Skaidrīte Jaunarāja

Dzimusi pienotavas darbinieka ģimenē. 

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Pirmā publikācija
1961: A. Elkina stāsta "Neveiksmīga runa" lokalizēts tulkojums laikrakstā "Rīgas Balss" 1.IX. 

Populārzinātniski izdevumi sērijai "Apvārsnis"
1975: Moriss Ercogs "Anapurna" (arī pēcvārda autore) Rīga: Zinātne. 
1979: Žans Melorī "Tules pēdējie karaļi". Rīga: Zinātne. 
1980: Andrē Kutēns "Mājupceļš uz Bikini". Rīga: Zinātne. 

Daiļliteratūra
1984: Bernārs Klavels "Spānietis". Rīga: Liesma. 
1985: Onorē de Balzaks filozofiskas etīdes (Kopotu rakstu 12. sēj.)
1985: Fransuā Moriaks "Mīlestības tuksnesis. Rīga: Liesma. 
1986: Alēns Furnjē "Lielais Molns". Rīga: Liesma. 
1989: Stendāls "Lisjēns Levēns". Rīga: Zvaigzne.
1990: Žans Remons "Tumšais avots". Rīga: Liesma.
1990: Šoderlo de Laklo "Bīstamie sakari". Rīga: Liesma.
1992: Teofīls Gotjē "Kapteinis Frakass". Rīga: Zvaigzne.
1992: Margerita Jursenāra "Hadriāna atmiņas". Rīga: Liesma.
1993: Eksbreijā "Toreador, olē!". Rīga: Artava. 
1993: Žoržs Simenons "Siluets logā". Rīga: Artava.
1993: Žoržs Simenons "Miglu osta". Rīga: Artava.
1993: Žoržs Simenons "Megrē un slepkava". Rīga: Artava.
1993: Žoržs Simenons "Megrē un līķis bez galvas". Rīga: Artava.
1993: Žoržs Simeons "Megrē kundzes draudzene". Rīga: Artava.
1993: Haso Plece "Lupara". Rīga: Preses nams.
1993: Margarita Dirasa "Gibraltāra jūrnieks". Rīga: Preses nams.
1993: Fransuā Nurisjē "Diānas augums". Rīga: Artava.
1993: Fransuāza Sagāna "Brīnišķīgie mākoņi". Rīga: Preses nams.  
1994: Mišels Deons "Violetais taksometrs". Rīga: Preses nams.  
1994: Žanīna Buasāra "Pavisam citāda sieviete". Rīga: Daugava.
1994: Žans Pols Sartrs "Nelabums". Rīga: Artava.
1994: Andrē Žids "Naudas viltotāji". Rīga: Artava.
1994: Žanīna Buasāra "Mīlestības atkarošana". Rīga: Daugava.
1994: Andrē Moruā "Meīpa jeb Atraisīšanās". Rīga: Preses nams. 
1994: Žoržs Simeons "Megrē Ņujorkā". Rīga: Artava. 
1994: Žoržs Simeons "Megrē alojas". Rīga: Artava. 
1994: Žoržs Simeons "Mans draugs Megrē". Rīga: Artava. 
1994: Žanīna Buasāra "Lielais meitēns". Rīga: Daugava.
1994: Žozefs Kesels "Lauva". Rīga: Preses nams. 
1994: Romēns Garī "Gaisa pūķi". Rīga: Vaga.
1994: Ežēns Fromantēns "Dominiks". Rīga: Preses nams. 
1994: Žoržs Simeons "Buvē kunga apbedīšana". Rīga: Artava.
1995:  Andrē Malro "Valdnieku ceļš". Rīga: Preses nams. 
1995: Romēns Garī "Solījums rītausmā". Rīga: Daugava.
1995: Romēns Garī "Sievietes gaisma". Rīga: Preses nams. 
1995: Remons Radigē "Sātana spēks". Rīga: Daugava.
1995: Kolete "Kaķenīte". Rīga: Preses nams.
1995: Marija Kardināle "Es piedzimu no jauna". Rīga: Daugava.
1995: Žanīna Buasāra "Ģimenes gars". Rīga: Daugava.
1995: Žanīna Buasāra "Bernadetas nākotne". Rīga: Daugava.
1995: Žanīna Buasāra "Klēra un laime". Rīga: Daugava.
1995: Žanīna Buasāra "Es – Polīna". Rīga: Daugava.
1995: Žanīna Buasāra "Bolero". Rīga: Daugava.
1995: Onorē de Balzaks "Lilija ielejā". Rīga: Daugava.
1996: Žils Verns "Ceļojums uz Zemes centru". Rīga: Alberts XII.
1996–2004: Marsels Prusts "Zudušo laiku meklējot" (4 grāmatas). Rīga: Jumava.
1996: Margerita Dirasa "Mīļākais". Rīga: Daugava.
1996: Blēzs Sendrārs "Nēģeru pasaciņas balto bērniem". Rīga: Vaga.
1996: Žanīna Buasāra "Sesila meklē sevi". Rīga: Daugava.
1996: Žanīna Buasāra "Tā ir mīlestība, Beatrise!". Rīga: Daugava.
1996: Katrīna Bensaīda "Mīli sevi, tad dzīve tevi mīlēs". Rīga: Preses nams.
1996: Nikola Avrila "Es mīlu tevi jau sen". Rīga: Daugava.
1997: Fransuāza Sagāna "Bēdu brīdis". Rīga: Preses nams.
1997: Benuāta un Flora Gruo "Daudzskaitlīgā sievišķība". Rīga: Alberts XII.
1997: Dans Franks "Tā šķiras vīrietis". Rīga: Daugava.
1997: Madlēna Šapsāla "Zilais lakatiņš". Rīga: Daugava.
1997: Marija Kardināle "Dzīve divatā". Rīga: Daugava.
1997: Žanīna Buasāra "Dzeguzēns". Rīga: Daugava.
1997: Kristīne Arnotī "Kāzu ceļojums". Rīga: Daugava.
1998: Anna Kineo "Kā upe plūst". Rīga: Alberts XII.
1998: Nikola Avrila "Ķeizariene". Rīga: Daugava.
1999: Stendāls "Viktorija Akoramboni", Rīga: Alberts XII.
1999: Žans d’Ormesons "Mūžīgais žīds". Rīga: Alberts XII.
1999: Margarita Dirasa "Moderato cantabile". Rīga: Daugava.
1999: Žanīna Buasāra "Satikšanās ar dēlu". Rīga: Daugava.
2000: Moriss Drions "Nonāvētā karaliene". Rīga: Sprīdītis.
2000: Moriss Drions "Dzelzs karalis". Rīga: Sprīdītis.
2001: Žans Pols Sartrs "Vārdi". Rīga: Daugava.
2001: Žans d’Ormesons "Gandrīz nekas par gandrīz visu". Rīga: Daugava.
2001: Kloda Njikē-Beržerē "Mana Āfrikas mīlestība". Rīga: Alberts XII.
2001: Romēns Garī "Visa dzīve priekšā". Rīga: Daugava.
2001: Moriss Drions "Kroņa indes". Rīga: Rasa.
2001: Žanīna Buasāra "Lūdziet par mazo Polu". Rīga: Daugava.
2002: Andrē Malro "Cilvēkam lemtais". Rīga: Daugava. 
2002: Albērs Kamī "Mīts par Sīsifu". Rīga: Daugava.
2003: Žorža Sanda "Viņa un viņš", Rīga: Daugava.
2003: Albērs Kamī "Dumpīgais cilvēks". Rīga: Daugava.
2003: Flāvija Bižora "Trīs maģiskie akmeņi". Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2004: Ēriks Emanuēls Šmits "Pilāta evaņģēlijs". Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2004: Milans Kundera "Neziņa". Rīga: Zvaigzne ABC.
2004: Albērs Kamī "Pirmais cilvēks". Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2004: Margarita Benidira "Bauda". Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2004: Simona de Bovuāra "Uz sliekšņa". Rīga: Daugava.
2005: Maksanss Fermīns "Opijs". Rīga: Atēna.
2006: Žans Pols Sartrs "Nelabums". Madride: Mediasat Group.

SKAIDRĪTE JAUNARĀJA PAR M. PRUSTA "ZUDUŠO LAIKU MEKLĒJOT" TULKOŠANU

"Kāpēc man radās doma tulkot Prustu? Laikam jau tāpēc, ka tas ir mans mīļākais autors. Kad franču valodā biju tikusi tik tālu, ka spēju Prustu lasīt (no 24 gadu vecuma franču valodu esmu mācījusies tikai pati saviem spēkiem, ar dažādiem skolotājiem; kad 1952. gadā sāku studēt, Latvijā vispār nebija nevienas svešvalodu fakultātes, kur varētu iestāties), man tas bija atklājums, atelpa, garīgs patvērums, Literatūra. Par tulkošanu tolaik pat nedomāju – neiedrošinājos.
Septiņdesmito gadu sākumā pārtulkoju pirmo daiļliteratūras darbu – Bernāra Klavela Spānieti, pirms tam biju tulkojusi vairākas populārzinātniskas grāmatas – Ercoga Anapurnu un tamlīdzīgas. Vienīgajā izdevniecībā, kur tolaik izdeva daiļliteratūru, – Liesmā radās pārliecība, ka varu tulkot, un tad arī manī sāka rosīties doma, ka varbūt, kādreiz tulkošu Prustu. To vienmēr esmu uzskatījusi par savu iespējamo mūža darbu, kaut ko paliekamu un būtisku. Cerību to izdot nebija gandrīz nekādu – Preses komiteja un citi priekšnieki šo "buržuāzisko estētu" izdot neatļautu. Bet es tā pamazītēm sāku strādāt, īsti ne uz ko necerēdama, – tolaik pati tulkošana deva milzīgu garīgu piepildījumu, tas bija kā patvērums drausmīgo melu un izlikšanās pasaulē, kādā dzīvojām. Un vēl man gribējās pierādīt pašai sev un citiem, ka latviešu valoda ir īsta valoda, kurā var pārtulkot pat tādu literatūras šedevru kā Zudušo laiku.
No brīža, kad sāku Prustu tulkot – 1973. gadā – un līdz izdošanai tātad pagāja 23 gadi. Pa to laiku esmu pārtulkojusi daudzas grāmatas, nekad neesmu skaitījusi – cik īsti. Protams, sākums Zudušā laika tulkojumam bija samocīts, nevarīgs, un es nedomāju, ka septiņdesmitajos gados, ja arī atrastos izdevējs, es būtu darbu paveikusi, kā pienākas. Tikai tad, kad biju sakrājusi pieredzi un prasmi, strādājot ar franču klasiķiem – Stendālu, Balzaku, Laklo, Jursenāru, Merimē utt., varēju izslīpēt arī savas vismīļākās grāmatas tulkojumu. Pie tā atgriezos ik pa laikam – rediģēju atkal un atkal, meklēju pareizo ritmu, īstos vārdus, ar ko atklāt tēlu, noskaņu, domu. Man gribējās, lai Prusta tēlu pasaule – vizuāli tik spilgta, ka jūtos pati iekšā katrā ainā un ainavā, katrā istabā, katrā baznīcā, sarunā ar katru cilvēku, – ienāktu tulkojumā tādā pašā ritmā kā oriģinālā, tāpēc teikumu konstrukcijas sagādāja sevišķas grūtības. Garajos periodos kaut kur pazuda izteicējs, teikuma priekšmets aizvirzījās nezin kur, tie atkal bija jāsadabū kopā, lai lasīšana nepārvērstos par rēbusa minēšanu..."

Jaunarāja, Skaidrīte. Ceļš Prusta pasaulē. Tulkotājas stāsts. Jaunā Gaita, nr. 208, 1997.

Krīgena

Rankas pagasts
Mācījusies Rankas pagasta Luterskolā.

Pāle
Mācījusies Pāles pamatskolā.

1948–1952
Aizputes vidusskola
Ziedu iela 7, Aizpute

1952–1957
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Studējusi Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļā.

Žurnāls "Sieviete" (1991–2009)
Atbildīgā sekretāre, nodaļas līdzstrādniece žurnālā "Sieviete"

1957–1958
Mazsalacas vidusskola
Valtenberģu muiža
Skolotāja.

1961–1987
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Tulkotāja.

1980
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Žurnālistu savienības biedre