Pēteris Blaus
23.08.1900 – 06.01.1971
Blaus Pēteris, juniors (1900–1971) – žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis laikraksta "Jaunākās Ziņas" redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Tautas Saeimas deputāts un Latvijas sabiedrisko lietu ministrs, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Dzejnieka un žurnālista Pētera Blaua dēls. Nodarbojies ar tēva literāro mantojumu, periodikā publicējis atmiņas par tēvu ("Intīmas atmiņas par Pēteri Blauu"), aprakstus par literātiem.
Dzimšanas laiks/vieta
23.08.1900
Ērgļi
Dzimis Ērgļu pagastā.
Miršanas laiks/vieta
06.01.1971
Rīga
Personiska informācija
1918–1921: brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, kā Karaskolas kadets piedalījies Latvijas Neatkarības kara cīņās; vēlāk bijis aizsargu rotas komandieris.
1934, 15. maijs: piedalījās Kārļa Ulmaņa apvērsumā.
1940: bijis Augusta Kirhenšteina valdības sabiedrisko lietu ministrs, tad Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs.
1941: evakuējies uz Baškīriju, kur bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas un Tautas komisāru padomes pilnvarotais.
1943–1955: apcietināts, 1945. gada 15. maijā notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu.
1956, 11. aug.: reabilitēts.
Saiknes
Pēteris Blaus - Tēvs
Izglītība
1916–1918
Latviešu Izglītības biedrības zēnu reālskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
1918
Baltijas Tehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis arhitektūru.
1919–1920
Karaskola
Darbavieta
1918
Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas kanceleja.
1919
Latvijas Komunistiskā partija
Elizabetes iela 63, Rīga
Darbs Preses birojā.
1929–1940
Rīga
5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris
1930–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
No 1937. līdz 1940. gadam laikraksta atbildīgais redaktors.
1936
PSRS slepeno dienestu aģents
20.06.1940–21.07.1940
Rīga
Latvijas sabiedrisko lietu ministrs
08.1940–01.1943
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Prezidija sekretārs
05.1955–09.1957
Komiteja "Par atgriešanos Dzimtenē"
Korespondents laikrakstu un radio redakcijā "Par atgriešanos Dzimtenē".
1957–1959
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Nodaļas vadītājs
Dienests
1918–1921
Latvijas armija
Brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, kā Karaskolas kadets piedalījies Brīvības cīņās.
Dalība organizācijās
1928–1940
Latvijas Aizsargu organizācija
5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona 3. rotas komandieris.
1940–1949
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1940
Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
Rīga
Biedrs
1957–1971
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1957
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs. No 1957. līdz 1959. gadam – vadītājs.
Emigrē
1941
Baškīrija
Apcietinājums
1943–05.1955
Baškīrija
1945. gada 15. maijā — notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu.
Apglabāts
Rīgas Otrie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1932
Viestura ordenis
Viestura ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 1939. gada 12. maija lēmumu.
IV šķira
1939