Meklēt

Gunārs Selga

8 bildes
Gunārs Selga
Fotogrāfija: O. Martinsons. Avots: Liesma, Nr. 12, 1971.
Gunārs Selga
Avots: Literatūra un Māksla, Nr.26 (27.06.1986)
Gunārs Selga
Uldis Zemzars
Andrejs Upīts ar viesiem
Attēla vidū: Andrejs Upīts. No labās: U. Norietis, M. Čaklais, J. Brežģis, J. Sirmbārdis, A. Broks, M. Augstkalna, G. Selga, I. Dikess un I. Lasmanis. Avots: Karogs, Nr. 1, 01.01.1977.
G. Selga, L. Brīdaka, J. Sirmbārdis un I. Drozdovs
IV Vissavienības jauno rakstnieku apspriedes dienās Maskavā. Avots: Literatūra un Māksla, Nr. 31, 01.08.1980.
Dzejnieka Gunāra Selgas atdusas vieta Raiņa kapos
Dzejnieka Gunāra Selgas atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts
Rīgas jauno literātu apvienības biedri
Pirmajā rindā no labās puses: Imants Lasmanis, Juris Birzvalks, Regīna Ezera, Olga Lisovska un Gunārs Selga, stāv Biruta Riemere un Jānis Plotnieks.
Attēla uzņemšanas vieta: Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nams
Attēla uzņemšanas laiks: 1960. gadi
Avots: Gunārs Selga. Cik silta, cik devīga sirds. Gulbene, Dzirkstele, nr. 36, 27.03.1982.
Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#pan...
Rakstnieka Gunāra Selga atdusas vieta
Rakstnieka Gunāra Selga atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfe: Signe Raudive
Lomas: dzejnieks

04.03.1929 – 25.06.1986

Dzejnieks Gunārs Selga (1929–1986) ir četru dzejoļu krājumu un trīs aprakstu grāmatu autors, izdots arī bērnības atmiņu un literāro portretu krājums. Gunāra Selgas dzejas lirisms un muzikalitāte piesaistījuši daudzu komponistu uzmanību, komponēts ap 200 dziesmu ar viņa tekstiem.

  • Darba autors (48)
  • Recepcijas persona (12)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    04.03.1929
    Jaunlaicenes pagasts
    Dzimis Jaunlaicenes pagasta Dravniekos.

    Miršanas laiks/vieta

    25.06.1986
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis zemnieka Jāņa Zaķa un viņa sievas Alīdas ģimenē.
    1944–1949: mācoties Gaujienas vidusskolā, Gunāra Selgas personības izveidē nozīmīga ir skolas direktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vera Ketnere, pedagogi Marta un Jānis Račevski. Skolas literatūras pulciņa žurnālā "Gauja" publicēti pirmie Gunāra Selgas literārie mēģinājumi, dziedāšanas skolotājs Voldemārs Evans komponē vienu no viņa pirmajiem dzejoļiem.
    1949: pārceļas dzīvot uz Rīgu.

    Profesionālā darbība

    1949: rudenī publicēts pirmais dzejolis "Kā slinkais Pičs uz skolu gāja" ar pseidonīmu Gunārs Strauts (laikrakstā "Pionieris").
    1955: publicēts pirmais dzejolis "Sargāsim, draugs!" ar vārdu Gunārs Selga (žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" 6. numurā).

    Sastādītie krājumi
    1964: sastādījis dzejoļu izlasi "Ar rītdienu mums jāsatiekas" (Latvijas Valsts izdevniecība; kopā ar Maiju Augstkalni).
    1965: sastādījis krājumu "Paceltu galvu pār robežām eju" (Latvijas Valsts izdevniecība), kas stāsta par citu padomju republiku kultūras ietekmi uz Latvijas kultūru.
    1966: izdota kabardiešu un balkāru dzejas izlase "Pateicība saulei" (izdevniecība "Liesma") Gunāra Selgas sakārtojumā, ar viņa rakstītu priekšvārdu. Atdzejotāju vidū arī Gunārs Selga.


    Recepcija citos mākslas veidos
    Dziesmas ar Gunāra Selgas vārdiem komponējuši komponisti Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Gunārs Freidenfelds, Edmunds Goldšteins, Oļģerts Grāvītis, Artūrs Grīnups, Elga Īgenberga, Igors Jakovļevs, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Juris Karlsons, Jānis Ķepītis, Jānis Ozoliņš, Ģederts Ramans, Lauma Reinholde, Boriss Rezņiks, Vilnis Salaks, Viktors Sams, Uldis Stabulnieks, Alfrēds Tučs, Arvīds Žilinskis.

    Citātu galerija



    Par dzejoļu krājumu "Airi" (1969)
    “Gunārs Selga ir klusāks, ne tik subjektīvs [salīdzinot ar Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni], ja lietojam šo vārdu vairāk nosacīti, kā eksplozīvāku jūtu uzliesmojumu apzīmējumu. Tieši klusinātais tonis, smalks lirisms, vizuāla pasaules redzēšana ir arī viņa “Airu” labāko dzejoļu iezīme. Tajos nav nekādas uzspēles, samākslotības, ik dzejoļa rinda skan kā uzvilkta stīga. [..] dzejnieku saviļņo neuzkrītošas parādības, ierosu izraisa ikdienišķa darba cilvēka dzīve, kurai, mūždien nodarbināti ar lielām lietām, nereti paejam garām. Vienkārši to neredzam. Bet dzejniekam jāprot apstāties un saredzēt.”

    Damburs E. Dzejnieks un viņa grāmata. Karogs, 1970, Nr. 2, 161. lpp.

    Saiknes

    Ina Zaķe - Dzīvesbiedre

    Nodarbes

    dzejnieks

    Dzimtais vārds

    Gunārs Zaķis

    Pseidonīms

    Gunārs Strauts

    Izglītība

    1937–1944
    Luturu pamatskola
    Luturi
    Mācījies Zvārtavas pagasta Luturu pamatskolā.

    1944–1949
    Gaujienas vidusskola
    Vidusskola

    1949–1950
    Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
    Rīga

    1953–1954
    Rīgas 23. strādnieku vakara vidusskola
    Avotu iela 44, Rīga

    Darbavieta

    1953–1954
    Rūpnīca "Sarkanais kvadrāts"
    Rīga
    Krāsotājs

    1954–1957
    Poligrāfiķu centrālais klubs
    Rīga
    Masu sektora vadītājs

    1957–1961
    Latvijas PSR Arodbiedrību centrālā padome
    Rīga
    Kultūras darba inspektors

    1961–1963
    Latvijas PSR Radiokomiteja
    Rīga
    Ārštata korespondents

    1963–1968
    Latvijas Padomju rakstnieku savienības klubs
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Direktors

    1968–1970
    Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Līdzstrādnieks

    1973–1976
    Žurnāls "Karogs"
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Līdzstrādnieks

    1977–1986
    Latvijas PSR Radiokomiteja
    Literāri dramatisko raidījumu redakcijas redaktors

    Dalība organizācijās

    1964–1986
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedrs

    Ceļojums

    1982
    Ungārija
    Brauciens delegācijas sastāvā.

    04.1985–05.1985
    Dānija
    Tūrisma brauciens.

    Apglabāts

    28.06.1986
    Raiņa kapi
    Izvadīts no Raiņa kapu kapličas 28. jūnijā pulksten 14.00.