Staņislavs Gaidelis

2 bildes

28.07.1914 – 25.07.2002

Staņislavs Gaidelis (1914–2002) – katoļu garīdznieks. Studējis Rīgas katoļu garīgajā seminārā (1934–1935), filozofiju jezuītu augstskolā Krakovā (1937–1938), filozofiju un teoloģiju Latvijas Universitātē. (1940–1944). Bijis viens no pēdējiem latviešu katoļu priesteriem, kas tikuši ordinēti pirms atkārtotas Latvijas okupācijas 1944. gadā. No 1944. līdz 1950. gadam dzīvojis Vācijā, papildinājis teoloģiskās zināšanas jezuītu augstskolā Pullahā pie Minhenes (1944–1946), garīgi aprūpējis latviešu katoļu bēgļus. Kopš 1950. gada dzīvojis Austrālijā. Bijis latviešu katoļu ieceļotāju prāvests Sidnejā (1950–1968), Melburnā un Pērtā (1968–1994). Sarakstījis rokasgrāmatu "Lūgšanas apustulāts" (1949), latviešu katoļu lūgšanu izlasi "Tavā vārdā" (1993); Gaideļa sprediķi un raksti ievietoti krājumā "Dzīvais vārds" (1973). Publicējies latviešu periodiskajos izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Dzimtenes Balss", "Gaisma", "Katoļu Baznīcas Vēstnesis", "Katōļu Dzeive", "Solis" u.c., kā arī lietuviešu laikrakstos "Mūsu pastoge" un "Tēviškes aidai". Par žurnāla "Gredzens" rediģēšanu, rakstiem žurnālos un grāmatās, kā arī par darbu ekumēniskā kustībā un dievkalpojumos. saņēmis Jāzepa Rancāna fonda balvu.

Dzimšanas laiks/vieta

28.07.1914
Skaista
Dzimis Skaistas pagasta "Gaidās".

Miršanas laiks/vieta

25.07.2002
Melburna

Personiska informācija

Dzimis Latvijas lietuviešu, lauksaimnieka Kazimira un Veronikas Gaideļu ģimenē kā ceturtais bērns (otrais dēls) pavisam astoņu bērnu ģimenē. 10 gadu vecumā zaudējis tēvu.

1935–1940 dzīvojis Polijā, studējis filozofiju jezuītu augstskolā Krakovā (1937–1938).

1940–1944 dzīvojis Latvijā, studējis filozofiju un teoloģiju LU (1940-1944), iesvētīts par priesteri 1944. 2.VIII.

1944–1950 dzīvojis Vācijā, papildinājis teoloģiskās zināšanas jezuītu augstskolā Pullahā pie Minhenes (1944–1946), garīgi aprūpējis latviešu katoļu bēgļus.

Kopš 1950. 23.VI dzīvojis Austrālijā.

Profesionālā darbība

Darbība garīdzniecībā

1944. gada 2. augustā iesvētīts par priesteri.
1944–1950 dzīvojis Vācijā, garīgi aprūpējis latviešu katoļu bēgļus.
Bijis latviešu katoļu ieceļotāju prāvests Sidnejā (1950–1968), Melburnā un Pērtā (1968–1994).
Kopš 1994. gada aprūpējis katoļus Melburnā, Sidnejā un Pērtā.

Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu organizācijas "Dzintars" Melburnas vienības kapelāns, Latviešu katoļu biedrības centrālās valdes kapelāns Melburnā.

Publikācijas, raksti, reliģiskās apceres

1949: rokasgrāmata "Lūgšanas apustulāts"
1993: latviešu katoļu lūgšanu izlase "Tavā vārdā"
Gaideļa sprediķi un raksti ievietoti krājumā "Dzīvais vārds" (1973).

Publicējies latviešu periodiskajos izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Dzimtenes Balss", "Gaisma", "Katoļu Baznīcas Vēstnesis", "Katōļu Dzeive", "Solis" u.c., kā arī lietuviešu laikrakstos "Mūsu pastoge" un "Tēviškes aidai".
Gaideļa darbi izmantoti radiostacijas "Brīvā Eiropa" un Vatikāna radio raidījumos.

Tulkojumi

1989: S. Gobi "Dievmāte runā uz saviem mīļotajiem priesteriem" (no angļu valodas, kopā ar H. Uljanu)

Pagodinājumi

Bīskapa Jāzepa Rancāna piemiņas fonda balva (par žurnāla "Gredzens" rediģēšanu)
Melburnas latviešu skolas "Daugava" nozīme zeltā

Citātu galerija

"Vecāki ģimeni audzina stingri katoliskā, reliģiskā garā, vadot savu labi iekopto lauksaimniecību Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā. Kad Staņislavam 10 gadi, nomirst tēvs, taču ģimene visus sarežģījumus un grūtības ar Dieva palīdzību pārvar.
Skolai un izglītībai veltītie gadi ir ikviena cilvēka nozīmīgs laika posms. Tāds kļūst arī S. Gaidelim, kad viņš mācās Krāslavā – pamatskolā un vidusskolā. Skolas gados jaunietis Krāslavā mīt pie turienes draudzes ērģelnieka, kur arī sākas viņa altārzēna gaitas. [..] Stingrs zēnu ministrantu pārraugs ir ķesteris B. Kurpnieks, taču īpaši atmiņā palicis dekāns Kiselis – reliģijas skolotājs vidusskolā. Šajā laikā jaunieti jau ļoti bija iekvēlojusi doma par garīgo kārtu un vēlēšanās kalpot tai. Pat brīvdienās ierodoties mājās Skaistā ik svētdienu radās vēlēšanās doties uz 3 km attālo vietējo baznīcu, lai pie prāvesta P. Smeltera kalpotu par altārzēnu. Skaistas draudzes gans S. Gaidelim dievkalpojumos pēc misas dziedāt baznīcā priekšā Svētais Dievs – t. sauc. suplikācijas. Ar šo goda amatu jaunietis pamatoti lepojās.
Pēc Krāslavas visusskolas beigšanas 1933. g. pavasarī Gaidelis rudenī dodas uz Rīgu, kur viņu uzņem garīgajā seminārā filozofijas un teoloģijas studijām. Vēl pēc gada seko veltīšanās mūku kārtai, iestājoties jezuītu ordeņa noviciātā Galicijā, Polijā. Pēc noviciāta laika turpinās priesterības kandidāta studijas Krakovā. Kad vāciešu karaspēks Otrā pasaules kara sākumā iebrūt Polijā, Gaidelis atgriežas studijas turpināt Rīgā, kur 1944. g. 2. augustā bīskaps J. Rancāns jauno censoni S. Gaideli Sv. Madlienas baznīcā ordinē par priesteri. Šis kļūst vēsturisks notikums: pēdējā reize, kad kandidāti uz priesterību saņem svētību Latvijā no bīskapa J. Rancāna rokām..."

K. P. Divkārša jubileja. Austrālijas Latvietis, Nr.1737 (20.07.1984), 3. lpp.

"Neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs ir bijis jubilāram uzticētais uzdevums, viņš to allaž ir veicis ar apbrīnojamu mīlestību un pienākuma apziņu: neviens darbs viņam nav šķitis par grūtu un neiespējamu, ja tas ir bijis veicams viņam uzticēto dvēseļu vai plašākas latviešu sabiedrības labā. Viss, kam gaviļnieks ar lielu entuziasmu un neatlaidību ķeras klāt, viņam izdodas: viņa vadībā uzceltais skaistais Saules nams Sidnejā, kas gadu gadā kalpojies jo daudziem sabiedriskiem mērķiem; viņa redakcijā izdotais Austrālijas latviešu katoļu biedrības žurnāls "Gredzens" 550 eksemplāru metienā, no kā pāri par 100 brīveksemplāru aiziet uz Latviju, kur to lasa ar lielu interesi; viņa tulkotā "zilā grāmata" "Dievmāte runā uz saviem mīļotajiem priesteriem", kas guvusi plašu atsaucību Latvijā, un sakarā ar pāvesta Jāņa Pāvila II viesošanos Latvijā pērn nepilnu divu mēnešu laikā sagatavotā un 2000 eksemplāros iespiestā lūgšanu izlase "Tavā vārdā", kas starplaikā jau izplatīta visā Latvijā, ieskaitot cietumus, un izpelnījusies pateicības pilnas atsauksmes."

Selga Silkalna. Mūža kalpojums. Austrālijas Latvietis, Nr.2235 (29.07.1994), 2. lpp.

Pseidonīms

Alfs Sprigulis, Melnais gulbis, Melburnietis

Darbavieta

Austrālijas latviešu katoļu biļetens "Gredzens"
Melburna
Izdevis un rediģējis Austrālijas latviešu katoļu biļetenu "Gredzens".

07.1950–11.1950
Brisbena
Dažus mēnešus pēc ierašanās Austrālijā darbojies Brisbenā.

12.1950–1968
Sidneja
No Brisbenas pārcelts uz Sidneju, kur kopš 1950. gada decembra bijis latviešu katoļu ieceļotāju prāvests Sidnejā.Vadījis latviešu katoļu draudzi un aprūpējis citas katoļu vienības Jaundienvidvelsā un Kvīnslendā.

1968–1994
Melburna
Bijis latviešu katoļu ieceļotāju prāvests Melburnā un Pērtā, aprūpējis arī Balaratas un Džīlongas katoļu kopas.

1968–1994
Pērta
Bijis latviešu katoļu ieceļotāju prāvests Melburnā un Pērtā, aprūpējis arī Balaratas un Džīlongas katoļu kopas.

1968
Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola
Melburna
Bijis skolotājs MLB Daugavas skolā.

1994
Melburna
Kopš 1994. gada aprūpējis katoļus Melburnā, Sidnejā un Pērtā.

Izglītība

1934
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslavas pils
Beidzis Krāslavasvalsts ģimnāziju.

1934–1935
Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga
Studējis Rīgas katoļu garīgajā seminārā.

1937–1938
Krakova
Studējis filozofiju jezuītu augstskolā Polijā, Krakovā.

1943–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Teoloģijas fakultātē.

1944–1946
Pullaha pie Minhenes
Papildinājis teoloģiskās zināšanas jezuītu augstskolā Pullahā pie Minhenes.

02.08.1944
1944. gada 2. augustā iesvētīts par priesteri. Staņislavu Gaideli ordinēja bīskaps J. Rancāns.

Dzīvesvieta

1935–1940
Polija

1940–1944
Latvija

1944–1950
Vācija

1950
Tūvonga
Pirmā dzīvesvieta pēc ierašanās Austrālijā – Brisbenas priekšpilsēta Toowong.

Emigrē

18.05.1950–26.06.1950
Ņūkāsla
1950. gada 18. maijā Brēmenes ostā uzkāpj uz kuģa "Dundalk Bay"un emigrē Austrāliju. Kuģis piestāj Ņūkāslas ostā 26. jūnijā (citos avotos – 23. jūnijā).

Apbalvojumi

Jāzepa Rancāna fonda balva
Par žurnāla "Gredzens" rediģēšanu / rakstiem žurnālos un grāmatās, kā arī par darbu ekumēniskā kustībā un dievkalpojumos.​
1987