Andris Akmentiņš – fragments no romāna "Meklējot Ezeriņu"



NosaukumsAndris Akmentiņš – fragments no romāna "Meklējot Ezeriņu"
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
Vienības numurs60
KrājumiLatvijas literatūra
Piezīmes

Andris Akmentiņš lasa fragmentu no romāna "Meklējot Ezeriņu" ("Dienas Grāmata", 2021). Ieraksts no radio NABA raidījuma "Bron-Hīts".

Teksta autorsAndris Akmentiņš
Teicējs
Faili
AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-12-07 17:23:54
Atšifrējums*

Netieku gudrs, delegācija vai karagājiens, bet klāt viņi ir, jaunākās literatūras pīlāri. Jānis Ezeriņš ugunīgā sajūsmā, Pēteris Ērmanis pussoli iepakaļ, nedaudz biklāks. Jāņa šaudīgās rokas īpaši rosīgas, kaut kas lēcies un knieš. Divi soļi kabinetā, nu viņi iedomājas pieklauvēt, solis atpakaļ. Tuk, tuk.
– Jā? Atklāts jauns kontinents? – cenšos būt bargs.
– Edmund… Freivalda kungs, galveno redaktor, es atvainojos, patraucējām…
Ieskatos vērīgāk, nē, nav vaigi notriepti ar saimniecei nočieptu ķīseli.
– Kas ir? Tu ceri, es tevi mierināt sākšu, nē, nepatraucējāt nemaz? Protams, patraucējāt.
– Tiešām, – Ezeriņš piešķiebj galvu, – kāpēc es atvainojos… Klau, no tīras sajūsmas! Apsēdies ērtāk un paklausies, ko mēs drukāsim!
– Mēs?
– Jā, Latvijā progresīvākā literatūras nodaļa.
– Labi.
– Jāni, varbūt nevajag? – Ērmani jau pametusi drosme.
– Vajag, piemini Raini un neslāpē gaismu piekāpdamies. Tavas kautrības dēļ mēs šeit esam, autor. Man ir laba sajūta, kā šo jārunā, lai Freivaldam patīk.
Pārliecinājies, ka mēs sēžam svinīgajam brīdim piemēroti, Ezeriņš sāk spriņģot pa kabinetu un aurot, es saķeru galvu un turu cieši ap deniņiem, lai nepārsprāgst, jauno pasaules ainu aptverot.

Verbs! Verbs! Bezgaltelpā valdnieks tik verbs.
Substantīvu radīja viņš – pilsoni resno.
Saprotamo, taustāmo, tveramo ikvienam.
Tad tik objektīvs nāca, – eņģelis, visam nesošais domu;
Dzeja viņš, reliģija, zinība. Daile, daile!


Pabeidzis, Ezeriņš noliek man uz galda dzejoļu kaudzīti. Pametu aci. Tur tiešām tā rakstīts. Satriecoša daile.
– Redzēji! Kaujam naidnieku viņa paša rīkiem! Ir tomēr iespējams impresionisms arī labā dzejā!
Tā, tā. No kuras puses lai runā.
– Ļoti labi, atstāj man palasīt, māksla jābauda klusumā.
– Nē! Šeit un tagad – tava pirmā reakcija, patiesības brīdis, Edmund. Tu esi dzirdējis nākotnes balsi. Tava atbilde?
– Kādā ziņā? – taustos pēc glābiņa.
– Nākotnē visi rakstīs šādi!
– Nu gan tu pārspīlē, Jāni, – Ērmanis kā kautrīgāks cilvēks cenšas piebremzēt. – Unikālais rokraksts nav tik viegli atveidojams.
– Ticiet man, kungi, šis ir nopietns izrāviens, – Ezeriņš nerimstas, – es piecpadsmit gadus cenšos rakstīt dzeju, vēl neesmu saticis dzejnieku, kurš kristu tādā grāvī, ko es jau nebūtu izgulējis. Visas kļūdas, kādas dzejā iespējamas, esmu izmēģinājis. Dažas pat labojis. Visus autorus, kam ir jebkāds svars, un lielu tiesu pasaules folkloras esmu pētījis, referējis un centies atdzejot. Šis fakts padara mani par visu laiku labāko dzejas redaktoru un es jums saku, beidzot lasu ko patiesi jaunu. Mums jānodrukā šīs verdošās vārsmas pirmajiem. Ja nē, tad “Brīvās zemes” muiža jānodedzina un mūs jāpatriec sūnainām dakšām. Hau, Freivald, esmu runājis.
Ilga pauze.
– Nu, tad es iešu, – Ērmanis padodas pirmais.
– Jā, kungi. Tiešām, tagad ejiet. Ļoti iedvesmojošas rindas, paldies, Pēter! Jāni, es tev uzticos!
– Paldies, Edmund. Zināju, ka nepievilsi!
Iet abi projām priecīgi, kas tad šiem. Iesēdināja kara cenzūrā rakstniekus par galvenajiem, tagad nebrīnieties. Rozītim pirkstu mutē neliec, cilpo pa Rīgu, rīkodams rakstniekus, tiranizēdams izdevējus un laikrakstus. Kāpēc es nevarētu pateikt tik brīvu kaut ko? Atgāžos krēslā un raugos kā kino.
– Paveries, Ezeriņ, ko tu šeit redzi?
– “Brīvās zemes“ galviņa, pirmā lapa, un?
– Te kaut kur ir rakstīts “brīvā muldnīca”?
– Nē, zeme. Brīvā zeme.
– Varbūt augšā ir devīze “visu valstu hēgeļi, savienojieties”?
– Nē-e. Tur ir tukšs…
Ko nu vairs. Mirklis nokavēts, nevar visi būt mākslinieki. 1920. gada 12. jūlija numurā nodrukāts dzejolis “Verbs varenais”, lai ko tas nozīmētu.

Atšifrēt tekstu
Latvijas literatūra Ieraksta krājums

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.