Juris Plāķis
22.06.1869 – 01.08.1942
Juris Plāķis (1869-1942) – valodnieks, skolotājs. Dzimis Kabiles novada "Kalvās", mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1887-1891), 1905. gadā piedalījies revolūcijas notikumos, vēlāk devies uz Sibīriju. Starp 1895. un 1898. gadu izplatījis grāmatas Dignājas Mežgala skolā. 1905. gadā – atbildīgais par "Jonatāna" biedrības bibliotēku Rīgā. 1910. un 1911. gada vasarās uzturējies Lietuvā, apgūstot lietuviešu valodu. No 1916. līdz 1920. gadam strādājis Kazaņas universitātē; 1920. gada jūnijā pēc uzaicinājuma piedalīties Latvijas Universitātes mācību darbā atgriezies Latvijā, kur no 1920. līdz 1921. gadam bijis Latvijas Republikas izglītības ministrs, kā arī strādājis par profesoru LU (no 1921. gada oktobra līdz 1939. gada jūlijam). Juris Plāķis bijis arī LU prorektors, Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1927-1929), latviešu galēji nacionālistiskās organizācijas "Pērkonkrusts" loceklis. Bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis, LU goda doktors. Juris Plāķis sniedzis ieguldījumu latviešu jaunās ortogrāfijas radīšanā un ievešanā. Nozīmīgākiepētījumi – "Leišu valodas rokas grāmata" (1926), "Kursenieku valoda" (1927), "Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi" (I-II, 1936-1939), "Indoeiropiešu valodu salīdzināmā gramatika" (1938). 1941. gada jūnijā 72 gadu vecumā Plāķis arestēts un izsūtīts uz Krieviju, kur miris 1942. gadā Molotovas apgabala Soļikamskā, Surmogas koncentrācijas nometnē.
Dzimšanas laiks/vieta
22.06.1869
Kabile
Kalvas
Miršanas laiks/vieta
01.08.1942
Soļikamska
Surmogas koncentrācijas nometne
Profesionālā darbība
Zinātniskā darbība
1926: izdota "Leišu valodas rokas grāmata: Ievads, gramatika, teksti, vārdnīca un pielikums" (Valters un Rapa).1927: publicēts darbs "Kursenieku valoda" (LU).
1936: publicēta darba "Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi" pirmā daļa (LU).
1938: iznāk "Indoeuropiešu valodu salīdzināmā grammatika" (LU, Valters un Rapa).
1939: publicēta darba "Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi" otrā daļa (LU).
1943: izdota "Latīņu valodas vēsturiskā gramatika" (Latvju Grāmata).
Juris Plāķis arī zinātniskajā presē publicējis rakstus par valodniecību, vēstot par latviešu dialektu intonāciju attiecībām, svešvārdu atveidi.
Memuāri
2012: izdota atmiņu grāmata "Bez pasūtinājuma un cenzūras" (izdevēja Ciemalda Lūkina), līdzautors – Ernests Plāķis.Juris Plāķis bieži piedalījies dažādās sabiedriskās aktivitātēs, tostarp Plāķis vācis folkloru, etnogrāfiskos priekšmetus, valodas faktus. Krišjāņa Barona "Latvju dainās" publicēti 484 dziesmu varianti, ko Plāķis savas dzīves laikā iesūtījis Fricim Brīvzemniekam (šifrs 224h) un Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļai (šifrs 224i). Dziesmas pierakstītas Kabilē no mātes un divām kalponēm. 19. gadsimta 90. gadu sākumā toreizējais skolotājs Juris Plāķis publicējis folkloras materiālus un etnogrāfiskas ziņas "Dienas Lapas" pielikumā "Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem". Viņš bijis arī viens no skolotājiem, kuri atsaucas aicinājumam vākt etnogrāfiskus priekšmetus 1896. gada lielajai latviešu Etnogrāfiskajai izstādei – 1895. gada vasarā viņš piedalās RLB Zinību komisijas rīkotajā etnogrāfijas ekspedīcijā Ziemeļkurzemē Ventspils reģionā.
Daudz laika veltījis Latvijas vietvārdu un uzvārdu vākšanai un publicēšanai. Materiālus darbam vācis no 1929. gada, arī Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīvā. Tā kā LFK toreiz glabājās vietvārdu vākums, LFK apmeklētāju grāmatā, kas sniedz ziņas par to, kas un ko izmantojis no krātuves fondiem no 1935. gada līdz 1951. gadam, Juris Plāķis minēts kā krātuves vietvārdu vākuma izmantotājs līdz pat 1941. gada sākumam. 1926. gadā rīkojis pētījumu Kuršu kāpās Nidas ciemā pie kuršu zvejniekiem ar nolūku pētīt Kurzemes iedzīvotāju valodu.
1941. gada pavasarī viņš LFK nodevis manuskriptu, kas sniedz ziņas par viņa dzimto Kabiles novadu (manuskripts atrodams LFK krājumā kā 1723. kolekcija). Kolekcijā Plāķis apraksta Kabiles novada ikdienas dzīvi un darbus, sniedz informāciju par ieražām, svētkiem; manuskriptā fiksēta arī folklora, galvenokārt mīklas, sakāmvārdi un parunas, ticējumi. Pievērsis uzmanību novadnieku valodai – tekstā daudzviet minēti dažādi reāliju nosaukumi, kas raksturīgi novadam un nav pazīstami citu novadu pārstāvjiem, tāpēc doti arī paskaidrojumi par vārdu nozīmi un lietojumu.
Dzīvesvieta
Meža iela 4, Rīga
Izglītība
Kabiles pagastskola
Kabiles pagasts
Kuldīgas apriņķa skola
Kuldīga
–1908
Irkutska
1908. gadā nokārtojis abitūrijas eksāmenus Irkutskas ģimnāzijā.
1887–1891
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
1908–1912
Kazaņas universitāte
Kremlyovskaya St 18, Kazan
Studē Kazaņas universitātē klasisko filoloģiju.
1916
Kazaņas universitāte
Kremlyovskaya St 18, Kazan
Kazaņas universitātē iztur maģistra pārbaudījumus indoeiropiešu valodu salīdzināmajā gramatikā.
1923
Leipciga
Uzturējies Leipcigā, lai papildinātu zināšanas fonētikā un sanskritā.
Dalība organizācijās
Darbavieta
1891–1892
Bolderāja
Strādājis par skolotāju Bolderājas ministrijas skolā.
1892–1895
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Strādājis par skolotāju Rīgas Latviešu biedrības meiteņu skolā.
1895–1898
Dignājas Ģipterānu 6-klašu pamatskola
Dignāja
Strādājis par skolotāju Dignājas skolā.
1898–1902
Mores pagastskola
More [uo]
Strādājis par skolotāju Mores pagasta skolā.
1902–1905
Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
Strādājis par skolotāju Rīgas Jonatāna biedrības skolā.
1908–1912
Kazaņa
Strādā par seno valodu skolotāju Kazaņas 2. ģimnāzijā.
1916–1920
Kazaņas universitāte
Kremlyovskaya St 18, Kazan
Ievēlēts universitātē par privātdocentu (1916), docentu (1918), profesoru (1920).
1920–1921
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Rīga
Bijis izglītības ministrs (tolaik – Izglītības ministrijā).
1921–1939
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Bijis profesors. Pasniedzis indoeiropiešu valodu salīdzināmo gramatiku, fonētikas un lietuviešu valodas kursus.
1927–1929
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
LU prorektors.
Apbalvojumi
Gustava Vāsas ordenis
Zviedrijas Vazas ordeņa komandieris
II šķira
0
Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
0
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
III šķira
1928
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kurzemnieku valoda".
1928
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par darbu "Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi".
1937
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. II d. Zemgales vārdi".
1940