Pauls Vīksne

VĪKSNE Pauls (1894.18.I Ābeļu pag. - 1938.15.II Maskavā) - žurnālists, literatūrkritiķis.
Dz. muižas kalpa ģim. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1916). Darbojies LSD Vidienas org-jā. Aktīvs Oktobra apvērsuma dalībnieks, 12. armijas kara rev. komitejas loc., vēlāk Cēsu apr. milicijas un Sarkanās gvardes priekšnieks. Laikr. "Jaunatnes Cīņa" (1918-19), Rietumtautu komun. univ. latv. studentu žurn. "Sākums" red. (1919-20). Beidzis Maskavas univ. Sab. zinātņu fak. Romāņu-ģermāņu nod. (1924). Docētājs Rietumtautu komun. univ., beidzis Sarkanās profesūras partijas vēst. inst. (1933) un strād. par šā inst. māc. daļas vadītāju. Žurn. "Celtne" red. (1929-37).
Rakstos latv. komun. presē V. teoretizēja par proletārisko kult. kā marksisma-ļeņinisma sastāvdaļu, par soc. reālismu, absolutizēja lit. sociol. nozīmi, kategoriski iestājās par lit. pakļaušanu KP ideoloģijai. Šķiriskuma vārdā V. prasīja pilnīgu norobežošanos no latv. nac. kultūras idej. un estēt. vērtībām, kritizēja 20.-30. gadu neatkarīgās Ljas lit. kā fašistisku un kontrrev., noniecināja J. Akuratera, A. Čaka, H. Eldgasta, K. Skalbes, A. Upīša, E. Virzas, t.s. pozitīvistu u.c. rakstn. daiļradi. Sar. grām. "Sudrabu Edžus dzīve un darbs" (1935), periodikā public. rakstus par A. Arāju-Bērci, E. Efertu-Kluso, R. Eidemani, J. Jansonu-Braunu, L. Laicenu, L. Paegli u.c. latv. rev. rakstniekiem. 1937 vai 1938 represēts, reabilitēts pēc nāves. - Ps.: Ojārs.
L. Smilktiņa B. Viens no vecās gvardes // Lit. un Māksla, 1974, 19.I.
B. Gudriķe

literatūrkritiķis
literatūrzinātnieks
žurnālists

Ojārs

1916
mācījies seminārāValmieras skolotāju semināru

1924
studējisMaskavas universitātes Sabiedrisko zinātņu fakultātes Romāņu-ģermāņu nodaļā

1933
studējisSarkanās profesūras partijas vēstures institūtā