Par izstādi "Eižena Berga dzīve un darbi" ("kim? Open Call 2019" (21.02.2019.–07.04.2019.))
"Vairāki teorētiķi atzinuši, ka pseidotulkojums kā savdabīga mistifikācija cita starpā ļauj kultūrā injicēt ideoloģijas vai formas, kas citādi tiktu uztvertas kā nepieņemamas vai nesaprotamas. Slavenākais piemērs, šķiet, ir Servantesa Dons Kihots, tomēr Berga gadījumā piemērotāk varētu būt piesauktas franču filologa Pjēra Luisa sarakstītās "Bilitis dziesmas", kas 19. gadsimta beigās apmuļķoja pat cienījamus senās Grieķijas speciālistus, liekot tiem noticēt, ka Bilitis erotiskā dzejproza tiešām ir kāda līdz šim nezināma antīkā autora viendzimuma mīlas slavinājums, nevis paša Luisa sacerējumi. Šādā griezumā par Bergu iespējams domāt pseidotulkojuma kategorijā un Brokānes darbu uztvert kā sava veida pseidoizstādi vai pseidomemoriālo muzeoloģiju – oriģināldarbu, kas it kā atdod godu nepelnīti aizmirstai personībai, lai gan patiesībā uzmanības centrā ir pati izstāde un mūsdienu-vēstures nedalāmība."
Šteinbergs, Ivars. "Ei!", Satori, 11.03.2019.