conservatoire
Rīga
Rīga
Lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu Teātra fakultātē.

1968 – 1980
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

1992
Berlīne
Berlin, Germany
Lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.
Place/time of death16.02.2018
Berlīne
Berlin, Germany
Buried27.02.2018
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
RewardsThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2002

Annual Latvian Literary Award
Ardievu, Atlantīda!
Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas balva – Guntara Sietiņa un Ligitas Franckevičas zelta piemiņas monēta "Jūgendstils. Rīga" tika pasniegta Valentīnai Freimanei par darbu "Ardievu, Atlantīda!", izdevējs — "Atēna".
Speciālbalva
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino jomas speciālistu izglītošanā.
2011

Map legend













Showing 1-18 of 18 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rīga
(Rīga)
18.02.1922Birth time/placeCity
2Berlīne
(Berlin, Germany)
1926 - 1935ResidenceCity
3Parīze
(Paris, France)
1924 - 1926ResidenceCity
4Berlīne
(Berlin, Germany)
16.02.2018Place/time of deathCity
5Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
27.02.2018BuriedCemetery
6Berlīne
(Berlin, Germany)
1929 - 1930EducationCity
7Blaumaņa iela 25, Rīga
(Blaumaņa iela 25, Rīga, LV-1011)
1937 - 1940EducationStreet
8Rīga
(Rīga)
1940EducationCity
9Rīga
(Rīga)
1949EducationCity
10Maskava
(Moscow, Russia)
1962 - 1965EducationCity
11Maskava
(Moscow, Russia)
1971EducationCity
12Liepāja
(Liepāja)
1950 - 1957Working placeCity
13Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1950 - 1957Working placeBuilding, house
14Liepāja
(Liepāja)
1957 - 1963Working placeCity
15Rīga
(Rīga)
1963 - 1968Working placeCity
16Rīga
(Rīga)
1968 - 1980Working placeCity
17Rīga
(Rīga)
1965 - 1990Working placeCity
18Berlīne
(Berlin, Germany)
1992Working placeCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.