Meklēt

Varis Leikarts

2 bildes
Varis Leikarts
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Varis Leikarts
Avots: Latvija Šodien, 1979, Nr. 7.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xlso1979n07|article:DIVL255|page:37|block:P37_TB00003|issueType:P
Lomas: dzejnieks

31.08.1940 – 18.04.1978

Vari Leikarts (1940–1978) – dzejnieks. Latviešu dzejā ienācis 1962. gadā un aktīvi rakstījis 60. un 70. gados, ir trīs dzejoļu krājumu “Kā mākonis krusu...” (1969), “Šodien un nopietnībā” (1979) un "Pārsteigums ir zvaigzne" (1992) autors. Pāragrās nāves dēļ Varis Leikarts pilnībā kā dzejnieks nepaguva atraisīties, tomēr bija sava ceļa gājējs un savas unikālās izteiksmes meklētājs, dzejā apvienoja raupju, nemuzikālu, ritmiski negludu ironisku izteiksmi ar dziļu jūtīgumu, tverot dzīves skarbumu tieši un aiz tā slēpjot maigumu un trauslumu.

  • Darba autors (10)
  • Recepcijas persona (13)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    31.08.1940
    Rīga

    Miršanas laiks/vieta

    18.04.1978
    Smiltene

    Personiska informācija

    1940: 31. augustā dzimis žurnālista, 4. Saeimas deputāta Pētera (1885–1942) un Elizabetes Leikartu ģimenē.
    1941: 14. jūnijā kopā ar ģimeni deportēts no Līgatnes pagasta "Ratniekiem", tēvs atšķirts no ģimenes, ieslodzīts Sverdlovskas apgabala Sevurallagā, kur 1942. gadā miris. Ar māti nonācis Krasnojarskas apgabala Kozuļkos, kur pavadījis bērnību un pusaudža gadus.
    60. gadu beigās: piedzīvo smagu motocikla avāriju, kas ietekmē veselību.

    Profesionālā darbība

    1962: 19. martā pirmā publikācija – dzejolis "Akmens" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
    60. gadu otra puse: Bauskas literārās apvienības biedrs.
    Sākot no 60. gadu otras puses: publicējies žurnālos "Liesma", "Zvaigzne", laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūras un Māksla", rajonu laikrakstos "Komunisma Ceļš" (Bauska), "Komunisma Uzvara" (Aizkraukle, toreizējā Stučka), "Padomju Daugava" (Jēkabpils) un citos.
    Rakstījis dzeju arī krievu valodā, atdzejojis no krievu valodas (antoloģijā "Krievu padomju dzeja" publicēta Vara Leikarta atdzejotā dzejnieka Pāvela Antokoļska dzejkopa (1. daļa, 1976).
    1979: maija numurā žurnālā "Даугава" publicēta Vara Leikarta krievu valodā rakstīto dzejoļu kopa "Возвращаюсь к вам" ("Atgriežos pie jums").

    Dzejoļu krājumi
    1969: Kā mākonis krusu...
    1979: Šodien un nopietnībā
    1992: Pārsteigums ir zvaigzne (ASV)

    Citātu galerija

    “Man šķiet, ka Vara Leikarta dzeja stiprāka ir tad, kad tā tver un zīmē dzīvi un tās norises, nevis prāto un bārsta sentences un aforismus, kaut arī kritiķiem tos parasti patīk citēt. [..] V. Leikarts jau kopš paša pirmā publicētā dzejoļa “Akmens” (1962. gads, “Padomju Jaunatne”) cenšas celt arvien lielākus smagumus. Dažs no tiem tik liels, ka nav saprotams, kā dabūts plecos. Viss augums sasprindzis līdz pēdējam, kājas (un arī pants) dažbrīd pat ļogās, bet viņš nes – spītīgi un neatlaidīgi. Un tas nekas, ka solis nav skaists, augums nav stalti izslējies, – no akmeņu nosēja to nevar prasīt. Tāpat no Vara Leikarta nevar prasīt, lai viņš intelektualizētu kā Pēteris Zirnītis, laistu plosīties saviem neapvaldītās fantāzijas suņiem, kā to dara Juris Helds, gleznotu tik pat piesātinātām krāsām savus diezgan sirreālistiskos tēlus kā Egils Plaudis. Vēl mazāk no viņa var prasīt, lai viņš sāktu tādu ekvilibristiku, kādu pēdējā laikā rāda Imants Ziedonis, vai arī lai savā raksturā kļūtu tikpat ekstravagants, jauki koķets un mazliet eksaltēts, kāda ir Ausma Pormale, vai arī aprakstītu savus šauri subjektīvos, intīmos pārdzīvojumus kā Olga Lisovska. Varis Leikarts ir un paliks Varis Leikarts – nervozi sasprindzināts, smagnējs un arī mazliet jūsmīgs... Viņš grib zīmēt ar ogli – skopi un kontrastaini – kā Ūders. Vēl varbūt viņš gribēs kalt granītu. Neliegsim viņam to – tāpat kā arī citiem dzejniekiem ļausim būt tādiem, kādi viņi ir. Gan viņi savu sapratēju atradīs – tā gribas cerēt.”

    Remass, Rainis. Dzeja meklē savu sapratēju. Literatūra un Māksla, 1970, 26. decembrī.

    Nodarbes

    dzejnieks

    Deportācija

    14.06.1941

    14.06.1941
    Kozulsky district

    Izglītība

    1956–1958
    Pļaviņas
    Beidzis Pļaviņu vakara vidusskolu (pēc atgriešanās Latvijā).

    1959–1959
    Sanktpēterburga
    Beidzis spridzinātāju kursus G. Pļehanova Kalnrūpniecības institūtā Ļeņingradā.

    1963–1963
    Jelgava
    Pabeidzis dzelzceļa automātiskās regulēšanas kursus

    Darbavieta

    1960–1962
    Pļaviņas
    Pļaviņu HES, spridzinātājs

    1966–1968
    Bauska
    Dzelzceļa sakaru mehāniķis

    1968–1969
    Zālītes pagasts
    Dzelzceļa sakaru mehāniķis

    Apglabāts

    Ogre
    Apglabāts Ogres kapos.