Pēteris Veinis

Dzimis kalpa ģimenē. No 1912. gada veicis boļševiku partijas pagrīdes uzdevumus Rīgā, no 1915. gada – Maskavā. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā kļuva par Maskavas Latviešu strādnieku teātra valdes priekšsēdētāju. No 1922. gada Vissavienības komunististiskās (boļševiku) partijas darbā – Maskavā, Sormovā, Tbilisi un citur. 1938. gadā apcietināts. Reabilitēts pēc nāves.

1909: pirmā publikācija – dzejolis "Vēl pēdējās" – laikrakstā "Valmieras Ziņotājs".
No 1912: periodikā publicējis nelielus liriskus tēlojumus un stāstiņus – strādnieku dzīves ainu impresijas. Septiņi tēlojumi ietverti krājumā "Priekšpavasara skices" (1924).
Padomju laika dzejoļos un stāstos (laikrakstos "Krievijas Cīņa", "Sibīrijas Cīņa", žurn. "Celtne", "Darba Zvans" u. c. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības latviešu izdevumos) cildināta revolucionāra cīņa un sociālistiska celtniecība. Publicistiskos un teorētiskos rakstos par literatūru un teātri pausta proletkulta nihilistiska attieksme pret kultūras mantojumu, prasīta mākslas un literatūras pakļaušana proletariāta šķiriskajām interesēm.

rakstnieks

Vintiņš

Voldemārs Tamizars, Volts

mācījiesIzslēgts par revolucionāro darbību.Valmieras pilsētas skolā

Valmieras draudzes skola
Rīgas iela 22, Valmiera

1934
studējisSarkanās profesūras literatūras institūtā