Kārlis Krūza

KRŪZA Kārlis (1884.18.IV Jaunzvārdes pag. Kalnasēleišos - 1960.28.VII Rīgā, apbed. Raiņa kapos) - dzejnieks.
Dz. kalpa ģim. Māc. Reņģes pagastsk. (1895-1900), pēc tam bijis kalps, namdara palīgs, kolportieris. Pirmie publicētie dzejoļi ("Apmierināšanās", "Es miršu...") "Vispārīgajā Zobgala kalendārā 1901. gadam". Pirmais dzejoļu krāj. "Ceļmalas ziedi" (1904) bez redzamākām individuālām īpatnībām. 1902. g. ziemā dzīv. Rīgā. Strād. par fotogrāfa palīgu, vēlāk suflieri Ausekļa t-rī, bija labs deklamators, bieži uzstājās ar referātiem lit. vakaros, rakstīja rev. dzejoļus (krāj. "Cīņas dziesmas", 1905). Pēc 1905. g. rev. sagrāves pieslējās dekadentiem, bija viens no rakstn., kas parakstīja deklarāciju "Mūsu mākslas motīvi". 1906. g. rudenī K. par piedalīšanos rev. apcietināja, taču 1908 VII attaisnoja. Strād. par korektoru un ekspeditoru žurn. "Zalktis" (1908), bijis korektors un mākslas hronikas vad. laikr. "Latvija" (1909-15), darbojies Bēgļu sazināšanās centrālbirojā Cēsīs un Rīgā (1915-17). Strād. par latv. val. un lit. skolotāju vairākās Rīgas ģimnāzijās (1917-34). Pēc 1905. g. rev. dzejoļos dominēja vientulības, skumju, nelaimīgas mīlestības, dabas motīvi (krāj. "Zelta laipa", 1909, "Saltā namā", 1913). Turpmākajos gados auga K. dzejas meistarība, izveidojās tās savdabība. Rakstījis trioletus un sonetus, sasniedzot izcilu meistarību, arī īpatnējus 2 kvartu dzejoļus. Galvenie motīvi 20. gadu dzejā - vieglas skumjas, klusas ilgas, garām slīdoši dzīves mirkļi, dabas impresijas - rimta, harmoniska dzejas pasaule. Dzejoļu mākslin. izteiksme vienkārša un lakoniska, melodiska un labskanīga. Dzejoļu krāj.: "Trauslā traukā" (1922), "Tautas tiesa", "Teiku tīklā", "Ēnu ejas", Skaidrie strauti" (visi 1924), "Liesmu lokā", "Zemes zīmes" (abi 1925), "Mirkļu mirdzums", "Rudens saulē", "Laimes liesmas" (visi 1926), "Agrais rūgums", "Miglas mīklas" (abi 1927). K. darbojies arī prozā. Darbi public. periodikā, nereti ir ar autobiogr. ievirzi. Grām. izdots garais stāsts "Baltais avots" (1927). Daudz rakstījis par lit. un mākslu, gk. 1909-15. No gs. sāk. atdzejojis, īpaši aktīvi 20. un 30. gados, sast. un atdzejojis pirmo plašo A. Puškina dzejas izlasi latv. valodā ("Dzejas", 1929). 1937 izdota K. sast. un atdzejota antoloģija "Poļu dzeja", kurā ievietoti 16.-20. gs. 105 poļu dzejnieku 500 dzejoļi. Atdzejojumos centies sasniegt maksimālu adekvātību ar oriģinālu. Pad. Ljā K. gk. atdzejojis, rakstījis periodikā par atdzejošanas jautājumiem. RS b. (1950). - Ps.: Vēsmiņu Kārlis, Kretuldražu Kažus, Bendradarbis, Hailāns.
Izlase "Ar zelta irkli" (1984).
L.Ērmanis P. Kārlis Krūza // Ērmanis P. Četras sejas. R., 1924; Virza E. Kārlis Krūza // Virza E. Laikmeta dokumenti. R., 1930; Andrups J. Kārļa Krūzas dzeja // Latvju Mēnešraksts, 1944, 4; Ābola M. "Lai mirdz pār visu poēzija!" // Karogs, 1984, 4; Zanders O. Mūžs kopā ar dzeju // Krūza K. Ar zelta irkli. R., 1984.
M. Ābola

Hailāns, Vēsmiņu Kārlis, Kretuldražu Kažus, Bendradarbis

1895–1900
mācījiesmācījies Reņģes pagastskolā

Raiņa kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1933. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1933