Par stāstu krājumu "Nopietnie nolūki" (1/4 Satori, 2008)
"Saksa neiederība un unikalitāte mūslaiku latviešu prozā slēpjas spējā rakstīt vienkārši, tieši, dažbrīd asi, nepārvēršot stāstu par gaudenu sociālās netaisnības kritiku. Saksa stāsti mūsdienu prozas kopainā izceļas arī ar pārsteidzošu nepretenciozitāti. Lai arī satura līmenī plosās psiholoģiski motivētas cilvēciskas kaislības, tomēr nesteidzīgais vēstījums nomierina un ļauj tekstu uztvert no distances. [..] Lai arī Sakss lasītāju beidzot izvelk ārpus latviskās sētas un tās sociālās vides aprakstiem, viņa talants slēpjas nevis tēmu izvēlē, bet mākā vēstīt skaidri. Viņa rakstības stils ir pat pārāk prasts mūsdienu prozā valdošajai formas sarežģītībai. Kā labu pretmetu te varētu minēt talantīgās Margaritas Perveņeckas stāstus, kuru pievilcība slēpjas konstrukcijās. Sakss izmanto visai prastas alegorijas, anekdotiskas situācijas, pārpratumus, klišejas, taču lieliski prot stilizēt un strukturēt pārstāstu."
Ceplis, Rimands. Viņš kutina ar maskulīniem smiekliem. Karogs, Nr. 6, 2008.
Par grāmatu "Poēma par 12 ziloņiem" (Severīns, 2014)
"Tekstā sastopam citu Saksu, ne to no ņirdzīgās publicistikas. Lai gan arī te šķiet, ka teksts plūst viegli, rodas iespaids, ka tas ir rakstījies ātri un nepiespiesti. Saksu zinām kā prozaiķi, taču šis literārais darbs patiesi ir poēma, žanrs, kas piemērots vēstīšanai par nevainīgu un likteņa priekšā nevarīgu varoņu ciešanām un citiem traģiskiem notikumiem kā, piemēram, dzīves jēga. Grāmatas teksts sastāv gan no dzejiskām pasāžām, gan dzejprozas, šajā gadījumā poēmprozas, kur vārdu kārtība ir apvērsta, liekot darbības vārdus tur, kur vispirms būtu jābūt teikuma priekšmetam, mainot īpašības vārdus vietām ar lietvārdiem, uz ko tie attiecas; tas patiesi piešķir tekstam balādiski vēstošu stilistiku – tā kā kaut kas no pagātnes, kaut kas senatnīgs, kaut kas naivi īsts, kā laikos, kad vēsture vēl notika pirmoreiz un visam bija kaut kāda jēga, un reizē kaut kas nedabisks, samākslots, augstā stilā, kas atsvešina no ikdienišķās realitātes un ieved kādā nosacītā pasaulē."
Matulis, Haralds. Melni suņi ar baltiem uzpurņiem. Punctum, 14.05.2014.
Par detektīvromānu "Nāve – tās nav beigas" (Zanes grāmatas, 2014)
"Iznākusī grāmata noteikti atdzīvina latviešu detektīvromānu žanru, kas vietējās literatūras laukā pagaidām ieņem diezgan nemanāmu vietu. [..] Aizraujoši uzrakstītais Saksa un Liepnieka romāns patiesi ir salīdzinoši reta parādība latviešu literatūrā. Rakstīts ar skaidru mērķi – vienkārši izklaidēt lasītāju. Vieniem grāmata varētu nepatikt, citi to lasīs aizgūtnēm. Kādu vairāk ieinteresēs grāmatā aprakstītās baumas, citu pievilks vai atgrūdīs autoru dažādi vērtētās personības."
Kamoliņš, Ainārs. Nāve ir tikai sākums. Domuzīme, Nr. 1, 2015.