Vladimirs Kaijaks

2 bildes
Lomas: rakstnieks

02.09.1930 – 12.09.2013

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

Dzimšanas laiks/vieta

02.09.1930
Cēsis

Miršanas laiks/vieta

12.09.2013
Jaunjelgava
Miris Jaunjelgavas novadā.

Personiska informācija


Līdz 1959:
īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.

Profesionālā darbība

1949, 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.

Dzejoļu krājumi

1963: "Putni laižas pret vēju".

Stāsti

1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".

Romāni

1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).

Videoromāns

2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).

Proza bērniem

1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".

Autobiogrāfiskā proza

2011: "Koka kāja, Kapu māja".

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).

Darbība kinodramaturģijā

1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).

Citātu galerija

"Bez Vladimira Kaijaka devuma latviešu proza divdesmitā gadsimta otrajā pusē un divdesmit pirmā gadsimta sākumā nemaz nav iedomājama. Tā būtu izteikti neinteresantāka bez viņa unikālās dzīves pieredzes, bez viņa daudzveidīgās un izsmalcinātās tēlainības. Kalnos kāpējs un pieredzējušais zemūdens peldētājs, Daugavas laivinieks un zvejnieks, noslēpumu zinātājs un dzīvnieku valodas sapratējs Vladimirs Kaijaks ir bagātinājis latviešu prozu gan saturiski, gan ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Viņa darbos saista gan vēriens latviešu tautai liktenīgo notikumu atspoguļojumā, gan psiholoģiskā tēlojuma niansētība un daudzveidība."

Skurbe, Astrīda. Vladimirs Kaijaks. Rīga: Zinātne, 2014, 247. lpp.
"Kaijaka stāsti un noveles apjomā nereti tuvi garajiem stāstiem ("Sātans", "Kraukļa valstībā" u.c.), dažkārt apvienoti ciklos ("Stāsti par laimi", krājums 1966). [..] Nozīmīga Kaijaka daiļradē ir kara tēma, tā risināta arī romānā "Bailes" (1977). Rakstnieku saista cilvēki ar īpatnu, sarežģītu likteni. Stāstā "Sātans" līdzās cilvēkam tēlots noklīdis suns, liela detaļu un psiholoģijas motivācijas precizitāte. Romānā "Signe" (1983) parādās divas atšķirīgas lauku jauniešu dzīves uztveres. [..] Kaijaka daiļradē būtiska vieta stāstiem ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem, kuros reālistisko detaļu precizitāte apvienojas ar nosacītību, grotesku (stāstu krājums "Visu rožu roze", 1987, "Vecis", 1992)."

Vite, Astrīda. Vladimirs Kaijaks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
"Vladimirs Kaijaks būtībā ir vienīgais autors visā latviešu literatūras vēsturē, kas patiesi profesionālā līmenī ir rakstījis tekstus, kurus mazliet nosacīti dēvēsim par šausmu stāstiem. [..] Kaijaka prozas labākajai daļai piemīt specifiskā šausmu poētika, kad teksta pamatā ir kāda baismīga vai pārdabiska, bet varbūt gluži vienkārši eleganti paradoksāla metafora. Dažkārt tās ir īsti apokaliptiskas šausmas, citkārt ļoti individualizētas – cilvēka bailes no savas ēnas. Katrā ziņā visi Kaijaka izmantotie motīvi ir ļoti mūsdienīgi, tāpēc jēdziens “mūslaiku gotika” nav bez pamata."

Berelis, Guntis. Mūslaiku gotika. Vladimira Kaijaka proza. Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 214. lpp.

Saiknes

Māra Svīre - Sieva
Mirdza Bendrupe - Bijusī sieva

Nodarbes

Dzimtais vārds

Kārlis Laimonis Lazdovskis, Kārlis Bendrups

Pseidonīms

Kārlis Bendrups, Vladimirs Kaijaks

Darbavieta

1950–1951
Rīgas 28. septiņgadīgā skola
Rīga
Pionieru vadītājs

1950–1954
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Redaktors un ārštata korespondents

1959–1962
Babīte
Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

1959–1962
Sēlpils
Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

1959–1962
Puzes pagasts
Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

1959–1962
Piltene
Strādnieks vasarā Babītes, Sēlpils, Puzes un Piltenes mežniecībā.

1978–1981
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais konsultants un referents

Dalība organizācijās

1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2013
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

Ceļojums

1972
Polija

1976
Brauciens radošos nolūkos uz tālbraucējiem zvejas kuģiem.

10.1979
Vācijas Demokrātiskā Republika
Latvijas Padomju rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. Dalība starptautiskajā rakstnieku-marīnistu konferencē.

04.1983
Rumānija
Brauciens uz 14 dienām LPSR Draudzības biedrības speciālās grupas sastāvā.

Apbalvojumi

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Cilda".
1990

Latvijas Rakstnieku savienības un Gerkena prēmija
Romāns "Rēgi" ieguvis otro prēmiju (dalīta) žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena 1. romānu konkursā 1993. gadā.
1993