Juris Kārkle

29.06.1893 – 16.08.1972

Juris Kārkle (1893 - 1972) - katoļu garīdznieks, garīgo rakstu un grāmatu autors, publicists un tulkotājs. 1910. gadā iestājies Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā, to beidzis 1916. gadā, kad arī iesvētīts par priesteri. 1916.-1918. g. turpinājis studijas Petrogradas Garīgajā akadēmijā, ko beidzis ar teoloģijas kandidāta grādu. Kopš 1918. gada dažādās draudzēs pa visu Latviju bijis vikārs, priesteris un skolu kapelāns.
Jau studiju gados Pēterburgā pievērsies avīžniecībai un līdzdarbojies K.Skrindas vadītajā laikrakstā "Dryva", cieši sadarbojies ar laikrakstu "Latgolas Vōrds". 1921. gadā Kārkle atjaunojis 1. pasaules kara laikā Rēzeknē lielinieku iznīcināto spiestuvi "Darbs un zinība" (vēlāk "Darbs un zinātne"), kas ilgus gadus darbojās arī kā apgāds. Latgaliešu rakstniecībā Kārkle pazīstams kā ražīgs tulkotājs no latīņu, poļu un vācu val., ticības mācības un vēstures grāmatu autors, lūgšanu grāmatu sastādītājs. Pēdējais Kārkles darbs grāmatniecībā - bīskapa J.Peļčara grāmatas tulkojums 4 daļās "Goreigō dzeive voi kristeigō piļņeiba" (1-2, 1937).