Jānis Ernests Kārlis Kapteinis
1845 – 03.06.1915
Jānis Ernests Kārlis Kapteinis (1845–1915) – grāmatu izdevējs, tirgotājs, tulkotājs. Kopš 1867. gada izdoti viņa tulkojumi (galvenokārt mazvērtīgi romāni bez autora norādēm). 1871. gadā sācis darboties kā grāmatu izdevējs un tirgotājs, atvēris arī sava laika pilnīgāko maksas bibliotēku. Tirgojis latviešu oriģinālliteratūru, lietotas mācību grāmatas, vācu literatūru. Izdevis gan savus, gan citu autoru tulkojumus, kā arī rādītājus par latviešu grāmatām, kas pieejamas viņa bibliotēkā. Atbalstījis nacionālos centienus, pulcējis ap sevi latviešu rakstniekus un skolotājus.
Dzimšanas laiks/vieta
1845
Miršanas laiks/vieta
03.06.1915
Rīga
Profesionālā darbība
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMU
1867: stāsts "Uz degoša kuģa "Austrija""
1867: V. Herhenbaha stāsts "Ansis Kolhāze"
1868: stāsts "Briesmu nakts: razbainieku būšana Amerikā"
1869: stāsts "Seklā uzskrējis!"
1870: apraksti "Velnamedīšana un tīģeris"
1870: stāsts "Laupītāju rokās: atgadījums Skotijas augstzemēs"
1871: "Zīmoli no svešienes"
1877: "Tūkstoš un vienas nakts visuskaistākās pasakas"
1903: stāsts "Indriķis un Ede jeb neticīga mīlestība"
DARBĪBA GRĀMATNIECĪBĀ
Kapteinis atpircis no bankrotējušā K. Stālberga un no A. Leitāna mantiniekiem grāmatu krājumus un atvēris nelielu izdevniecību, grāmatu veikalu, antikvariātu un, pēc J. Šablovska parauga, arī maksas bibliotēku.
Grāmatnīcā bijis sava laika bagātākais latviešu grāmatu krājums ar seniem un reti pieejamiem eksemplāriem, kā arī vērtīga vācu literatūra un lietotas mācību grāmatas. Tirdzniecībā ņemti arī vērtīgi jaunizdevumi. Veikala telpas bijušas arī kā sabiedriska vieta, kur pulcēties latviešu inteliģencei, lai apspriestu garīgās kultūras problēmas.
Kapteinis izdevis tulkojumus ("Tūkstoš un vienas nakts visuskaistākās pasakas" (1877) savā tulkojumā, J. Kraševska "Podnieks Jermola" (1886) Apsīšu Jēkaba tulkojumā). No 1877. gada ik gadu izdevis arī sava veikala un bibliotēkas katalogu "Rādītājs par Kapteiņa lasāmu grāmatu krātuvi".
1876. gadā grāmattirgotāja darbību kā palīgs Kapteiņa grāmatnīcā iesācis Jānis Brigaders, 1889. gadā kļūdams par veikala filiāles (Berga bazārā) vadītāju. 1892. gadā šo nodaļu atpircis. Kapteiņa grāmatnīcā kā māceklis savu darbību iesācis arī viņa krustdēls Miķelis Rozenbergs, kurš 1883. gadā atvēris grāmatu antikvariātu Teātra ielā 1.
Ap 1900. gadu, īpašniekam slimojot, uzņēmums panīcis un zaudējis kādreizējo nozīmi latviešu grāmatniecībā. To nopircis Eduards Gešels.
Citātu galerija
PAR JĀŅA ERNESTA KĀRĻA KAPTEIŅA GRĀMATNĪCU
"Komisijā Kapteiņa grāmatnīcā bija dabūjami daudzi tā laika ievērojami izdevumi – piemēram, Kažoku Dāvja rediģētie pirmie Ausekļa kopotie raksti (I, II daļa 1888.), Krogzemju Mikus izdotais Baltijas kalendārs (1879.), Dziesmas 3. dziedāšanas svētkiem Rīgā (1888.), Pūriņu Klāva dzejoļi Kokles (1883.), P. Šiliņa Paidagoģisks padomnieks (1879.), Kalniņa izdotā biogrāfija – Ruiters, Holandes admirālis (1878.), Vīgneru Ernsta Sagatavošanas kurss koru dziedāšanā (1888.), Ozoliņa Uzdevumi tāpeles rēķināšanā (1887.), Skolmeistara – Serbu turku kari (1889.). Paša Kapteiņa izdota bija Kraševska Podnieks Jermola, Apsīšu Jēkaba tulkojumā (1886.), un paša Kapteiņa tulkojumā 1001 nakts pasakas – Jūrnieks Zinbads (1877.). Komisijā pie Kapteiņa bija arī Richarda Tomsona izdotā laikraksta Darbs pilnīgi gadagājumi (1875.)."
Misiņš, J. Latvijas grāmatniecība un grāmatrūpnieki. Latvju Grāmatnieks, Nr. 3–4, 01.07.1944.
Papildu vārdi
Jānis Eduards Kārlis Kapteinis, J. E. C. Kaptein
Darbavieta
1871–1880
Kalēju iela 4, Rīga
Atvēris latviešu grāmatu antikvariātu, veikalu un lasāmbibliotēku.
1880–1901
Lielā Ķēniņu iela 10, Rīga
Pārcēlis grāmatu antikvariātu, veikalu un lasāmbibliotēku un Lielo Ķēniņa ielu.
Apglabāts
06.1915
Rīga
Apbedīts Jāņa kapos.