Meklēt

Jēkabs Birgers

2 bildes
Jēkabs Birgers
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Jēkabs Birgers ar sievu un meitām Ievu Lasi un Rūtu Birgeri Rīgā 1925. gadā
Avots: Noziegumi pret cilvēci lpra.vip.lv.
Lomas: publicists, rakstnieks, tulkotājs

02.01.1877 – 21.11.1966

Jēkabs Birgers (1877–1966) – rakstnieks, publicists, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks. Aktīvi darbojies publicistikā dažādos preses izdevumos ("Magazina", "Kristīgais vēstnesis", "Jaunatnes draugs", "Zeltene" u.c.), rakstījis prozu, laicīga un reliģiska satura dzeju, tulkojis no poļu un krievu valodas. Kā valdes loceklis līdzdarbojies vairākās biedrībās. Ievērojamākais darbs – romāns "Prāvesta Glika audžu meita".

  • Darba autors (5)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    02.01.1877
    Bauska

    Miršanas laiks/vieta

    21.11.1966
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis strādnieka ģimenē Bauskā, mācījies Mežotnes pagasta skolā, Bauskas draudzes skolā un Kronštates rakstvežu skolā. Lielu daļu zināšanu ieguvis pašmācības ceļā. Piecus gadus dienējis Krievijas kara flotē (bijis vecākais rakstvedis), piedalījies Krievijas–Japānas karā, karadienestā iepazinies un uzturējis draudzību ar krievu rakstnieku A. S. Novikovu-Priboju. No 1904. līdz 1916. gadam strādājis par ierēdni Varšavas ģenerālgubernatora kancelejā, kur palīdzējis pēc 1905. gada revolūcijas emigrējušiem latviešiem. Pēc dienesta kara flotē atgriezies Latvijā un nodibinājis ģimeni. 1914. gadā kopā ar ģimeni evakuēts uz Maskavu, Latvijā atgriežas 1920. gadā. Strādā Kara zaudējumu komisijā, Valsts bibliotēkā un Rīgas 20. pamatskolā par kasieri, darbojas kā Latvijas preses biedrības biedrs, Ticīgo apvienības prezidija sekretārs, Brīvības pieminekļa valdes loceklis.

    Profesionālā darbība

    Jēkaba Birgera interešu lokā bijusi vēsture, kas atklājas arī viņa prozā – vēsturiskos notikumos balstītos stāstos un novelēs.

    1902: pirmie publicistiskie rakstilaikrakstā "Latviešu avīzes".
    1903: "Vislielākā un vipilnīgākā Ēģiptes sapņu grāmata" (A. Lahz).
    1913: pirmā literārā publikācija periodikā – didaktisks stāsts "Trīs reizes briesmās" ("Jaunās Latviešu Avīzes" literārais pielikums 26.11.1913–06.12.1913).
    Publicistikā reflektējis arī par sievietes lomu un tiesībām sabiedrībā vēsturē un mūsdienās.1931: ""Zem sievas tupeles"" (Zeltene, Nr. 8).
    1932: "Viena no agrīnām bezdelīgām" (Zeltene, Nr. 13).
    1933: "Mīlas ieroči" (Zeltene, Nr. 6).
    1938: "Sievietes kā technisku izgudrojumu veicinātājas" (Sievietes pasaule, Nr. 7).
    1939: "Lielāku nopietnību dibinot laulības dzīvi!" (Zeltene, Nr. 17).

    Dzeja

    1894: "Jaunības un mīlestības albums un Puķu valoda" (J. Ozola apgāds).

    Dzejas krājumi bērniem

    1928: "Ziemsvētku vecītis" (J. Albrehts).
    1928: "Pilsēta un lauki" (J. Albrehts).
    1928: "Mūsu draugi – kustoņi" (J. Albrehts).
    1928: "Mazie strādnieki" (J. Albrehts).

    Proza

    1909: "Vispilnīgākā Puķu valoda" (Jakovičs).
    1929: vēsturiska novele "No gana spieķa līdz valdnieka scepterim" (K. Feils).
    1934: vēsturiski stāsti "Amora bultas" (Orients).
    1935: vēsturisks stāsts "Tik īsa bij’ laime!" (Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde).
    1936; 1937: biogrāfisku stāstu krājums "Diženu cilvēku mātes" (Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde).
    1937: tēlojumi bērniem un jaunatnei "Mūsu mēmie draugi un cietēji" (Latvijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība).
    1939: vēsturisks romāns "Prāvesta Glika audžu meita" (Zeltiņš).
    1940: "Simboliski augi" (Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde).

    Citātu galerija

    Par romānu "Prāvesta Glika audžu meita"

    "No šī romana nav ko baidīties, jo „Sv. Rīta" lasītājiem labi pazīstamais autors, šai savā darbā nedzenas pēc sensācijas, un vēl mazāk meklē pikanterijas, kas, kā zināms, arvien saistās ar romāna jēdzienu. Autors izlieto sava sacerējumā pazīstamo vēsturisko vielu par bij. Krievijas ģeniālo valdnieku Pēteri Pirmo, nostādīdams tomēr visur priekšplānā alūksnieti Martu Krūzi, vēlāko Pētera 1. sievu. [..] Pilsoņa tēlojumā izpaužas patiesa, tikumiski apdvesta sirsnība uz kādreizējo bāreni un vēlāko plašās Krievijas valdnieci, kas cēlusies no mūsu zemes. Tālab mums šķiet arī pareizi, ka mēs zinām par viņu kaut ko tuvāk un pamatīgāk, paplašinot savu redzes aploku vēsturiskos notikumos, lasītājs še pārliecinās, ka arī ar mazāk galvas izglītības, bet, vairāk sirdsizglītlbas, apzinīgumu un gara spējam cilvēks spēj sasniegt pat visaugstāko pakāpi cilvēciskas slavas un goda kāpnēs; tas viss cilvēkam, tā sakot „tiek piemests"; lasītājs redz ka latvju bārene Marta paturējusi šos sirds un gara ieročus skaidrus pat izvirtušajā galma dzīvē un ar viņiem uzvarējusi."

    Dievkociņš, R. Grāmatu apskats. Svētdienas Rīts, 14.01.1940.

    Saiknes

    Ieva Lase - Meita
    Ruta Birgere - Meita

    Nodarbes

    publicists
    rakstnieks
    tulkotājs

    Pseidonīms

    Akmeņgrauzis, Pilsonis, Pilsoņu Jēkabs

    Izglītība

    Mežotnes pagastskola

    Bauskas pilsētas skola

    Suvorova kadetu korpuss Varšavā

    Kronštates ģimnāzija
    Mācījies par rakstvedi.

    Darbavieta

    Rīgas pilsētas 20. pamatskola
    Valdes loceklis, kasieris.

    Latvijas Valsts bibliotēka

    Apglabāts

    1966
    Rīgas Otrie Meža kapi