Jānis Bunduls

12.03.1899 – 28.04.1981

Pedagogs un literāts Jānis BUNDULS (1899 -1981) strādājis dažādās skolā un Latvijas Universitātē par pedagogu. Kopš 1935.gada publicējis periodikā apceres par latviešu literatūru. Monogrāfijā "Mīlas problēmas ģēnija prizmā" (1935) analizējis Raiņa traģēdiju "Jāzeps un viņa brāļi" psiholoģiskā aspektā. Apceres par A. Brigaderes, Z. Mauriņas, Dž. G. Bairona darbiem sakopotas grāmatā "Atziņu prelūdijas" (1937). Pievērsies tulkošanai no rumāņu un bulgāru valodas.

Darba autors (3)

Dzimšanas laiks/vieta

12.03.1899
Zvejkurmēni

Miršanas laiks/vieta

28.04.1981
Rīga

Personiska informācija

Dzimis saimnieka ģimenē.

Profesionālā darbība

Līdzās aktīvam pedagoga darbam mūža pēdējos gados bijis PSRS Psihologu biedrības Latvijas nodaļas atbildīgais sekretārs.

Tulkojumi no rumāņu, bulgāru un moldāviešu valodas: J. L. Karadžales "Izlase" (1957, kopā ar A. Dombrovski), krājums "Moldāviešu stāsti" (1960), M. Sadovjanu "Stāsti" (1962), S. Daskalova "Sava zeme" (1964), T. Popoviča "Svešinieks" (1967) u.c.

Citātu galerija

Jānis Bunduls. Mīlas problēmas ģenija prizmā
"Tā ir apgarotā ticētāja grāmata, plaša, erudīta grāmata. Katrā lapaspusē jūt, ka to sarakstījis cilvēks, kas ilgi un sistemātiski krājis zināšanas, atziņas, izdomājis daudzas domāšanas sistēmas un tās pārkausējis savas individualitātes prizmā. Jānim Bundulam latvju gara kultūras divas augstākās vērtības ir tautas dziesmas un Raiņa traģēdija Jāzeps un viņa brāļi. [..] Pie mums bieži gadās, ka pat tie, kas ļoti pasvītro savu latviskumu, nav papūlējušies iemācīties Endzelīna grammatiku vidusskolas apmēros, nerunājot jau nemaz par valodas smalkumiem, tādēļ sevišķi jāpriecājas par Jāņa Bunduļa spodrināto, akadēmisko valodu, ko lielā mērā ietekmējusi Raiņa leksikāla īpatnība. Jānis Bunduls, kas gadiem ilgi dzīvojis Raiņa kalnājos un no turienes lūkojies pasaulē, jūt lielu atbildību izraudzītās problēmas priekšā, viņš raksta bez arrogances, liela pazemībā izsekodams jautājumiem, un tādēļ nevar neapbrīnot viņa lielo darbu. Bet daudzi to iemīlēs, jo ētisku vērtību meklētāju un kalnu kāpēju skaits latviešos liels. Cerēsim, ka ar Jāni Bunduļu, kas līdz šim literātūrā nebija pazīstams, arī turpmāk sastapsimies tikpat lielā priekā un apgarotībā."
Zenta Mauriņa. Daugava, Nr.2 (01.02.1936)