Heinrihs Kleinšmits

11.07.1634 – 18.12.1686

Heinrihs Kleinšmits (Kleinschmidt, 1634–1686) – luterāņu mācītājs un literāts, latviešu garīgo dziesmu un lūgšanu autors. Kleinšmits ir studējis Tērbatas universitātē (1650), pēc tam Vitenbergā (1654–1658) teoloģiju, izmantojot Rīgas rātes piešķirto stipendiju (1654/55). Pēc studiju beigšanas kalpojis Babītē, pēc citām ziņām – Piņķos (1662) un Salas draudzē (1684). Latviešu literatūras vēsturē Kleinšmits ir nozīmīgs sava laika (!) lūgšanu un dziesmu autors. Viņa sarakstītā un sastādītā lūgšanu grāmata "Latviešo pātaro grāmata" (1672) ir pirmā grāmata ar titullapu latviešu valodā. Tā acīmredzot bijusi lasītāju ļoti pieprasīta, līdz mūsu dienām saglabājies tikai viens grāmatas eksemplārs. 1685. gadā publicēts otrais grāmatas izdevums. Kleinšmits latviešu valodā tulkojis arī četras garīgās dziesmas. Tām trūkst ritma, valodas ziņā tās tuvas 16./17. gadsimta mijas tulkojumiem. Kleinšmita poētika tālu atpaliek no laikabiedra Fīrekera dziesmām. Kleinšmita dziesmas jau kopš 18. gadsimta pirmās puses dziesmu grāmatās vairs iekļautas netiek. Kleinšmita loma latviešu reliģiskās literatūras vēsturē vērtējama sava laikmeta – 17. gadsimta – ietvaros.

Dzimšanas laiks/vieta

11.07.1634
Rīga

Miršanas laiks/vieta

18.12.1686

Personiska informācija

Heinrihs KLEINŠMITS (Kleinschmidt, 1634–1686) ir dzimis Siguldas mācītāja Heinriha Kleinšmita (Kleinschmidt, ? - 1657) un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Haltermanes (Haltermann, mir. 1655) ģimenē. Heinriha Kleinšmita vectētiņš, arī Heinrihs Kleinšmits ir bijis Rīgas Lielās ģildes vecākais, vecmāmiņa Ģertrūde - Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ulenbroka meita.
Heinrihs Kleinšmits ir precējies pirmajā laulībā ar Margarēti, dzimušu Cimmermani (Zimmermann), Piņķu un Salas mācītāja Tomasa Šulca atraitni, otrajā laulībā ar Annu Zenemani (Sennemann).
Ziņas no: Lexikon der Studenten aus Estland, Livland und Kurland an europäischen Universitäten 1561-1800. Bearb. von A.Tering unter Mitarb. von J.Beyer. Köln, Weimar, Wien: Böhlau, 2018, S. 215.
Par dzimtu ziņas arī: J.C.Berens. Zur Geschichte der Familie von Ulenbrock. Rigasche Stadtblätter, 22.08.1891.; P. Baerent. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien: Böhlau Verlag. 1977, S. 296, N. 919.

Profesionālā darbība

Heinrihs Kleinšmits ir strādājis par mācītāju Pierīgas Piņķu un Salas draudzēs.

Publikācijas

Studiju laika darbi latīņu valodā

Disputs Exercitationum Politicarum Disputatio IX. De Democratia In Genere, Et De Politia, Ut Et De Democratia Specialiter Sic Dicta In Specie. Dalībnieki M.J.Deičmans (Deutschmann) un H. Kleinšmits. 9.06.1655. Wittenberg: Fincelius, 1655, saglabājies Saksijas Valsts un Universitātes bibliotēkā Drēzdenē.
Darbs maģistra grāda ieguvei Vitenbergas Universitātē Elogium Scripturae Apostolicum II.Tim.IIIv.XV.XVI. Wittebergae: Fincelius, 1658, saglabājies Vitenbergas Reformācijas vēstures pētniecības bibliotēkā.

Latviešu lūgšanu un garīgo dziesmu publikācijas

1671: Lettische Geistliche Lieder und Psalmen, Collecten und Gebäte, so das gantze Jahr durch in Christlicher Versamblung zu Hause und in der Kirchen gebraucht werden . [iekļauti vācu garīgo dziesmu atdzejojumi] Rīga: Besemesers.
1672: Latviešo pataro grāmata uz katras sen dienas ir gaidīts, bet nu caur Dieva žēlastību sagaidīta [patstāvīgi izstrādāta lūgšanu grāmata]. Rīga: Besemesers.
1685: Latviešo pataro grāmata uz katras sen dienas ir gaidīts, bet nu caur Dieva žēlastību sagaidīta [lūgšanu krājuma atkārtots izdevums]. Rīga: Nellers.
1685: Lettische Geistliche Lieder und Psalmen, Collecten und Gebäte, so das gantze Jahr durch in Christlicher Versamblung zu Hause und in der Kirchen gebraucht werden [iekļauti vācu garīgo dziesmu atdzejojumi]. Rīga: Nellers.

Dzimtais vārds

Heinrich Kleinschmidt

Pseidonīms

M.H.K.P.

Izglītība

08.03.1650
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Imatrikulējies, studējis teoloģiju, studiju ilgums nav zināms.

08.11.1654–1658
Vitenbergas Universitāte
Vitenberga
Studē teoloģiju, izmanto Rīgas rātes piešķirto stipendiju (1654-1656), studijas noslēdz ar maģistra grādu, izstrādātu pie Abrahama Kaloviuss (Calovius, Calov, Kalau, 1612-1686) un maģistra grādu.

Darbavieta

1659–1682
Salas un Piņķu draudze
Piņķu luterāņu baznīca
Kalpošanas sākums nav precizēts, domājams - pēc augstskolas beigšanas. Kad 1682. gadā draudze tiek sadalīta, pāriet uz Salas draudzi. No 1663. līdz 1666. gadam kristīti 162 bērni, 39 pāri salaulāti, 141 persona saņēmusi sv. Vakarēdienu, turklāt neviens no tiem iepriekš neko par Dieva vārdu nezināja. 1666. gada draudzes vizitācijā mācītājs norāda - ļaudis ielauzījušies dievvārdos, pateicoties baznīcas tuvumā ierīkotajam kauna stabam, rosina sekot viņa paraugam arī citus mācītājus. Vizitētāji apjautājuši draudzes locekļus, visi bijuši ar mācītāju apmierināti.Pārbaudot draudzi katehisma eksāmenā, tā kopumā atstāja labu iespaidu. Mācītājs gan žēlojās, ka daži no draudzes locekļiem, kad viņš lūdzis atkārtot paša sacītos katehisma un ? (Haustafel) vārdus, to atteikušies darīt, jo tas bijis viņiem kas jauns. Mācītājs bijis spiests lietot stingru miesas sodu. Jo īpaši spītīgs bijis kurzemnieks Oto Veigecibs un viņa sieva, kuri joprojām ne reizi nebija rādījušies pie Dievgalda, kaut arī viņu bērni to darīja. Arī Salas zemnieks Jespers Pelše un viņa sieva nav gribējuši mācīties, viņus bija jāliek pie kauna staba; ik svētdienu, kurā viņi neieradās uz apmācībām, viņi saņēmuši rīkstes. Bez šiem bijuši vēl daži nepaklausīgie, kuri sodīti līdzīgā veidā. Kāds zemnieks, kurš nedrīkstēja savu spītīgo tēvu apbedīt Dieva svētītā kapsētā, to bija vedis uz Kurzemi un apbedījis tur; par to tas tika sodīts ar cietumu. Kāds Antiņš Anderss tika smējies par sv.Vakarēdienu un tika saukts pie tiesas. Pieci cilvēki, kas bija līdz kāzām netikumīgi dzīvojuši arī tika atbilstoši sodīti.No: Pinken und Holmhoffische Kirchen-Visitation von 1666. Rigasche Stadtblätter, nr. 13(28.03.1817); Kirchen-Visitation zu Pinkenhof und Holmhof Anno 1666. Ein Kulturbild aus dem 17. Jahrhundert. Rigasche Stadtblätter nr. 34 (22.08.1902).

1682–1686
Salas sv. Jāņa draudze
Salas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
Draudzes mācītājs