Māra Kalniete

Tēvs bija igaunis, pirms meitas dzimšanas aizbraucis uz Krieviju un nav atgriezies; uzaugusi ar māti, kas bijusi liela rokdarbniece, liela dziedātāja, spēlējusi klavieres.
Uz literāro jaunradi jau 7 vai 8 gadu vecumā mudinājuši iespaidi pēc Kārļa Skalbes pasakas izlasīšanas laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
Skolas gadu sākumā apmeklējusi klavierstundas.
Nekas no Latvijā iecerētā neīstenojās: Latvijas Universitātē uzsāktās studijas palika nepabeigtas, tāpat kā mācības Drāmas studijā, ilgotā rakstīšana (literārā jaunrade) arī ikdienas rūpju fonā netika īstenota pilnībā.

1944: devusies bēglu gaitās uz Vāciju.
1946: apprecējusies ar aktieri Juri Zaļkalnu (1923–2000).
1949: izceļoja uz Austrāliju ar vīru Juri Zaļkalnu un maziem bērniem; dzīvojusi Melburnā, iztiku pelnījusi kā mašīnrakstītāja.

Trīs bērnu – Lāsmas (precējusies Rozīte), Kristapa Zaļkalna un Jēkaba Zaļkalnu māte.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1938: pirmās esejas publicētas laikrakstā "Latvijas KareIvis".
1941: publikācija – dzejolis "Pārvērtējums" laikrakstā "Tēvija" 16. septembrī; daži dzejoļi vēl Latvijā publicēti laikrakstā "Tēvija" (1942, 1943).
Kopš 1952: Austrālijā pirmās publikācijas – dzeja, īsproza, recenzijas; publicējās trimdas izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Austrālijas Latvieša Literārais pielikums", "Londonas Avīze", "Ceļa Zīmes", "Laikmets", "Austrālijas Latvieša Gada grāmata" un citviet.

1956: saņēmusi 3. godalgu latviešu Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas jaundarbu sacensībā.
1973: 14. oktobrī Austrālijas Latviešu teātris Melburnā izrādīja pasaku lugu bērniem "Dēka Ilzītes grāmatu plauktā" autores Māras Kalnietes režijā.

No angļu valodas tulkojusi N. KouVarda lugu "Viss paliek jūsu ziņā" (1961: iestudējis Melburnas Latviešu teātris).

DARBS ŽURNĀLISTIKĀ

1953:laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēta pirmā recenzija par Annas Brigaderes lugas "Princese Gundega" iestudējumu Austrālijas Latviešu teātrī, pēc tam līdz 1986. gadam recenzējusi gandrīz visus šī teātra iestudējumus (par Ādolfa Alunāna, Annas Brigaderes, Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Elīnas Zālītes, Mārtiņa Zīverta, Anšlava Eglīša, Gunāra Griezes, Spodra Klauverta, u. c., arī Harija Gulbja, kā arī ārzemju dramaturgu lugu iestudējumiem latviešu teātros Austrālijā), rakstījusi par latviešu teātru problēmām Austrālijā, par Austrālijas latviešu teātru festivāliem, apceres par latviešu trimdas aktieriem Austrālijā: Gunu Kūlnieci, Gunāru Klausu, Lūciju Kalniņu, Valiju Poni, Jāni Birkmani, Zelmu Liepu un citiem.

Bijusi laikraksta "Austrālijas Latvietis" līdzstrādniece.
Piedalījusies Melburnas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, Austrālijas Latviešu kultūras dienās un Rakstnieku dienās (kopš 1953. gada).

PAR MĀRU KALNIETI

Par sevi teikusi: "Esmu liela mēra vieniniece – privāta persona. Tas nāk līdzi no bērnības, kad augu viena, bet nekad nejutos garlaicīgi. Arī tagad nē. Ļoti labi jūtos pulkā ar preses cilvēkiem un teātra ļaudīm, bet nekad neesmu bijusi derīga kādām dāmu komitejām. [..] Preses biedrība man liekas vērtīgs iestādījums. Man tas palīdzēja atgriezties cilvēkos, ar tiem varu runāt visādos veidos kopēju valodu. Mūsu rakstnieki tagad dzīvo bez tās auglīgās apkārtnes, kāda reiz bija savā zemē, pie tam maizes darbu veicot citā valodā."

Zariņš, Aleksandrs. Logā kāpj varavīksna. Austrālijas Latvietis, 1985, 20. sept.

"Piecdesmito gadu sākuma aicinājums iesaistīties Latviešu preses biedrības saimē Mārai deva stimulu atsākt literāro darbu radīšanu. Naktīs viņa strādāja pie mazā galdiņa. Tās bija svētītas stundas, tajās radās sonora, romantiska dzeja, gluda forma, gleznu un domas rosinātāju atziņu piebārstīta. Radās arī Pusnakts dziesma – uz noskaņām un atmosfēras akcentēts stāsts. Radās Sērmūkšogas, Puika, Kristīnes Ziemsvētki un vēl daudz citu stāstu, kas lasīti, pārrunāti un iztirzāto preses biedrības internajās sanāksmēs, allaž guva labu vārdu, labas atsauksmes. [..] Tad pēkšņi Māra Kalniete apklusa. Kādēļ?– Viņa neatbildēja, bet mēs sapratām, ka, ikdienas rupju mākta, viņa bija zaudējusi ticību sev un savai varēšanai. Viena no spēcīgākajām latviešu literātēm Austrālijā palika ceļa sākumā un nekad vairs nepiecēlās, lai ietu tālāk. Žēl neradīto un līdz ar to zudušo vērtību mūsu literatūrai. [..] Drāmas studijā gūtais ir veidojis
pamatus visnepateicīgākajam avīžniecības žanram – teātra izrāžu kritikām.

Lēmane, Erna. Klusa jubileja. Austrālijas Latvietis, 1978, 19. maijs.

PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "LOGĀ KĀPJ VARAVĪKSNA" (1985)

"Krājuma stāsti ir it kā divdaļīgi. Galvenā tema rakstīta ar jaunas meitenes-divdesmitgadnieces mentalitāti, bet prologs ar šīsdienas sešdesmitgadnieces acīm un saprašanu."

Zariņš, Aleksandrs. Logā kāpj varavīksna. Austrālijas Latvietis, 1985, 20. sept.

"Varavīksne met lokveidīgu tiltu starp vienu apvāršņa pusi un otru. Tādu varavīkšņainu tiltu met Māra Kalniete savā grāmatā pāri apmēram 40 gadiem. Autore papildinājusi šo savu jaunības dienu darbu aktualitātes vērtību, dodama katram stāstam īsu ievadu. Katrā ievadā viga atskatās uz katru stāstu un to apmīļo šīsdienas acīm. Varavīksnei ir vēl kāda cita loma grāmatā. Varavīksne mazina sāpi par starpību starp dzimtās un svešās zemes dabu – dzimtās zemes, kuru autore mīlējusi, un svešās zemes, pie kuras viņa ļoti cenšas pierast, ar kuru viņa – un jāsaka, ar itin labām sekmēm – cenšas samierināties. Varavīksne ir samierināšanas procesa labs palīgs, jo tā ir uz mata tāda pati Tasmānijas salā, kāda tā ir Latvijā.

Kreišmane, Ella. Rakstnieki par rakstniecību. Austrālijas Latvietis, 1986, 12. janv. [teicis E. Silkalns, E. Kreišmanes sarīkojuma atstāsts]

literāte

Tamāra Kārna

Māra Kalniete

Tamāra Zaļkalna