Ilmārs Šlāpins – "Bieži vien, gleznojot ar akvareļkrāsām..."



NosaukumsIlmārs Šlāpins – "Bieži vien, gleznojot ar akvareļkrāsām..."
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
Vienības numurs65
KrājumiLatvijas literatūra
Piezīmes

Ilmārs Šlāpins lasa dzejoli "Bieži vien, gleznojot ar akvareļkrāsām...". Ieraksts no radio NABA raidījuma "Bron-Hīts".

Teksta autorsIlmārs Šlāpins
Teicējs
Faili
AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-12-07 17:39:30
Atšifrējums***
Bieži vien, gleznojot ar akvareļkrāsām, es esmu pieķēris sevi pie domas,
ka atkal un atkal lietoju to pašu krāsu, teiksim, dzelteno vai zaļo,
es nolemju, ka vajadzētu papildināt savu paleti, iepirkt jaunas krāsas,
nevar taču visu laiku tik to vienu,
taču tad saprotu, ka manā krāsu komplektā jau tās visas ir,
pat vairāk nekā visas – man ir kādi trīs dzeltenie toņi,
vairāki oranžie un sarkanie, zilo toņu vien kādi pieci –
manā krāsu kastītē ir visas krāsas, kādas vien es varētu vēlēties,
un nekad jau nav tā, ka es lietotu tīru kastītes toni,
es taču tos sajaucu un radu ikreiz kādu citu, unikālu un neatkārtojamu.
No kurienes man šī sajūta, ka vajadzētu būt vēl kādām krāsām, kuru man pietrūkst?
No kāda atšķirīga universa nākusi pieredze liek man neapzināti pieņemt,
ka ir vēl arī citas krāsas –
ārpus tām, ko es varu uzklāt uz papīra šeit un tagad?
Vai varbūt tās ir tikai muļķīgas ilgas?

Ar vārdiem ir mazliet savādāk.
Reizēm šķiet, ka to ir par daudz
un vajadzētu vienu otru vārdu pārstāt lietot.
Bet tad es atkal iesāku kaut ko rakstīt
un agrāk nepieredzēti vārdi paši atnāk
un ieritinās iesildītu teikumu līkumos kā tikko dzimuši kaķēni.
Reizēm vēl pavisam akli, taču tik tuvi un mīļi.
Jā, reizēm kāds vārds aizmirstas, it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā,
tad tu stosties un bezpalīdzīgi lūkojies kādā pazīstamā sejā,
cerot, ka pamukušo vārdu kāds pateiks priekšā.
Tad tu mulsi nosaki – nē, nevaru atcerēties, un maini sarunas tematu.
Bet parasti jau vārdu netrūkst, trūkst, ko teikt.
Trūkst kā tāda, ko patiešām būt vērts pateikt.
Nemaz jau nerunājot par to, ko nedrīkstētu noklusēt.
Ļoti maz dzīvē ir tādu lietu, kuras nedrīkstētu noklusēt.

Atšifrēt tekstu
Latvijas literatūra Ieraksta krājums

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.