Juris Bebris
06.04.1859 – 02.02.1951
Juris Bebris (1859–1951) – pedagogs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Nozīmīgākais devums literatūrā – divas bērnības atmiņu grāmatas, kurās stāstījis par bērnu skološanu 19. gadsimta 60. gados, par savām gaitām Baltijas Skolotāju seminārā. Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedāšanas mācības metodiku latviešu valodā, piedalījies pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām.
Dzimšanas laiks/vieta
06.04.1859
Cesvaines pagasts
"Ludzes"
Miršanas laiks/vieta
02.02.1951
Jūrmala
Personiska informācija
1876–1881: Baltijas Skolotāju seminārā, kur valdīja pārkrievošanas gars, piedalījies nelegālā literatūras pulciņā, kur, Friča Brīzemnieka pamudināti, semināristi vāca tautasdziesmas un sūtīja Brīvzemniekam uz Maskavu. Semināristu mērķis bija arī izkopt dziedāšanas mākslu.
1880: II Vispārējos dziesmu svētkos Bebru Jura vadītais Baltijas Skolotāju semināra vīru koris ieguva 1. vietu.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Jaunības atmiņu tēlojumi
1942: "Ganuzēna darbi un nedarbi"
1944: "Ganuzēns skolā un darbā"
Presē publicēti dzejoļi, stāsti, tulkojumi, recenzijas, raksti par pedagoģiju un valodniecību.
PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA
1922: sastādījis "Dziedāšanas mācības metodiku".
1925: sastādījis "Vēstures mācības metodiku".
1925: kopā ar Jēkabu Mediņu, Krišu Melnalksni un Āolfu Šilleru sastādījis dziesmu izlasi skolām "Dziesmu vācelīte" (Rīga: A. Jessens). 2. iespiedums – 1926. gadā, 3. iespiedums – 1933. gadā.
1935–1938: pamatskolu latviešu valodas mācību grāmatu cenzēšanas komisijas un Pamatskolu dziedāšanas mācības grāmatu cenzēšanas komisijas priekšsēdis.
TULKOJUMI
1888–1903: strādājot Palangā, iemācījies lietuviešu valodu un tulkojis lietuviešu dainas.
1899: Turgeņevs, Ivans. Muižnieku perēklis. Liepāja: M. Pētersona grāmatu tirgotavas apgādība.
1906: Čehovs, Antons, Raksti [stāsti]. Liepāja: Liepājas latvisku grāmatu izdevēju biedrība.
1922: Kronvaldu Atis. Dzimtenes mācība. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1929: Kārlails, Tomass. Strādāt un nepagurt. Rīga: Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa.
1952: Komarovskis, Gļebs. Stāsts par Korejas zēnu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Saiknes
Raimonds Bebris - Dēls
Pseidonīms
Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons
Papildu vārdi
Bebru Juris
Izglītība
Cesvaine
Cesvaines pagastskola un draudzes skola"Pagājušā gadu simteņa sešdesmitos gados Cesvaines pagastā vēl nebija pastāvīgas pagastskolas. Tanī laikā darbojās tā sauktās staigājošās skolas. Tās bija skolas bez pastāvīgām telpām, bet klejoja no vienām mājām uz otrām. Tāda staigājoša skola darbojās mūsu mājas kaimiņos Dzeņos. Tur skolotājs Kauss noturēja ik pa 2 nedēļām apkārtējo māju bērniem skolas mācības. Pēc divu nedēļu darba Dzeņos, skolotājs pārgāja uz Urpuliem, no kurienes pēc divām nedēļām atgriezās Dzeņos. Tā skolas darbi mainījās ik pa divām nedēļām katrā vietā no Mārtiņiem līdz Jurģiem." (Bebru Juris. Mana pirmā skola. Audzinātājs, 1937, Nr. 9.)
1876–1881
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Darbavieta
1881–1887
Rucava
Šēnberga vācu proģimnāzija, krievu valodas, matemātikas un dziedāšanas skolotājs
1888–1903
Palanga
Draudzes skolas pārzinis un Valsts proģimnāzijas dziedāšanas skolotājs
1903–1915
Liepāja
Liepājas pilsētas 4. elementārskolas pārzinis
1915–1918
Tartu
Rīgas mācību apgabala kanceleja
1918–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja
Pārzinis
17.11.1918–30.04.1920
Latvijas Tautas padome
Liepāja
Latvijas Tautas padomes loceklis
1919–1919
Žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors
1919–1920
Liepāja
Liepājas iecirkņa tautskolu inspektors
1920–1926
Rīga
Rīgas apriņķa tautskolu inspektors
1926–1933
Rīga
Rīgas pilsētas 1. iecirkņa tautskolu inspektors
Dzīvesvieta
1887–1888
Carnikava
1933–1951
Asari
Dalība organizācijās
1919–1919
Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks
Apglabāts
Asari
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926
Tēvzemes balva
1939