Latviešu meitiņa

Dzejolis, kurā Līventāls atklājas kā Stendera tradīcijas turpinātājs ne tikai formas un izteiksmes ziņā, bet arī ar Stendera ziņģēs bieži lietotās, tautā labi zināmās melodijas "Es blieķu dārzā biju" norādi. Kaut arī Līventāls saglabājis Stendera zeltenītei raksturīgos "sārtos vaigus" un čakluma, tikumības, gudrības, dievbijības cildinājumu un dzejolis arī atklāj latviešu meitenes pašcieņu un pašvērtības apziņu.