Kristofs Reinholds Girgensons

Kristofs Reinholds Girgensons (Girgensohn, 1752-1814) ir dzimis muižas rentnieka un apriņķa tiesas komisāra (Ordnungsgerichtkommissar) Reinholda Girgensona (1703-1788) un viņa sievas Annas Lūcijas, dzimušas Bādenhāgenes (Badenhagen, 1716-1780) ģimenē.

Girgensons bija precējies pirmajā laulībā Jaunpiebalgā 1780. gada 15. maijā ar Doroteju Renātu Elizabeti Fitkau (1761-1802) un otrajā laulībā Rīgā 1806. gada 11. janvārī ar Annu Helēnu Mīleki (Mielecke, 1773-1806). Pirmajā laulībā viņam bija vienpadsmit bērni, starp tiem vēlākais Straupes mācītājs Georgs Mihaels Ernsts Girgensons (1782-1826), vēlākais Valmieras ārsts Leonhards Oto Gotlībs Girgensons (1784-1851), vēlākais pedagogs un botāniķis Gustavs Karls Girgensons (1786-1872), Auguste Luīze Šarlote, precējusies Napjerska (Napiersky, 1791-1856), vēlākais Tallinas mācītājs un literāts Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (1796-1869) un vēlākais Mazsalacas mācītājs Vilhelms Johans Frīdrihs Girgensons (1799-1847); otrajā laulībā bērnu nebija.
Ziņas par ģimeni no: https://www.geni.com/people/Reinhold-Christoph-von... [29.01.22.]; https://bbld.de/0000000005050462 [29.01.22.]; Stammtafeln der Familie Girgensohn. 1650-1914. Riga: Häcker, Tab.II

PUBLIKĀCIJAS

Redakcionāls darbs

Garīgas dziesmas, lūgšanas, tulkojumi, atdzejojumi, oriģinālsacerējumi

Laicīgas dziesmas, stāsti un romāns: tulkojumi un atdzejojumi

Publikācijas vācu valodā

Sprediķi

Visumā Girgensons nav sajūsmas cilvēks, bet viņa dzeja ir vairāk intelektuālas dabas. Arī no sava teoloģiskā virziena Girgensons pieslienas tā dēvētiem n[r]acionālistiem, kas pārvalda garīgo un laicīgo latviešu literatūru 19. gadu simteņa sākumā. Kā n[r]acionālistam, viņam līdz ar veco Stenderu ir bail no katras mistikas. Totiesu jo vairāk viņam rūp latviešu intelektuālā uzplaukšana, tautas tikumi un laicīgā labklājība (..). Bet latviešu līmeni viņš meklēja celt ar literatūras palīdzību (..). Šie darbi bija latviskotais Robinsons Krūziņš un dažādu rakstu krājums ar tituli "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu, latviešu valodā sarakstītas etc." Šinī krājumā mainās proza un dzeja. Pēdējā labprāt ir šķelmīgas dabas, kā to liecina atjautīgā pasaka par "Laimīgā kreklu" un brīvatdzejotie latviešu tautas dziesmu motīvi, kur ieskanas satīra par dzeršanu, kūtrību, netīrību un citiem tautas netikumiem. (..) Totiesu ar savu skaidro raksturu un labi apsvērtiem nolūkiem Girgensona dziesmas - kā garīgās, tā laicīgās - ir saprāta sātinātas. Tirgus prece tamlīdzīga dzeja, protams, nav arī šodien, bet ne nu tirgus precei ikreiz lielākā vērtība un ilgākais mūžs.
Ludis Bērziņš. Kristofs Reinholds Girgensons. Brīvā Zeme nr. 20. (27.01.1931); 21. (28.01.1931).

1719. gadā Anglijā iznāk Defoe Robinsons. Īsā laikā tas tiek pārtulkots vairākās valodās. Sākumā grāmata domāta pieaugušajiem. Ž.Ž.Ruso pirmais pamana, ka šeit ļoti derīga un interesanta viela jaunatnei un raksta par to savā Emīlā (..) Tādā kārtā Ruso ierosinājis vairākus rakstniekus (..) arī J.H. Kampi Robinsonu pārstrādāt (..) Tā Kampe grib sniegt audzinātājiem paraugu attieksmēm, kādām jāvalda bērnu un vecāku starpā, grāmata guva savā laikā lielu popularitāti. 1913. gadā Braunšveigā iznāca jau 121. izdevums. Pat vēl 1943. gadā Hallē parādās jauns pārstrādāts Kampes Robinsons. 1824. gadā Kampes Robinsons Kristofa Reinholda Girgensona tulkojumā iznāk latviešu valodā. Tā ir latviešu valodā pirmā vienīgi jaunatnei domātā beletristikas grāmata un pirmais lielākais tulkojums, ap ko izraisās pat maza literāra cīņa un kas sniedz dažu interesantu materiālu mūsu vēl maz pētītajai un nerakstītajai tulkojumu vēsturei.
Alb.Jansons. Pirmā daiļliteratūras grāmata latviešu jaunatnei. Izglītības Mēnešraksts, nr.2 (1944).

No pārējiem dziesminiekiem, kas rakstījuši priekš Ausekļa, Kristaps Reinholds Girgensons priekš manis dzied visjūsmīgāk un dziļāk, bet tā kā viņa dzejas nav pilnīgi oriģināli, tad latviešu dzejas antoloģijā vieta tām nebūs laikam ierādāma.
Jānis Sudrabkalns. Vēstule Rainim 1913.5.09. Karogs, nr. 9 (1974).

Kristofa Reinholda Girgensona "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu" tika izdoti 1823. gadā pēc autora nāves. Girgensons bija iecerējis laist klajā žurnālu latviešu valodā četrreiz gadā. Kurzemes literārās biedrības fondā man izdevās atrast nedatētu Girgensona rokrakstu ar šā žurnāla projektu. Par līdzstrādniekiem viņš bija domājis iesaistīt arī latviešu autorus (Bormaņu Annu, Neredzīgo Indriķi u.c.), bet lielāko daļu manuskripta sarakstījis pats.
Aleksandrs Jansons. Vēlreiz par pirmajiem periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā. Karogs, nr. 12. (1967).

Kristofs Reinholds Girgensons ir viens no interesantākajiem dzejniekiem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā: Tā nevar še palikt, kā bijis / Kur mēness te aug un te zūd; Kas atrodas ar mums virs zemes, / Zied brītiņu, novīst un trūd.
Janīna Kursīte. Riekšava. Literatūra un Māksla nr. 4 (22.01.1988).

Neraugoties uz ikdienas amata slogu, Girgensons pat ļoti daudz laika veltījis literāram darbam (..). Girgensons Kampes romānu ["Robinsons Krūziņš"] tulkojis, nevis pārstāstījis īsinātā vai pārveidotā formā (..) . Girgensons savu tulkojumu veicis ļoti rūpīgi un ar lielu atbildības sajūtu pret latviešu rakstu valodu (..). Ne tikai valodas materiālam, lai papildinātu tautas vārdu krājumu, Girgensons piegājis radoši. Viņš meklējis latviešu tautas izglītošanās iespējas vācu tautas apgaismības kontekstā, sniedzis latviešiem jaunas zināšanas un centies paplašināt lasītāja dzīves uztveri pāri viņu ikdienas pasaules redzeslokam, kā arī tos iepazīstināt ar dažādām praktiskām zināšanām. Liela nozīme atvēlēta morālas dabas jautājumiem un pamudinājumam katram apzināti uzlabot savu raksturu ar regulāru darbu, iesaistīties pašaudzināšanas procesā, mācīties kļūt pacietīgākiem, askētiskākiem un vairāk paļauties uz "Dieva plāniem" katra cilvēka dzīves gājumā (..) Tipoloģiski šo darbu varētu nosaukt par audzinošu piedzīvojumu romānu.
Zigrīda Frīde. "Robinsons Krūziņš" - pirmais romāns latviešu tautai. Letonika. 2. kongress. Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 2008, 24.-29.lpp.

1825. gadā latviski izdoto stāstu par Robinsonu Krūziņu uzskata par pirmo latviešu valodā publicēto romānu. Stāsts par Robinsonu spilgti liecina par pārmaiņām latviešu lasītāju lasīšanas pieredzē. "Robinsons Krūziņš" latviski iznāca tā saucamās "lasīšanas revolūcijas" laikā. Tas bija brīdis, kurā notika pāreja no intensīvās - vienas grāmatas lasīšanas, piemēram, Bībeles vai baznīcas dziesmu grāmatas lasīšanas, uz ekstensīvo lasīšanu, kurā pēc vienas grāmatas izlasīšanas tiek ņemta nākamā, tad nākamā un atkal nākamā grāmata, tā cenšoties izlasīt visu, kas lasītājam šķiet interesants. Vidzemē un Kurzemē šī lasīšanas veida maiņa notika vairākas desmitgades vēlāk nekā Rietumeiropā - tikai 19. gadsimta sākumā, taču tāpat kā Eiropā pāreja uz ekstensīvo lasīšanu radīja pieprasījumu pēc šādām grāmatām, jo lasītājiem gribējās vēl un vēl šādus vai līdzīgus piedzīvojumu stāstus, kurus lasot, viņi guva lielu jaunatklāšanas prieku (..) Šī grāmata ir bijusi domāta skaļai lasīšanai, ņemot vērā, ka daļa no tās auditorijas nemaz neprata lasīt. Tādus stāstus kā "Robinsons Krūziņš" lasīja kolektīvi, retāk individuāli klusumā. Teksta sentimentālā izteiksme bija piemērota skaļajai, nevis klusajai lasīšanai.
Gustavs Strenga, Pauls Daija. Aizraujošais ceļojums jeb latviešu lasītāja dzimšana. Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā. Esejas par lasīšanas vēsturi. Rīga: LNB, 2018, 35., 37. lpp.

It sevišķi akcentējama ir Girgensona vēlme latviešu valodu bagātināt, ģermānismus aizstājot ar latviskiem vārdiem, kam tika veltīts rūpīgs darbs. Tulkojot Kampes ["Robinsona Krūziņa"] tekstu, autors paļāvās kā uz savām zināšanām, tā uz tolaik aktuālo Gotharda Frīdriha Stendera 1789. gadā Jelgavā divās daļās iespiesto darbu "Lettisches Lexikon", kurā atrodami 7000 vārdu tulkojumu no latviešu valodas uz vācu valodu un ap 14.000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu. Tāpat baltvācu literāts ir aktīvi sarakstījies un konsultējies ar kolēģiem, uzdodot jautājumus un piemeklējot labākos vārdus savam tulkojumam. No šāda skatpunkta, raugoties retrospektīvā, autora darbu bija iespējams vērtēt kā daļēji enciklopēdisku izdevumu vai skaidrojošu vārdnīcu, kuras pamatā vienlaicīgi bija arī morāliskas pamācības un savstarpēji saistītu notikumu un faktu kopums, kura attīstība varēja būt pietiekami bērnu interesi saistoša.
Sanita Briežkalne. Daniela Defo "Robinsona Krūzo" pirmie tulkojumi Latvijā un Lietuvā apgaismības ideju kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: LU, 2013, 36. lpp.

Šajos stāstos [“Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas” (1823)] Girgensonu kā tulkotāju varēja saistīt Zontāga racionālisms un morālai prozai raksturīgais utilitārisms: stāsti lasāmi kā praktiski padomi kristīgam dzīvesveidam. Tajos vēl nebija 19. gadsimta otrajam ceturksnim raksturīgās bīdermeieriskās dievbijības un emocionālā kāpinājuma, tāpat tie palika morāli-normatīvās robežās, nekļūstot psiholoģiski-analītiski. Stāstu galvenā vērtība meklējama tajā, ka tie pievērsās ikdienas dzīvei un atšķirībā no vēlākās bīdermeiera bēgšanas no realitātes tieši skatījās acīs laikmeta sociālajām problēmām. Plašākā kontekstā, komentējot šo apgaismības morālās prozas tendenci, ir ticis norādīts, ka apgaismots mācītājs vairs nestāsta par žēlsirdīgo samarieti, bet tā vietā – par vienkāršu zemnieci, ar kuru lasītājiem ir vieglāk identificēties.

Pauls Daija. Jaunpiebalgas mācītāja Kristofa Reinholda Girgensona rokraksti un grāmatas. LNB Raksti X (2022).

Christoph Reinhold Girgensohn

G.

Kristofers / Christopher; Kristaps Ģirģensons

Vidzemes vispārderīgā un ekonomiskā biedrība
Rīga
goda biedrs

1800–1814
Vidzemes konsistorija
Cēsu apriņķa prāvests

1811–1814
Lettische Gesellschaft
Vidzeme
Biedrības biedrs, viens no žurnāla "Repertorium der lettischen Sprache" idejas autoriem, kā arī priekšlikumu izstrādātājiem par biedrības darba pilnīgošanu.Par to sīkāk: Āronu Matīss. Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: A.Gulbis, 1929, 357.-358.lpp. arī 101.-103.lpp.

1767–1769
Kēnigsbergas Frīdriha ģimnāzija
Kaļiņingrada
beidzis pilnu ģimnāzijas kursu

18.03.1769
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Imatrikulēts, lai studētu teoloģiju, tomēr pēc mēneša studijas pārtraucis

25.04.1769–1772
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Studē teoloģiju

20.12.1775–1791
Ērgļu evanģēliski luteriskā draudze
Ērgļu evanģēliski luteriskā baznīca
Draudzes mācītājs

1791–1814
Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskā draudze
Jaunpiebalgas sv. Toma baznīca
Draudzes mācītājs

06.1814
Jaunpiebalgas kapsēta
Kapa vieta saglabājusies, vietnē www.cemety.lv iespējams iegūt precīzas tās koordinātes vai arī - no galvenās ieejas 90 soļi, tad 80 soļi ejā pa labi, kreisajā pusē; uz akmens plāksnes uzraksts latviešu valodā: “Kas savā taisnībā staigājuši, nāk pie miera” [Jes. 57:2].