Meklēt

Tija Katrīna Banga

8 bildes
Tija Katrīna Banga
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Tija Banga
Ilustrēts Žurnāls, Nr.12 (01.12.1926)
Tija Banga
Zvaigzne, Nr.13 (01.07.1952)
Aktrise Tija Banga
Aktrise TijaBanga. 20. gs. 20. gadi. Fotogrāfe Lūcija Kreicberga.
Fotogrāfija no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Identifikators VRVM 139928
Aktrise Tija Banga
Aktrise Tija Banga. 20. gs. sākums. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Identifikators VRVM 82043
Aktrise Tija Banga izrādē "Nogrimušais zvans"
Jaunā latviešu teātra aktrise Tija Banga Rūtiņas lomā vācu rakstnieka Gerharta Hauptmaņa lugā "Nogrimušais zvans". Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_10_10883
Tija Banga

Tija Banga. Portrets. Uz attēla veltījums Almas kundzei (Almai Strautniecei, skolotāja) un autogrāfs. (1920. gadi)

Autors: Lūcija Kreicberga (Lūcija Kreizberg)

Inventāra Nr.: LABR R9206-13. 

Tija Banga un Biruta Skujeniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka. Letonikas un Baltijas centrs. A. Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītava. Oriģināla novietojuma kods: LNB RX22, 1, 5, 16. lp.
Lomas: aktrise, rakstniece

19.05.1882 – 01.01.1957

Tija Banga (1882–1957), aktrise un rakstniece. 19. gadsimta 90. gados sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm, vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros. Izdots stāstu krājums "Čadras deja un citi stāsti" (1926), kurā tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, teātra ikdiena. Rakstījusi arī lugas. Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus "Sieviete" (1930) un "Sirds – kurzemnieka gods" (1932). Pēc nāves izdota atmiņu grāmata "Mana dzīve" (1957).

  • Darba autors (18)
  • Recepcijas persona (9)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    19.05.1882
    Torņakalns

    Miršanas laiks/vieta

    01.01.1957
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi strādnieku ģimenē.

    Profesionālā darbība

    1890. gadi: sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm. Vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros.
    1905: pirmā publikācija – dzejolis "Muša un ods" žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" (Nr. 1).
    Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus:
    1930: "Sieviete" ("Domas", Nr. 7-10)
    1932: "Sirds – kurzemnieka gods" ("Jaunākās Ziņas", 21.V-21.VI).

    Proza

    1926: "Čadras deja un citi stāsti"
    1957: "Mana dzīve" (atmiņu grāmata)

    Lugas

    "Dažādi ceļi" (teātrī 1919)
    1921: "Tēvs" (teātrī 1920)
    "Pašu ļaudis" (teātrī 1931)
    "Tomeļu mātes vājās dienas" (teātrī 1933)
    1934: "Lai visiem būtu labi" (grāmatā un teātrī)
    "Septiņas vecmeitas" (teātrī 1939)
    "Gudrā Marjana" (teātrī 1942)

    Citātu galerija

    Par stāstu krājumu "Čadras deja un citi stāsti" (LETA, 1926)

    "Tijas Bangas idejiskais kredo ir viegla rezignācija, sāpošas skumjas par neaizsniegtiem mērķiem, un nepiepildītiem dzīves ideāliem. Viegli sabrūkoša padošanās fatālismam. Ja arī Bangas tēli grib aiz liktenības savu ilgu pašapmierinātību gūt, tad tikai vienas dienas sajūtās, no kā šķietas iznesam veldzējumu turpmāki smokošai dzīvei (Čadra, Leons Djurde). Tikai jaunais kareivis (Kāršu licējā) grib saslieties pret liktenibu, bet — paniskās bailēs no nāves viņš izsmisigi lūdz likteņzīlētāju par savu dzīvību. Viņa to apmaina pret savējo. Bangai nav idejiski plašāka vēriena, tematiska dziļuma un daudzpusības. Viņas stāstu krājumiņu var raksturot kā elēģiskas dzīves miniatursajūtu gleznainu skicējumu. (..) Bangas valoda diezgan vienkārša
    un tīkami gleznaina."

    Žanis Unāms. Tija Banga. Čadras deja un citi stāsti. "Latvju Grāmata" Nr. 5, 1.09.1926.

    "Stāstos periodikā un krājumā "Čadras deja un citi stāsti" (1926) tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, arī teātra ikdiena. Lugās – lauku ļaudis, inteliģences pārstāvji, vecāku un bērnu attiecības. Mākslinieciski veiksmīgākās komēdijas – "Tomeļu mātes vājās dienas" (teātrī 1933) un "Septiņas vecmeitas" (teātrī 1939), tajās raita darbība, veikls, asprātīgs dialogs, labsirdīgs humors, savdabīgi raksturi. Bangas literārajai daiļradei raksturīgi centieni atmodināt cilvēcisko."

    Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    Saiknes

    Dagnija Amtmane-Valdmane - Māsasmeita
    Fricis Mierkalns - Draugs
    Jūlija Amtmane - Māsa
    Leonīds Banga - Dēls
    Teodors Amtmanis - Svainis
    Žanis Kopštāls - Vīrs

    Nodarbes

    aktrise
    rakstniece

    Papildu vārdi

    Kopštāle

    Izglītība

    Lutera baznīcas skola
    Torņakalns
    Tēva slimības dēļ mācības jāpārtrauc.

    Ceļojums

    1904–1905
    Berlīne

    Emigrē

    1917–1919
    Sanktpēterburga

    Apglabāts

    Raiņa kapi

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
    IV šķira
    1928