Jānis Ernests Abučs

1 bilde

01.07.1914 – 28.07.1978

Jānis Abučs (1914–1978) – grāmatizdevējs. Jau Latvijā apguvis burtliča iemaņas, strādādams Rūjienas spiestuvē (1929-33), Armijas spiestuvē Rīgā (1934–1940), Valsts papīru spiestuvē (1940–1943). Nonācis bēgļu gaitās Vācijā, 1948. gadā izveidoja grāmatu apgādu "Ziemeļblāzma", kas darbības turpināja arī Zviedrijā, Vesterosā.Izdevumi ir poligrāfiski un mākslinieciski rūpīgi veidoti. Apgādā izdots vairāk nekā 100 latviešu rakstnieku darbu. Īpaša nozīme izdotajai Artura Bērziņa monogrāfijai "Jānis Jaunsudrabiņš" (1952), Raiņa Rakstiem (1–17, 1952–1965), kā arī Džeimsa Džoisa romāna "Uliss" tulkojuma izdevumam (1960).

Dzimšanas laiks/vieta

01.07.1914
Vilpulka
Dzimis Vilpulkā (tolaik Ternejas pagasts).

Miršanas laiks/vieta

28.07.1978
Vesterosa

Personiska informācija

Dzimis Ķoņu muižas kalēja ģimenē. Tēvs mobilizēts Pēterburgas gvardes pulkā, 1916. gada vasarā nosūtīts uz fronti Karpatos.

Bērnība nav bijusi viegla – skolas laika vasaras pavadītas ganu gaitās. Zēna gadi aizritējuši vectēva muižas staļļmeistara Ādama Lūša ģimenē, kas vēlāk apmetās Rūjienas miestā, kur 1921. gadā uzsāktas skolas gaitas, vietējās spiestuves mācekļa un vienlaikus skatuves strādnieka darbs Saviesīgajā biedrībā, kas bija viena no rosīgākajām Vidzemē un pavēra iespēju būt klāt visos sarīkojumos.

Tūliņ pēc skolas beigšanas sāka strādāt. 14 gadu vecumā kļuva par burtliča mācekli V. Šķiņķa spiestuvē. Darbošanās spiestuvē un sekošana rosīgajai Rūjienas kultūras dzīvei pietuvināja Jāni Abuču grāmatu un kultūras pasaulei.


Precējies ar Pētera Vabuļa (bijušo leģionāru, kurš Zviedrijā izdarīja pašnāvību) atraitni Emīliju-Elēni; sieva daudz palīdzējusi apgāda darbā.

Profesionālā darbība

Kopš 1945. gada rudens: līdzdarbojies Lībekas latviešu nometnes "Lībekas Vēstnesis" tapšanā.

JĀŅA ABUČA APGĀDS "ZIEMEĻBLĀZMA"

1948: nodibināts Lībekā, kur izdotas 14 grāmatas; izdoto grāmatu vidū:


1950: Dziļums, Alfreds. Tornas grāvrači.
1950: Ķezbere, Elza. Ilūzijas.
1950: Zeberiņš, Modris. Tilti miglā.
1950: Dagda, Anna. Līdzības.

No 1950:
apgāda darbību turpinājis Vesterosā, Zviedrijā.

1951
: Jaunsudrabiņš, Jānis. Es stāstu savai sievai.
1951
: Dziļleja, Kārlis. Paradīzes sargs.
1951: Dziļums. Alfreds. Vēja kaņepe.
1951: Grīns, Jānis. Dadzīvotāji rezonē.
19521965: Rainis, Raksti (1–17 sējums)
1952: Gaide, Mārtiņš. Tēvu valodas mācība.
1952: Bērziņš, Arturs. Jānis Jaunsudrabiņš.
1952: Širmanis, Jānis. Kriksis trimdā.
1952: Lesiņš, Knuts. Lepnās sirdis.
1952: Medenis, Jānis. Miķelnīcas.
1952: Veselis, Jānis. Trīs laimes.
1953: Ir atkal Ziemassvētki: dzejoļu un tautasdziesmu izlase; sakārtojis Jānis Sviestiņš.
1953: Dziļums, Alfreds. Dieva dzirnas.
1953: Zīverts, Mārtiņš. Āksts.
1953: Eglītis, Andrejs. Dvēseļu cietoksnis.
1954: Širmanis, Jānis. Kriksis Mežamājā.
1954: Širmanis, Jānis. Kriksis.
1955: Cielēns, Felikss. Rainis un Aspazija.
1955: Širmanis, Jānis. Kriksis un Tomiņš Amerikā.
1955: Dziļums, Alfreds. Pārvietotie.
1957: Širmanis, Jānis. Gaujas vīri.
1957: Lesiņš, Knuts. Pēdējās mājas.
1957: Jaunsudrabiņš, Jānis. Mana dzīve.
1958: Tauns, Linards. Mūžīgais mākonis.
1958: Rudzītis, Jānis. Raiņa ritmi.
1959: Freimanis, Dzintars. Sveču smarža.
1961: Veselis, Jānis. Tērauda dvēsele.
1963: Ziemassvētki: dzejas un prozas izlase; sakārtojis Jānis Sviestiņš.
1963: Aspazija. Lirikas izlase.
1964: Apse, Arnolds. Klosterkalns.
1964: Dziļleja, Kārlis. Starp diviem krastiem.
19641969: Kārkliņš, Jānis. Latviešu Pūcesspieģelis.
1965: Dziļums, Alfreds. Dieva dārzs.
1965: Janovskis, Gunars. Bez ceļa.
1965: Bērziņa, Irma. Skrejceļā.
1966: Veselis, Jānis. Latvju teiksmas.
1966: Janovskis, Gunars. Pie Tornas.
1966: Irbe, Andrejs. Marisandra kaza.
1966: Salna, Eduards. Ausmas atblāzma.
1966: Ābele, Kārlis. Saules viena.
1967: Lindbergs, Ivars. Starp atnākšanu un aiziešanu.
1967: Kovaļevska, Margarita. Astoņpadsmit.
1967: Janovskis, Gunars. Smiekliņam.
1968: Irbe, Andrejs. Vientuļa laiva ir nošu zīme.
1968: Bērziņa, Irma. Nopietnības lauks.
1968: Ārvaldis, Ģirts. Māksla un dzīve.
1970: Kalnāre, Ilze. Aktrise Ragārēs.
1970: Kaugara, Baiba. Aizcirstas durvis.
1971: Rudzītis, Jānis. Starp provinci un Eiropu.
1971: Ērmanis, Pēteris. Pelēkā puķe.
1971: Lejiņš, Jānis. Mana dzimtene.
1972: Jaunsudrabiņš, Jānis. Sirmā grāmata.
1973: Spēks, Eglons. M. T. Viktorija.
1973: Širmanis, Jānis. Lielmeža pasakas.
1973: Kovaļevska, Margarita. Deviņpadsmit.
1973: Ieviņš, Kārlis. Dvēseļu nemiers.
1973: Zveja, Ārija. Vārdi-atspulgi.
1973: Rudzītis, Jānis. Tālos ceļos, savos ļaudīs.
1973: Slaucītājs, Leonīds. Kādreiz un tagad.
1973: Traumanis, Paulis. Un tomēr.
1974: Zemdega, Aina. Cirsma.
1974: Čuibe, Mirdza. Stundas un pulksteņi.
1974: Pelēcis, Valentīns. Malēnietis karā.
1975: Vītols, Hugo. Marta pali.
1975: Plaudis, Arturs. Kaina bērni. 1. daļa Kliedziens naktī.
1975: Čuibe, Mirdza. Torņu un drupu bezdelīgas.
1976: Gūtmane, Margita. kas zinās stāstīt.
1976: Lečmanis, Nikolajs. Es pasaules tirgū.
1976: Patvaldnieks, Eduards. Gadu atspulgos.
1976: Pelēcis, Valentīns. Naktī.
1977: Rudzītis, Jānis. Raksti.
1978: Dreimane, Valda. Kad bēg putni .
1978: Čuibe, Mirdza. Vakarlaiva.
1978: Kurzemniece, Karmena. Izziemosim.
1978: Alberings, Ludis. Rūjiena: kultūrvēsturisks pārskats par Rūjienas pilsētu un novadu.
1978: Biezais, Haralds. Ēnas pār torņiem.


Grāmatu apgādā "Ziemeļblāzma" izdotas vairāk nekā 100 trimdas latviešu rakstnieku – A. Dziļuma, K. Lesiņa, J. Jaunsudrabiņa, Anšlava Eglīša, A. Dagdas, E. Ķezberes, V. Strēlertes, M. Čuibes u. c autoru grāmatas, kā arī E. Ādamsona, E. Virzas, K. Zariņa u. c. autoru darbi.

Jāņa Abuča izdevumi ir poligrāfiski un mākslinieciski rūpīgi veidoti.
Īpaša nozīme ir Jāņa Abuča izdotajai Artura Bērziņa monogrāfijai "Jānis Jaunsudrabiņš" (1952). Raiņa Rakstiem (1–17, 1952–1965), kā arī Džeimsa Džoisa romāna "Uliss" tulkojuma izdevumam (1960).


Salicis citiem grāmatas arī apgādiem un organizācijām: ap 70 grāmatu, krietnu skaitu brošūru un citu izdevumu, kā arī 20 gadus sociāldemokrātu partijas biļetenu "Brīvība". Līdz 1965. gadam viss veikts vienīgi patapas brīžos. Tad rodas apstākļi, kad jāizšķiras – palikt nodrošinātā maizes darbā vai kļūt patstāvīgam, visu eksistenci bāzējot tikai uz latviešu darbiem.


Apguvis linotipa salikšanas prasmes, ikdienā strādāja Vesterosas laikrakstā, bet pēc darba beigām īrēja saliekamo mašīnu un līdz vēlam vakaram, pat naktīs un brīvajā laikā gatavoja drukāšanai grāmatu tekstus.

Citātu galerija

PAR JĀŅA ABUČA GRĀMATIZDEVĒJA DARBĪBU

Uz jautājumu par apgāda nosaukumu, Jānis Abučs atbildējis: "Pats esmu no Ziemeļvidzemes, toreiz bijām Ziemeļvācijā un kaut kāapziņā rēgojās doma par došanos vēl tālāk uz ziemeļiem, uz Zviedriju. Bez tam – ziemeļblāzma ir parādība, kas redzama tikai šad tad. Likās, arī apgāda darbība būs ja ne īslaicīga, tad tikai epizodiska." / Latvija, 1968, 9. nov.


"Ziemeļblāzma – tāds vārds ir dots apgādam, ko 1948 gada novembra sākumā Libekā nodibināja kādreizējais Rūjienas apkārtnes kalējpuika Jānis Abučs."

Ans. Grāmatu burvības varā. Londonas Avīze, 1968, 8. nov.

"J. Abučs bija savāds grāmatu izdevējs, viņš izdeva grāmatas, bet viņš nebija veikalnieks. Jau no zēna g. visā pilnībā izmācījies burtliča amatu, viņš čaklam rokām paveica fantastisku darba daudzumu. Čaklas rokas, sūrs darbs un silta sirds. Tas bija Jānis Abučs. Viņš nekad nemeklēja to, ko atmaksātos izdot. Viņš izdeva to, kas viņam likās nepieciešams un vajadzīgs. [..] Ziemeļblāzmas izdoto grāmatu skaits ir milzīgs. Ja ievēro, ka to visu paveicis viens cilvēks, tas liekas neticami. Kā vienu no ievērojamākiem darbiem jāmin Raiņa kopotos rakstus ar Niklāva Strunkes ilustrācijām, viens no skaistākiem trimdas grāmatniecības veikumiem."

Ritums, Jānis. Jāni Abuču atceroties. Latvija Amerikā, 1978, 9. sept.
"Jānis Abučs, kas Lībekā bija atradis darbu kāda vācu spiestuvē, jau 1945. g. blakus maizes darbam sāka izdot latviešu autoru darbus, un 1948. g. šis pasākums kļuva par Ziemeļblāzmas apgādu, kura nolūks - atjaunot latviešu grāmatniecības cildenākās tradīcijas, pirmā vietā liekot nacionālās kultūras vajadzības un rakstnieku intereses, bet peļņas jautājumu atstājot pēdējā vietā. Un izdevēja pašaizliedzība, tāpat kā ārkārtīgais strādīgums un neatlaidība bija tās iezīmes, kas raksturīgas viņa darbam, vadot Ziemeļblāzmas apgādu aiztecējušos 30 gados. [..] Arī Zviedrijā, tāpat kā tas bija Lībekā, Jānis Abučs spiests vadīt apgādu blakus maizes darbam zviedru spiestuvē. Bez tam izdevējs ir arī grāmatu salicējs un ekspeditors vienā personā."

Sproģere, Ofēlija. Grāmatu gūstā un Ziemeļblāzma. LaRA`s Lapa, Nr. 13, 1978.

Izglītība

–1929
Rūjienas pamatskola
Rūjiena

1931–1934
Rūjiena
Mācījies Rūjienas papildus skolā.

Dienests

Latvijas armija
Dienēja Zemgales artilērijas pulkā Daugavpilī, beidzot arī instruktoru kursu.

1944
Latviešu leģions
Iesaukts. Nonāca frontē, tika ievainots kājā. Ievainojumu ārstēja Štrālzundā, kuru paspēja atstāt tikai dažas stundas pirms Sarkanās armijas ienākšanas. Desmit dienas ilga gājiens uz rietumiem, līdz beidzot nonāca drošībā.

02.1944–1945
Latviešu leģions
Iesaukts. Nonāca 6. Robežsargu pulkā; vēlāk ar 15. divīziju Vācijā un nokļūst tās artilērijas pulkā. Piedzīvo Dancigas ielenkumu, ievainots un, izvests uz Strālzundas slimnīcu.

Dalība organizācijās

Latvijas PEN klubs
Stokholma

Darbojies Raiņa un Aspazijas fondā.

Dzīvesvieta

1914–1934
Rūjiena

1934–1944
Rīga

1945–1950
Lībeka
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

1945
Štrālzunde
Ārstēja ievainojumu.

1950–1978
Vesterosa

Darbavieta

1929–1933
Rūjiena
Rūjienas spiestuve.

1934
Madona
Neilgu laiku strādājis Ķeirāna spiestuvē, kur salicis vietējo avīzi.

1934
Pļaviņas
Neilgu laiku Ruka spiestuvē, kur salika vietējo laikrakstu.

11.1934–1940
Rīga
Armijas spiestuve; burtlicis-ziņnesis pie laikraksta "Latvijas Kareivis".

1940–1943
Valstspapīru spiestuve
Rīga

1950
Zviedrija
Pusgadu pēc ierašanās Zviedrijā strādāja meža darbos.

Apglabāts

Vesterosa