Paula Līcīte
20.08.1889 – 11.07.1966
Paula Līcīte (1889–1966) – komponiste, literāte. Uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī (1908/1909 sezonā). Dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā (1912–1918). Uzrakstījusi romānu "Lida Erik" (1909) – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona. Publicējusi miniatūru "Ziedos", dzejoli "Krēslas stundā", romāna fragmentu "Stunda pie profesora". Beigusi Latvijas konservatorijas J. Vītola kompozīcijas klasi (1923). Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas. Rakstījusi presē par mūziku. Tulkojusi operu un operešu libretus, dziesmu tekstus.
Dzimšanas laiks/vieta
20.08.1889
Āgenskalns
Miršanas laiks/vieta
11.07.1966
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi galdnieka ģimenē. Tēvs būvējis arī dažādus mūzikas instrumentus, galvenokārt ērģeles unharmonijas.
1913: laulības ar virsnieku Ādolfu Skrastiņu (1888–1942).
1914. gada 22. novembris: piedzimst meita Rita.
1915: kādu laiku dzīvojusi Raunā, tad devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
1919. gada marts: kopā ar ģimeni atgriezusies Rīgā.
1919: iestājusies Latvijas Konservatorijā.
1926: uzsākusi kopdzīvi ar farmaceitu un homeopātu Kārli Čunčiņu.
Profesionālā darbība
Skolas žurnālam rakstījusi dzejoļus un romānus par Itāliju.
1908/1909:uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī.
1909: pirmā literārā publikācija – atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu, uzrakstījusi romānu "Lida Erik" – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona.
1912–1918: dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā.
Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas.
1922–1940: rakstījusi presē par mūziku (par dziedoņiem P. Saksu, J. Niedru žurnālā "Mūzikas Apskats" 1936).
1924–1925: kā Nacionālās operas dramaturģe tulkojusi operu un operešu libretus (P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" (1912), E. Humperdinka "Ansītis un Grietiņa", Ž. Bizē "Karmena" (abi 1913), vēlāk Dž. Verdi "Otello", Ž. Ofenbaha "Hofmaņa stāsti", Dž. Pučīni "M-me Butterfly", E.d Albēra "Ieleja", R. Vāgnera "Loengrīns", Dž. Rosīni "Seviljas bārdzinis" – kopā ap 20 libretu).
Līdz 1942: strādājusi pedagoģiskajā darbā.
Pēc 1945: tulkojusi dziesmu tekstus (ap 200 dziesmu radio un TV korim).
Literārie darbi
1909: romāns "Lida Erik" (uzrakstīts atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu)1910: miniatūra "Ziedos" ("Izglītība", Nr.9)
1920: dzejolis "Krēslas stundā" ("Atspulgs", Nr. 1)
1936: romāna fragments "Stunda pie profesora" ("Mūzikas Apskats", Nr. 12)
Citātu galerija
Par romānu "Lida Erik" (1909)
"Paula Līcīte, pretēji pārējām sievietēm–rakstniecēm, nepiegriežas sievietei savā tēlojumā, bet veido vīrieša psiholoģiju un apzinīgi ieveido tanī daudz sievišķības. Lai gan šis darbs uzrakstīts patiesi un vienkārši, tomēr līdzinās īpatnējam pārsmalcinātās un neparastās līnijās veidotam zīmējumam."
Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 58. lpp.
Saiknes
Kārlis Čunčiņš-Līcītis - Dzīvesbiedrs
Marija Mežance-Kronenberga - Skolas biedre
Rita Liepa - Meita
Nodarbes
Dzimtais vārds
Kristīne Paulīne
Papildu vārdi
Līcīšu Paula, Līcīte-Skrastiņa
Izglītība
Čiekurkalns
Čiekurkalna skola
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga
1903–1907
Rīga
Apguvusi klavierspēli pie A. Dauguļa un O. Fogelmaņa, dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna.
1903–1907
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
1923
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Beigusi Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi.
Darbavieta
1908–1912
Sarkandaugava
Sarkandaugavas valsts pamatskola.Mūzikas skolotāja.
1919
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Darbvede.Vakaros un naktīs daudz tulkojusi, lai uzturētu sevi un meitu.
1923
Rīgas pilsētas 28. pamatskola
Rīga
Skolotāja
1924–1925
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Dramaturģe
1945
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Redaktore
Emigrē
1915–1919
Krievija
Apglabāts
Rīgas Otrie Meža kapi