Lilija Dzene

Works: Author (43); Editor (5); Author of the comment (4); Person of reception (8)

Data
Rewards

Name	Lilija Dzene
Additional names	Mača
Personal information	DZENE Lilija (dz. Mača; 1929.25.VII Vecpiebalgas pag. Greiveros- 2010.03.X Rīgā) - rakstniece un teātra zinātniece, mākslas z. k. (1965), mākslas dokt. (1992). Dzimusi modernieka ģim. Aktiera Emīla Mača brāļameita. Beigusi Vecpiebalgas psk. (1945), Rīgas 2. vsk. (1950). Studējusi LVU žurnālistiku (1950-51), beigusi A. Lunačarska teātra mākslas inst. Maskavā (1957). Laikr. "Cīņa" līdzstr. (1957-61, 1960-61 kultūras nod. vad.), Drāmas t-ra lit. daļas vad.(1963-64), Kult. min-jas Mākslas un māc. iestāžu pārvaldes pr-ce (1964-67), ZA Val. un lit. inst. Teātra, mūzikas un kinomākslas nod. vad. (1968-85), RS drāmas konsultante un valdes sekretāre (1985-90). Teātra darb. sav. b. (1959). RS b. (1961). LPSR N. b. k. d. (1979), 1994 ievēlēta par ZA goda locekli. Publicējot recenzijas un rakstus par t-ra izrādēm, t-ra problēmām un aktieriem, izkopusi dokum. prozas žanru. Ievērību guvušas D. monogr. par latv. t-ra māksliniekiem: "Labais mūžs" (1964, par M. Šmitheni), "Kārlis Sebris" (1967), "Lidija Freimane" (1971), "Elza Radziņa" (1973), "Dialogs ar Hariju Liepiņu" (1977), "Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu" (1979), "Vai tavs mūžs kam lieti der" (1983, par K. Sebri), "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes" (1984), "Aktieris pret savu gribu" (1987, par E. Pāvulu), "Draiskā peonija" (1997, E.Radziņas gadskārtu hronika), monogr. par Nacionālo t-ri ("Drāmas teātris", 1979), grām. par trimdas latv. akt. "Ar zelta lāpu rokā" (1992). Maču dzimtas aktieriem - E.Mačam, L.Žvīgulei un I.Mačai veltīta D. grām. "Triju aktieru dzīves savā laikā, savā dzimtā un - arī teātrī" (1995). Kopā ar G.Strautmani sagatavojusi publicēšanai K.Sebra grām. "Mīļā meļa memuāri" (1998, arī iev. aut.). D. grāmatās apvienots analītiskums ar tēlainību, tām esejiska ievirze, atklāta akt. personības cilvēciskā savdabība un individualitāte, grām. sar. daudzkrāsainā, emocionālā izteiksmē, jūtama aut. personiskā attieksme. Enciklopēdijas "Teātris un kino biogrāfijās" (1-2, 1999-2002) zin. redaktore. A. Upīša prēm. (1982), A. Brigaderes prēm. (1986), LPSR Valsts prēm. (1989), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). L. Dzene L. Apdomāties, pirms iet tālāk. [Sarunu pierakstīja S. Geikina]//Lit. un Māksla, 1989, 22.VII; t.p. Garīgās kopšanas virzienā... [Sarunu pierakstīja M. Caune]//Karogs, 1989, 7; "Esmu uzrakstījusi nepieklājīgi daudz": (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. I.Alksnītis // Rīgas Balss, 1997, 13.X; Mirtīte uz palodzes: (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. U.Adomaite // LM Ljā, 1999, 22.VII; Man patīk šī spēle: (Saruna ar L.Dz.) / Pierakst. D.Meļķis // Ljas Luterānis, 2001,1.I. V. Hausmanis
Links	Emīls Mačs (1892–1958) - Father's brother Maija Augstkalna (1932–2007) - Friend
Occupations	author theatre scientist
Birth time/place	25.07.1929
Education	1945 mācījies beigusi vecpiebalgas pamatskolu 1945 – 1950 mācījies Rīgas 2. vidusskolā 1950 – 1951 studējis žurnālistiku LVU 1952 – 1957 studējis A.Lunačarska Teātra mākslas institūta teātra zinātņu nodaļā 1959 – 1963 mācījies aspirantūrā mācījās aspirantūrā Teātra institūtā
Participation in organisations	Student Sorority "Spīdola"
Place/time of death	2010

Rewards	LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1979 Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Prēmija piešķirta par darbu "Drāmas teātris". 1982 Annas Brigaderes prēmija Prēmija piešķirta par nozīmīgām publikācijām žurnālā "Māksla", kuras veltītas aktiera un dramaturga personībai latviešu teātra mākslas procesā. 1986 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret paša gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes". Literatūrā, mākslā un arhitektūrā 1989 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret savu gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes". 1989 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu. IV šķira 1995 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu teātra vēstures pētniecībā un teātra kritikā. 2004