Jēkabs Jurevics
07.08.1895 – 14.01.1947
Jēkabs Jurevics (1895–1947) – rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Izglītojies pašmācības ceļā. Bijis sievas, sabiedriskas darbinieces Emīlijas Jurevicas izdotā žurnāla "Nākotnes Sieviete" redkolēģijas loceklis (1923-29) un laikraksta "Jaunā Tauta" redaktors (1929-32). Publicējis rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem, dzejoļus un stāstus. Sarakstījis romānus, pasaku grāmatas, lugas. Nodibinājis literāru grupu "Latvju literatūras akadēmija".
Dzimšanas laiks/vieta
07.08.1895
Bauska
Miršanas laiks/vieta
14.01.1947
Rīga
Personiska informācija
Dzimis seglinieka ģimenē.
Izglītojies pašmācības ceļā.
Sieva - Emīlija Jurēvica, meita - Lilija (1916, prec. Mazulāne, viņas vīrs, TV operators Jānis Mazulāns (1913) 1960.gadā braucienā uz Zviedriju neatgriezās uz padomju kuģa un lūdza pavalstniecību.
Partnere - kantoriste Alīda Marija Šarlote Rantiņa, meita - Mirdza (1928, prec. Ūdre).
1933. gada 4.martā laikrakstā "Pēdējā Brīdī" iespiests A.Brača raksts "Jurevicu Jēkaba traģēdija". Tajā lasām, ka J.Jurevics ievietots Jelgavas Ģintermuižas vājprātīgo slimnīcā. Divus mēnešus vēlāk tai pašā laikrakstā lasām, ka rakstniekam ir nervu sabrukums un viņš ir pārvests uz Sarkankalna slimnīcu.
Profesionālā darbība
Publicējis rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem.
Publicējis trīs pasaku grāmatas "Pasaciņas" (visas bez gada).
Nodibinājis literāru grupu "Latvju literatūras akadēmija".
1923–29: bijis sievas Emīlijas Jurevicas izdotā žurnāla "Nākotnes Sieviete" redkolēģijas loceklis un faktiskais redaktors.
1929–32: bijis laikraksta "Jaunā Tauta" redaktors.
1931: sastādījis literārās grupas "Latvju literatūras akadēmija" krājumu "Ziedošā doma".
1938: stāsti, filozofiski skicējumi un miniatūras ietverti Kopotu rakstu 1. sējumā (divi atšķirīgi izdevumi).
Romāni
"Zemgaļi" (1-2, 1927-28)"Jūras kungs" (1930)
"Dzīves valgos" (1937)
Dzeja
"Dzīves zelts" (1923)"Nākotnes skaņas" (1923)
"Zvaigžņu zelts" (1923)
Lugas
"Dzejnieka nāve" (traģēdija, 1922)"Kad skaidrs dzims rīts..." (drāma, 1926)
"Zelts un bauda" (viencēliens, 1927)
"Samītie"
"Bērnu asaras"
"Žaņa paģirās"
"Klekša dēļ"
Citātu galerija
"Romānos "Zemgaļi" (1-2, 1927-28), "Jūras kungs" (1930), "Dzīves valgos" (1937) izmantota gan latviešu tautas vēstures viela, gan risināta sadzīves problemātika. Jurevica prozai raksturīgs konspektīvs notikumu izklāsts, liktenīgu kaislību apzīmogots personāžs. Autora izdevumā iznākušas mākslinieciski maznozīmīgas patriotiskās un prātnieciskās dzejas grāmatas "Dzīves zelts", "Nākotnes skaņas" un "Zvaigžņu zelts" (visas 1923). Gan saistītā, gan nesaistītā valodā sarakstītas Jurevica lugas: traģēdija "Dzejnieka nāve" (1922), drāma "Kad skaidrs dzims rīts..." (1926), viencēliens "Zelts un bauda" (1927) – ar to personāžiem Jurevics tiecies simbolizēt filozofiskas un sociālas idejas."
Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Saiknes
Emīlija Jurevica - Sieva
Nodarbes
Pseidonīms
Zig-Zags, A. Klots, Rītvars, Sando Lettons
Izglītība
Izglītojies pašmācības ceļā.
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Darbavieta
1923–1929
Žurnāls "Nākotnes Sieviete"
Rīga
Redkolēģijas loceklis un faktiskais redaktors.
1929–1932
Laikraksts "Jaunā Tauta" (1929–1932)
Rīga
Redaktors.
Apglabāts
01.1947
Rīgas Otrie Meža kapi
Apbedīts Meža kapos.