Mia Munjē-Vroblevski

1 bilde
Lomas: rakstniece

20.02.1882 – 19.10.1965

Mia Munjē-Vroblevski (Munier-Wroblewski, 1882-1965) ir Baltijas vācu rakstniece. Kopā ar ģimeni deviņu gadu vecumā Munjē-Vroblevski apmetās Kuldīgā, ieguva labu muzikālu izglītību un jaunībā strādāja kā mūzikas skolotāja un reizumis - pavadītāja Kurzemes vācu koncertdzīvē. Pirmā pasaules kara laikā, pēc 1914. gada, laulību dēļ ar valsts vācieti un tātad - kā politiski neuzticama pilsone Krievijas impērijai Munjē-Vroblevski trīs gadus pavadīja izsūtījumā- Austrumprūsijā, Kēnigsbergā, kur strādāja kara lazaretē. 1919. gadā Munjē-Vroblevski atgriezās Kurzemē, iestājās landesvērā un pēc savas iniciatīvas izveidoja karavīru patversmi Tukumā un Rīgā. Pēc tam viņa strādāja par mūzikas skolotāju Kuldīgā un nodarbojās ar rakstniecību, bet 1932. gadā izceļoja uz Vāciju - Berlīni, vēlāk - ap 1838. gadu uz Firstenburgu (Meklenburgā), kopš 1945. gada dzīvoja Ziderlīgumā (Šlēzvigā-Holšteinā).
Mia Munjē-Vroblevski ir viena no ražīgākajām vēsturiskās prozas rakstītājām Baltijas vācu literatūrā. Viņas sešu romānu cikls Unter dem wechselndem Mond ("Zem mainīgā mēness", 1927-1931; papildināts un paplašināts izdevums 3 sējumos 1966/67) atskatās uz Baltijas un savas dzimtas vēsturi no 18. gadsimta sākuma līdz 2. pasaules karam - romānā ar mācītāja Štāla dzimtu domāti Kupferi, kas ienāk Baltijā 1710. gadā. Romānu cikls ir piedzīvojis vairākus atkārtotus izdevumus, pēc izklāsta plašuma un atskata vēsturē romāns labi iekļaujas lielo 19.gadsimta Eiropas ģimenes romānu lokā; tas ir recenzēts un salīdzināts ar Zigfrīda fon Fēgezaka romānu ciklu jeb Baltijas triloģiju ("Priekšteči un pēcteči", "Baltiešu traģēdija", "Pēdējais cēliens"). Daļa Munjē-Vroblevski prozas ir veltīta izcilu 18. un 19. gadsimta komponistu dzīvei un daiļradei (Haidns, Bahs, Šopēns), tomēr savos romānos un stāstos viņa galvenokārt pievēršas Baltijas pagātnes tēlojumam.
Munjē-Vroblevski rakstījusi dzeju un vienu lugu bērniem, kā arī darbojusies publicistikā. Viņas prozas krājums Der graue Baron. Lettische Gescichten ("Pelēkais barons. Latviešu stāsti", 1919) ietver četrus stāstus, kas atklāj latviešu sadzīve ainas un latviešu vācu attiecības, tai skaitā stāstā Andree Gailiths Lettland ("Andreja Gailīša Latvija") - 1905. gada revolūcijas notikumus.

Dzimšanas laiks/vieta

20.02.1882
Zlēkas
Man bija laime uzaugt Ziemeļkurzemes dziļajos mežos, kur, pilsētu civilizācijas nekartas, bija vēl saglabājušās sensenas paražas. Reiz es svinēju Jāņu vakaru pie savu vecāku sirmās tantes Lizetes Harmsenas. Tā bija ļoti vientuļa muiža uz Abavas krast, tālu prom no apdzīvotām vietām. Skaistie, mežiem apaugušie krasti varēja lapoties ar floru un faunu, kādas gandrīz vienīgi sastopamas mūžamežos. Tur es redzēju kādu vecu paražu, kas man palikusi neizdzēšamā atmiņā. Pirms svētku laukumā sākās jautrība, divas balti aizsegušās sievietes, kas līdzinājās seno pagānu priesterienēm, ved apkārt pagalmam kā ogli melnu govi ar apceltītiem ragiem, pie kuriem bija piestiprinātas divas degošas sveces. Klatesošo vidū valdīja klusums, vīrieši stāvēja atsegtām galvām, sievietes saliktām rokām. Tikai tad, kad priesterienes ar svētību izdalītāju lopu bija nozudušas skatam, visi priecīgi devās uz svētku pakalnu.Mia Munjē-Vroblevski. Citēts pēc: Emma Lauberte. Jāņu svētku nozīme. No: Akadēmiskā Dzīve, nr. 30 (1988), 53. lpp.

Miršanas laiks/vieta

19.10.1965
Iceho

Personiska informācija

Mia Munjē-Vroblevski (Munier-Wroblewski, 1882-1965) ir dzimusi apriņķa ārsta Teodora Vroblevski (Wroblewski, 1837-1902) un viņa sievas, Talsu ārsta Roberta Valtera meitas Marijas Valteres (Walter, 1848-1923) ģimenē. Radi no tēva puses ir poļi, no mātes - zviedri.
Munjē-Vroblevski bērnība un jaunība pagāja Kuldīgā, viņa ieguva muzikālu izglītību Rīgā.
Mia Vroblevski 1913. gadā apprecējās ar lauksaimnieku no Austrumprūsijas Hugo Munjē (Munier, ?-1916), kas 1. pasaules kara laikā tika izsūtīts uz darba nometni Kirgīzijas stepē un tur mira. Laulību dēļ ar valsts vācieti 1. pasaules kara laikā Mia Munjē tika izsūtīta uz Kēnigsbergu.

Profesionālā darbība





Kultūrvēsturiskā proza: romāni un stāsti par Baltijas pagātni, pasaules mūzikas un kultūras vēsturi


1901: Wie das Christkind zu ihnen kam. In: Baltische Jugendschrift, 12.
1910: Das alte Bild. Tagebuchblätter einer jung Gestorbenen. Berlin.
1912: Der schwarze Tod. Eine Erzählung aus dem Jahr 1602. Riga [ F.Bīnemana recenzēts Baltische Monatschrift nr. 74, S. 394.]
1912: Sankt Brigitten. Eine alte Geschichte aus Reval. In: Rigaer Almanach; atsev. izdev. Heilbronn, 1928; citi izd, arī 1932, 1939, 1963 [recenzijas Baltische Briefe, 9 (179), 1963, S. 11; R.A.von Lemm, Baltische Hefte 4, 1963/64, S. 237.
1912: Bilder aus Goldingens Vergangenheit. In: Heimatstimmen 5, S. 52-67.
1917: Und doch! Ein Roman aus Kurlands Leidenstagen. Stuttgart, Berlin; atk. izd. 1917., 1918., 1919., 1925 [romāns par notikumiem Kurzemē 1. pasaules kara laikā, 1914-1917, beidzas ar Kurzemes okupāciju, centrā attiecības ar Krieviju un Prūsiju, Baltijas vācu un valsts vāciešu attiecības]
1919: Der graue Baron. Lettische Geschichten. Stuttgart, Berlin.
1920: Schwester Ursula. Stuttgart.
1926: Der rote Geiger. Geschichten zwischen Traum und Tag. Novelle. Stuttgart, Berlin.
1927-1931: Unter dem wechselden Mond. Werden, Wachsen und Welken eines kurländischen Geschlechts. Bd. 1-6.: Bd.1. Märzhoffen, 1927; Bd. 2. Sommersegen, 1928, Bd. 3. Sonnenwende, 1928; Bd. 4. Herbststerne, 1929; Bd. 5. Winternot, 1930; Bd. 6. Osterwinde, atk. izd. 1929-1935; 1950-1956 u.c. [pats ievērojamākais rakstnieces romāns; recenzijas: Baltische Monatsschrift 58, 1927, S. 302-303; Baltische Briefe 11(85), 1955, S. 10; Baltische Briefe 4(90), 1956, S. 12.]
1929: Die Domina. Eine Klostergeschichte. Heilbronn, atk. izd. 1972.
1929: Es schneiet Rosen. Weihnachtsgeschichten. Heilbronn, atk. izd. 1941.,1961., 1982., 1989 [recenzija Baltische Briefe 11(1957), 1961, S. 11].
ap 1930: Möwe. Roman. Berlin.
1930: Zlata. Dalmatinische Novellen. Heilbronn.
1930: Dich und mich...In: Ostland 5, S. 14-22
ap 1931: Mitten im kalten Winter, Hamburg, atk.izd. 1936
1932: Der Baumeister zu Mühlbach. Güttersloh, atk. izd. 1934., 1937 [recenzijas Baltische Monatshefte 1932, S. 708-709]
1932: Das Haus am Zigeunerstrudel. Zwei Geschichten. Heilbronn [Titulstāsta darbība notiek Kuldīgā, vēsta par kuršu meiteni, uz kuras kapa zaļo četras liepas, stādītas pie Kuldīgas meiteņu internāta ēkas. Šo pašu teiku izmantojis J.Janševskis romānā "Hercogs un Kursas meitene", pēc: Vai jūs zināt, ka...Padomju Kuldīga, nr.39 (1.04.1961)]
1932: Wind drüber weht. Blätter der Erinnerung. Hannover, atk. izd. 1958 [recenzijas Baltische Briefe 11(109), 1957, S.8; Baltische Hefte 3, 1957/58, S. 190-191.
1932: Der Mensch lebt nicht vom Brot allein. Erzählung aus dem Banat. Heilbronn, atk. izd. 1933 [recenzija Baltische Monatshefte, S. 708-709].
1933: Die zweite Sintflut. Roman aus der jüngsten Vergangenheit. Leipzig, atk. izd. ap1940, 1965.
1934: Deutsch ist die Saar. Erzählung. Gütersloh.
1935: Gottes Zeit ist die allerbeste Zeit. Zwei Geschichten um Johann Sebastian Bach. Heilbronn, atk.izd. 1936., 1938., 1939., 1940., 1949., 1951., 1954., 1955., 1960., 1963., 1965., 1970.
1936: Das Tor zur Freiheit. Aus Kurlands Napoleonischen Tagen. Zwei Novellen. Heilbronn, atk.izd. 1939
1938: Wie die alte Charlotte den Einzug der Feldgrauen erlebte. In: Rufe über Grenzen, S. 146-150.
1939: Hannelore sucht ihren Weg. Berlin.
1939: [kopā ar H.K.Andersenu, Z.Lāgerlēvu] Die kleinen Lichte. Weihnachtliche Geschichten [ar Hedites Vekeres (Hedith Wecker) kokgriezumiem]. Leipzig.
ap1940: Heiliges Erbe. Berlin.
1940: Zeitwende. Ein Deutschordensroman. Heilbronn , atk.izd. 1941, 1962 [romāns par Valteru fon Pletenbergu un viņa laikmetu Vidzemē; recenzija Baltische Hefte 1, 1962/63, S. 57.]
1943: Niklas Koppernigk. Ein Kopernikus-Roman. München.
1948: Olaf Braren. Roman. Schloß Bleckede an der Elbe.
1954: Im Weihnachtshäuschen. Heilbronn.
1954/55: Lux Perpetua. In: Baltische Hefte 1, S. 36-39.
1958: Frühe Gestalten. Blätter der Erinnerung. Heilbronn, atk. izd. 1959
1970: Güntherchen. In: E. Thomson (Hrsg.). Sankt-Georgs-Tag im alten Estland, Heiteres und Besinnliches von baltischen Erzählern, Tübingen, Basel. S. 48-53 [recenzija Baltische Briefe 12(122), 1958, S. 13, H.Bosse jun. in: Baltische Hefte 3, 1959/60, S. 186.]
1958: Das alte Wunder neu. In: Baltische Briefe 3 (113), S. 3.
1958: Feuer leuchten in der hellen Nacht. In: Baltische Briefe 6 (116), S. 5.
1959: Immortella. Stunden aus dem Leben von Mozart und Chopin. Heilbronn, atk. izd. 1962 [Thea Tilgre recenzija Baltische Hefte 3, 1959/60, S. 186.].
1960: Königin von Neapel. Erzählung um Charlotte von Habsburg. Heilbronn, atk. izd. 1961 [Thea Tilgre recenzija Baltische Hefte 1, 1961/62, S. 50].
1960: Lebenswege im alten Kurland. Hannover - Döhren [ģimenes vēsture, Kurt Stegmann recenzija Baltische Briefe 11 (157), 1961, S. 11; R.A.v Lemm recenzija Baltische Hefte 1 1962/63, S. 57.].
1962: Der Liebe Weg. Roman. Hamburg.
1963: Ehrenwache für Joseph Haydn. Erzählung. Heilbronn, atk.izd. 1964, 1967.
1964: Feste und Feiern. Jugenderinnerungen. Hannover-Döhren [R.A.v.Lemm recenzija Baltische Hefte 11, S. 198.; Wr. Baltische Briefe 5 (211), S. 7.]
1964: Schimmernd wie die Kaurimuschel. Ein Roman um den Erfinder des Meissener Porzelans. Heilbronn, atk.izd. ap 1972 [Wr. recenzija Baltische Briefe 1(195), S. 10.]
1974: Mutter Mozart und ihr Sohn. Heilbronn, atk.izd. 1978 [E.Werckmeister recenzija Blg.Baltischer Briefe 10 (132), S.9]
1978: Romanze auf Mallorca. Eine Erzählung um Frédéric Chopin. Heilbronn [E.Thomson recenzija Blg. Baltischer Briefe 10(360), S.9.

Dramaturgija
1910: Der Froschprinz und die Rockenfee. Märchenspiel in drei Bildern. Leipzig.

Dzeja
1915: Die toten Herzöge. Eine Ballade. Goldingen 1915.

Publicistika
1927: Goldingen. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums??, S. 100-103.
1929: Deutsche Not und Kraft in den einstigen Ostseeprovinzen. In: Westermanns Monatshefte, 74.
1957: Doktor Max Ulmann 90 Jahre. In: Baltische Briefe 3(101), S. 9.
1957: Die Helige Katharina mit dem Rad. In: Baltische Briefe 6 (104), S. 9-10.; 7(105), S. 6.
1957: Pastor Ernst Freiberg 90 Jahre. In: Baltische Briefe 11(109), S. 9.
1957: Weihnacht - verweht und geborgen. In: Baltische Briefe 12 (110), S. 5.
1961: Martha Wachtsmuth zum Gedenken. In: Baltische Briefe 1 (147), 1961, S. 7-8.
1961: [recenzija par E.Eckardt-Skalberg (Hrsg.). Lettische Lyrik un J.von Koskull. Baltische Märchen]. Baltische Briefe 11 (157), S. 10-11.
1961: Neujahrssoiree. Sylvester in Goldingen. Baltische Briefe 12 (158), S. 6-7.
1964: Elisabeth Bruttan zum Gedenken. In: Baltische Briefe 1 (183), S. 12.
1964: Ernst Freiberg [nekrologs]. In: Baltische Briefe 4 (186), S.14.
1964: Mia Munier-Wroblewski [autobiogrāfija]. In: E. Thomson (Hrsg.). Baltisches Erbe. Frankfurt am Main, Bd.1, S. 141-143.

PROZAS TULKOJUMI LATVISKI1930: Brāļu Baguriču pirmā un pēdējā mīla [stāsts], brīvi atstāstījis I. Ceplenieks. Kurzemes Vārds, nr. 125, 126.
1931: Kaija. Romāns, tulkojis Edgars Stalbovs. Priekules Ziņas, nr. 3-5, 7, 11, 14, 17, 19, 21, 24, 25, 31, 34, 43 [nepabeigts].
1932: Kaija. Romāns, tulkojusi Lizete Skalbe. Jaunākās Ziņas, nr.174. - 261.

Citātu galerija

No 1927. līdz 1931. gadam viņa publicēja sešu romānu ciklu "Zem mainīga mēness. Kādas Kurzemes dzimtas izaugsme un izveide". Saskaņā ar Augusta fon Kotzebū dziesmas motīvu "Tas ne vienmēr var
palikt tā - šeit, zem mainīgā mēness" viņa atklāj dzimtu pēctecības nepārtrauktību, kas, no vienas puses, gan ir pakļauta visa laicīgā maiņām, no otras puses - pastāvībai un nepārtrauktībai: lai gan ķēdes posmi mainās, ķēde kopumā paliek neskarta.
Zwischen 1927 und 1931 veröffentlichte sie sechs Bände des Romanzyklus "Unter dem wechselnden Mond. Wachsen und Werden eines kurländischen Geschlechts." Unter dem Leitmotiv des Liedes von August von Kotzebue "Es kann ja nicht immer so bleiben - hier unter dem wechselnden Mond" vergegenwärtigt sie darin die Kontinuität der Geschlechterfolge, die einerseits dem Gesetz des Wechsels alles Irdischen, andererseits jenem der Stetigkeit und Fortdauer unterworfen ist: Wie die Glieder einer Kette wechseln, so bleibt die Kette insgesamt doch erhalten.
No: Michael Garleff. Zur Geschichtsdichtung deutschbaltischer Autoren im 20.Jahrhundert. In: Vergangenheit vergegenwärtigen. Der historische Roman im 20.Jahrhundert. M.Flothow, F.-L.Kroll (Hrsg.). Leipzig: Evangelische Verlagsanstalt, 1998, S.101.

Viņas
lielā lasītāju kopiena neiebilst pret daudzpusīgās romānistikas
mākslinieciskajām vājībām, kurām piemīt zināms seklums, aizturētas jūtas un
nosacīta banalitāte. Viņas lieliskie baltiešu romāni un īsie vēsturiskie
stāsti, daži apzināti vecmodīgā stilā, parāda, ka autore ir dedzīga, zinoša un kritiska
Baltijas dzīves un tās nepilnību novērotāja. Viņa patiesi atveido atmosfēru
vēsturiskajā vidē, izvēršot aprakstu kā plašumā, tā dziļumā (..) Viņas neierobežotā,
nepavisam ne nacionālā dzimtenes mīlestība ir viņas stāstījuma centrā un sniedz
jūtīgu, reālistisku Baltijas dzīves un likteņu tēlojumu pagātnē un tagadnē.
Ihre goße Lesergemeinde stößt sich anscheinend nicht an den künstlerischen Schwächen des vielseitigen Werks, dem man eine Neigung zu einer gewissen Seichtheit, Gefülhaltigkeit und Verkitchung nicht abstreiten kann. Ihre großen baltischen Romane und kleinen historischen Erzählungen, teils in bewußt altväterlichem Stil, erweisen sie als scharfe, kenntnisreiche und kritische Beobachterin baltischen Lebens und seiner Schwächen, die das Atmosphärische auch im historischen Milieu echt wiedergibt, in der Schilderung jedoch eher in die Breite und die Tiefe geht. (..) Ihre uneingeschränkte, gar nicht nationalistische Heimatliebe steht im Zentrum ihres Erzählwerks und befähigt sie zu einer einfühlsamen, realistischen Schilderung baltischen Lebens und Schicksals in Vergangenheit und Gegenwart.
No: Gero von Wilpert. Deutschbaltische Literaturgeschichte. München: C.H.Beck, 2005, S. 262-263.

Saiknes

Lizete Harmsena - Radiniece

Nodarbes

Dzimtais vārds

Mia Munier-Wroblewski, geb. Marie Dorothea Wroblewska

Dzīvesvieta

1891–1914
Kuldīga
Dzīvo, vēlāk privāti strādā par mūzikas skolotāju.Ich habe oft die Empfindung, als hätte ich die sechs Bände "Unter dem wechselndem Mond" nicht selber geschrieben, als seien sie vielmehr aus der Heimaterde gewachsen wie Gras, Blume und Baum. Schon als Kind, wenn ich den Erzählungen einer Großtante lauschte, die eine wandelnde Familiechronik war, oder wenn ich auf dem alten Friedhof in Goldingen am Grabe meines Urgroßvaters stand, des letzten herzoglichen Hofapothekers, dann erwachte in mir der noch unklare Wunsch, die Geschicke der "Ruhenden unter dem Rasen" festzuhalten, auf daß sie nicht spurlos verwehen sollten in den wanderden Stürmen und Winden einer anders gearteten Zeit. Mia Munier-Wroblewski. No: Baltisches Erbe. Fünfundsechzig Beiträge in Berichten und Selbstzeugnissen. E.Thomson (Hrsg.). Frankfurt am Main: W.Weidlich, 1964, 141-142.

1920–1932
Kuldīga
Dzīvo un privāti māca spēlēt klavieres, nodarbojas ar rakstniecību.

1933–1937
Berlīne
Nodarbojas ar rakstniecību, ar autorvakariem apceļo Vāciju.

1938–1945
Firstenberga / Hāfele, Brandenburga, Vācija
Dzīvo, ar autorvakariem turpina ceļojumus pa Vāciju. 1938. gada jūlijā rakstniece ir Latvijā, Zlēkās, Kuldīgā, Cēsīs un Rīgā; par savu darbību ārzemēs viņa stāsta pati: P. G-z. "Die aparte Note der Volksdeutschen wird im Deutschen Reich sehr geschätzt". Mia Munier-Wroblewska über ihre Arbeit und ihre Eindrücke. In: Rigasche Post, nr.38 (31.07.1938).

1945–1965
Zīderlīguma
Dzīvo, strādā, rīko autorvakarus.

Deportācija

1915–1918
Kaļiņingrada
Laulību dēļ ar valsts vācieti 1. pasaules kara laikā izsūtīta uz Kēnigsbergu, precīzs izsūtījuma gads nav zināms, 1919. gadā jau ir atgriezusies Kurzemē. Strādā 6. Cietokšņa palīglazaretē (Festungs-Hilfslazarett VI.) Pēc: https://kulturstiftung.org/biographien/munier-wrob... [25.06.21.]

Darbavieta

1919
Tukums
Izveido un strādā Baltijas landesvēra karavīru patversmē.

Ceļojums

1927
Septiņu piļu zeme (Transilvānija, Rumānija)
Dabas objektu un pilsētu apskate mijas ar autorvakariem Transilvānijas vācu kopienā.