Ingeborga Levite

1944: kopā ar krustvecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Netālu no Berlīnes strādāja par vecmāti. Pēc kara nonāca krievu okupācijas zonā un tika aizsūtīta atpakaļ uz padomju Latviju.
1949: 25. martā visu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, Ingeborgai Bargs izdevās paglābties; dzīvoja ar citu vārdu.

Precējusies ar Jonasu Levitu; viens no bērniem Egils Levits (dzimis 1955), Latvijas Valsts prezidents.
1972: pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur vairākās paaudzēs dzīvoja radi. Dzīvoja Hamburgā.
1975: liecinājusi Kopenhāgenā Andreja Saharova lietas izmeklēšanas komisijā.

Dzeju publicējusi ar Aija Zemzares vārdu.
1972: laikrakstā "Latvija" 16. decembrī publicēts dzejolis "Manas dzimtenes jūra" ar Aijas Zemzares vārdu.
Kopš 1973: dzejas publikācijas mēnešrakstā "Ceļa Zīmes", "Treji Vārti", "Londonas Avīze".
1974: jūnijā piedalījās Latviešu Preses biedrības Vācijas kopas rakstnieku un žurnālistu tikšanās, arī rakstnieku vakarā Lībekā.

Kopš 1973: sabiedriski politiski, nacionāli raksti laikrakstā "Latvija".

DĒLAM / Aija Zemzare
Saule uz vakara pusi jau iet,
Mans cels drīz būs galā,
Tikai tu nestāvi malā -
Dēls.
Vienu ko vēlos es -
Sarkanbaltsarkano karogu
Tālāk nes! / Treji Vārti, Nr. 42, 1974.

Par Ingeborgas Levites personību un radošo darbību
".. savrupā individualitāte tad nu arī iezīmējas viņas darbos, kas publicēti žurnālā "Ceļa Zīmes" un laikrakstos "Latvija" un "Londonas Avīze". Tas zarojas divi novirzienos - publicistikā un dzejā. Publicistikā Aija Zemzare cenšas būt patiesa un galvenām kārtām rādīt apstākļus, kādi valda tagad o. [..] kūpētajā dzimtenē. [..] Dzejā Aija Zemzare vienīgi daļēji pievēršas modernajam brīvajam pantam, kamēr būtiskais vairāk tiecas uz kanonisko izteiksmes formu. Tematikā dominē drūmais posta laiks ar diezgan smagiem pārdzīvojumiem, kas tad izpaužas dziļā mīlestībā uz brīvu dzimteni, jo ne par velti viņa dēlam saka: "Vienu ko vēlos es - sarkanbaltsarkano karogu tālāk nes!" Šīs retoriskās rindas tad arī izteic Aijas Zemzares dzejas subjektīvo zemdegu ar tās individuālismu."

Sudrabiņš, Jānis. Dzejniece Aija Zemzare. Treji Vārti, Nr. 42, 1974.

dzejniece
publiciste

Ingeborga Bargs

Aija Zemzare

Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Apmeklēja kursus, bet studijas nebeidza; iegūtās zināšanas izmantoja, ilustrējot grāmatas.

Rīga
Ieguvusi medmāsas un vecmātes izglītību.

Rīga
Korektore dažādās izdevniecībās.

1945
Rīga
Pēc atgriešanās no Vācijas strādāja Paula Stradiņa slimnīcā.

1978–1980
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Redaktore.

Latviešu preses biedrība
Vācija

Vācija
Iesaistījās Andreja Eglīša Stokholmā dibinātā Latviešu Nacionālā fonda darbā.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1972
Vācija
Izceļoja no padomju Latvijas.