Veneranda Zepa-Vanaga

Zepa-Vanaga Veneranda (arī Vonoga, dz. Zepa; 1926. 10.VI Vārkavas pag. - 2002. 11.III Rīgā, apbed. Sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā) - dzejniece, dramaturģe, publiciste. Viktora Vonoga sieva.
Tēvs - skolotājs Izidors Zeps. Māc. Vārkavas 1. sešklasīgajā psk., Daugavpils 1. valsts ģimn., līdztekus apmeklējusi arī mūz. studijas Rīgā, LVK operdziedātājs H. Cinkas-Berzinskas klasē. 1950-77 dziedātāja Valsts Akadēm. korī. 1977-80 strād. Rīgas pils. Kult. pārvaldē par bibliotekāri. No 1981 pensionāre.
Lit. jauradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmā publikācija - dzejolis "Ērgļu dzīsme" laikr. "Latgolas Bolss" 1944. 16.II. Tajā skan lir. varones romant. ilgas pēc ērgļa brīvās dzīves augstu kalnos, bet jūtama arī apziņa par pašai lemto darba dzīvi ielejā. Arī turpmākās publikācijas ietver filoz. pārdomas par mūžības tēmu, tajā jūtama meitas mīlestība, kara apstākļu izraisītaās sāpes par brāli - karavīru. Stāstā "Trejs sasatikšanos" ("Olūts", 1944, 6) romant. stilā jaunas meitenes skatījumā tēlotas trīs epizodes latv. tautai liktenīgajā 1940., 1941. un 1942. gadā.
Pad. laikā Z.-V. public. dzejoli "Pirmais sniegs" - atmiņas par karu ("Padomju Latvijas Sieviete", 1970, 12) un bērnu ludziņu - "Pasaka par Gailīti Pēcīti un Kaķīti Jēcīti" ("Bērnība", 1954, 4). 1989 Z.-V. atsākusi intensīvu lit. darbību. Bērnības atmiņu skicē "Sirdsapziņas izmeklēšana" ("Katōļu Dzeive", 1989, 5) aut. atsauc atmiņā izjūtas pirms un pēc grēksūdzes bērnu dienās Varkavas baznīcā; seno dienu atmiņu smeldze mijas ar gaišu humoru. Seko dzejoļu, stāstu un rakstu publikācijas žurn. "Katōļu Dzeive", "Kara invalīds", kā arī "Katoļu kalendārā", "Tāvu zemes kalendārā", Preiļu novada kalendārā, laikr. "Zemturis". Izd. dzejoļu krāj. "Gaismas ceļš" (1998).
Z.-V. publicistikā pausta kristīga, katoliska pas. izjūta un pārliecība, akcentēts kristīgās kult. spēks, pretstatot to s-bā sastopamajai vaļībai un pat visatļautībai. Īsprozas darbiem rakturīgs atmiņu tiešums un detaļu konkrētība. Tēlojumā "Baltās dūjas pieskāriens" ("Katōļu Dzeive", 1994, 5) atveidots bīskaps J. Rancāns, stāstā "Mājas miers" ("Kara Invalīds", 1995, 40) tēlota kara gadu epizode, kad vācu laikā mājās slēpās krievu karavīrs. Ir arī humoristiski darbi, piem., pastāsts "Happy end" par vecmāmiņas pārdzīvojumiem rokmūzikas koncertā ("Katoļu Dzeive", 1990, 6). Žurn. "Katōļu Dzeive" un tā piel. public. Z.-V. veiktie M. Andžānes, J. Klīdzēja un Z. Mauriņas darbu dramatizējumi bērnu un jaunatnes uzvedumiem, kas daudzkārt izrādīti skolu, muzeju u.tml. sarīkojumos.
Z.-V. raksta abās latv. val. tradīcijās. Brieduma gadu dzejas leksika un semantika apzināti senatnīga, pat senlatviska. Z.-V. kopusi savu latv. dzīves ziņu un to ieviesusi dzejā, kur sastopama Mīļā Māra, Baltais Tēvs, svētceļnieki, vecmāmiņas pūra lāde ar veco lūgšanu grām., krustmātes ceptais plācenis, sarkanbaltais āboliņš un deviņrindu vārpa. Katoliskā pas. izjūta sakņojas senlatviskajā. Z.-V. dzejai piemīt dainu leksika, taču ne ritms un pantmērs, tajā rodami skaisti liroepikas paraugi.
I. Salceviča.

mācījiesVārkavas 1. sešklasīgajā psk.

mācījiesDaugavpils 1. valsts ģimn.

citi izglītības veidiapmeklējusi mūz. studijas Rīgā, LVK operdziedātājs H. Cinkas-Berzinskas klasē