Kārlis Grasis

3 bildes

11.06.1894 – 10.12.1937

Kārlis Grasis (1894–1937) – žurnālists, revolucionārs. Publicējis rakstus par filozofijas, sabiedriskās dzīves, literatūras un citiem jautājumiem tādos periodiskos izdevumos kā "Jaunā Dienas Lapa", "Domas", "Dzimtenes Atbalss". Iesaistījies polemikās un visai krasi izteicis savus spriedumus. Sarakstījis grāmatu "Par nacionālo jautājumu", lugu "Robespjērs" un kinoscenāriju par K. Marksa sievu. Krievu valodā tulkojis A. Upīša traģēdiju "Mirabo".

Dzimšanas laiks/vieta

11.06.1894
Vecpiebalga
Dzimis Vecpiebalgas pagasta Veļķu muižā.

Miršanas laiks/vieta

10.12.1937
Krievija
Staļinska (Novokuzņecka). Gājis bojā 30. gadu represijās.

Personiska informācija

Dzimis kalpa ģimenē.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1911: dzejolis "Meitene, kura kaisla" "Piebalgas kalendārā 1912. gadam".

Publicējis rakstus par filozofijas, sabiedriskās dzīves, literatūras un citiem jautājumiem tādos periodiskos izdevumos kā "Jaunā Dienas Lapa", "Domas", "Dzimtenes Atbalss". Iesaistījies polemikās un visai krasi izteicis savus spriedumus.

Apcerē "Proletariāts un māksla" (laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa", 1915) uz plaša teorētisko atziņu (K. Marksa, K. Kautska, F. Engelsa, G. Pļehanova, A. Potresova un citu) izklāsta balstījis savus secinājumus par proletariātu mākslu. To skatījis kā izolētu parādību un nepietiekami saistījis ar kultūras mantojumu un mākslinieciskās jaunrades vispārīgiem jautājumiem. 

Publicējis vairākus rakstus par K. Valdemāru un jaunlatviešiem (laikrakstā "Dzimtenes Atbalss", 1915), kuros paudis uzskatu, ka K. Valdemārs bijis latviešu tautas pārkrievotājs un jaunlatviešu laikā nebūt neesot notikusi tautas nacionālās apziņas atmoda.

Grāmatas
1918: "Par nacionālo jautājumu".
?: "Neizbēgamā nākotne".
?: "Kara un revolūcijas ugunīs".

Lugas
?:
"Robespjērs".
?: "Dzīve sākas rīt".

Scenārijs
?:
kinoscenārijs par K. Marksa sievu Ženiju fon Vestfālenu.

Mūža pēdējos gados gatavojis publicēšanai "Filozofijas vārdnīcu" (rokraksts pazudis).

LATVIEŠU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Krievu valodā
?:
A. Upīša traģēdija "Mirabo".

Citātu galerija

PAR KĀRĻA GRAŠA NOZĪMI ČEBOKSAROS

"Vietās, kur strādājis Kārlis Grasis, svēti glabā viņa piemiņu. Pievolgā Čeboksaros viņa vārdā nosaukta iela, pie mājas, kur viņš dzīvojis, novietots bareljefs, pa Volgu peld tvaikonis "Kārlis Grasis", Pievolgā par viņa darbu un dzīvi tiek izdotas grāmatas."

Oktobra kareivis Kārlis Grasis. Padomju Druva, Nr. 69, 10.06.1969.

"Nav otra cilvēka, kuru Čeboksaros cildinātu kā lielāko revolūcijas laika autoritāti, kā pirmo boļševiku, kā padomju varas dibinātāju. Cilvēki stājušies tajā partijā, kurā bijis Grasis. Cilvēki lasījuši to avīzi, kurā rakstījis Grasis. Cilvēki paklausījuši tam, ko sacījis Grasis. Kongresos balsojuši par Graša ieteiktajām rezolūcijām."

3. Čuvašu vīžu pāris. Cīņa, Nr. 198, 28.08.1982.

Nodarbes

Izglītība

Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts

1909–1911
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Bijis neapmierināts ar mācībām, pēc diviem gadiem no semināra izstājies.

1911
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Rīga
Iestājies ģimnāzijā Rīgā, līdzekļu trūkuma dēļ bijis spiests mācības pārtraukt.

1912–1915
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
1915. gadā par revolucionāru darbību un pretkara propagandu no Maskavas izsūtīts. 

Dzīvesvieta

1912–1915
Maskava
1915. gadā izraidīts no Maskavas uz Harkivu.

1915–1916
Harkiva
1916. gadā no Harkivas izsūtīts uz Kazaņas guberņas Čeboksariem.

1916
Čeboksari
Slepeni nodarbojies ar boļševistisko musināšanu. 

Darbavieta

1917
Čeboksari
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas kļuvis par Čeboksaru strādnieku un zaldātu deputātu padomes priekšsēdētāju, apriņķa milicijas priekšnieku un laikraksta "Čeboksarskaja Pravda" redaktoru.

1917
Kazaņa
1917. gada novembra komunistiskās revolūcijas dienās vadījis Kazaņas kara revolucionāru komitejas štābu. Kazaņas, Ņižņijnovgorodas un Simbirskas guberņas čekas komisārs, M. Lāča vadībā izpildīja boļševiku partijas un Vladimira Ļeņina rīkojumus par buržuāzijas pretestības apspiešanu. 

1920
Krievija
20. un 30. gados strādājis vairākās vietās un dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās Harkovā, Orlā, Samarā, Staļingradā, Maskavā, Staļinskā un citur.

Notikuma dalībnieks

1918
Krievija
Piedalījās Pilsoņu karā Kaspijas-Kaukāza un citās frontēs.