Meklēt

Ernestīne Poruka

5 bildes
Ernestīne Poruka
Karmena Poruka
Ernestīnes un Jāņa Poruka meita Karmena Poruka-Valavanidesa ar dēlu Jāni.
Avots: https://timenote.info/lv/Karmena-Tatjana-Poruks
Jāņa Poruka kapa piemineklis
1930. gadā Jāņa Poruka kapa piemineklis veidots no gaiši pelēka Somijas granīta. Tēlnieks Teodors Zaļkalns.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Jāņa Poruka kapa piemineklis
Jāņa Poruka kapa piemineklis Otrajos Meža kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

Jāņa Poruka kapa piemineklis
Jāņa Poruka kapa piemineklis Otrajos Meža kapos. 

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

Lomas: literāte, tirgotāja

04.04.1875 – 01.03.1956

Ernestīne Poruka (arī Erna Poruka) (1875–1956) – atmiņu autore. Jāņa Poruka sieva. Mācījusies Cēsīs un Tērbatā. Rīgā apmeklējusi dažādus kursus, kādu laiku vēlējusies kļūt par aktrisi, tad atgriezusies Cēsīs, kur piedalījusies pašdarbībā. 1905. vai 1906. gadā ar māsasvīra, Cēsu grāmatnieka un vēlākā pilsētas galvas V. Bērzona atbalstu atvērusi grāmatveikalu, lai iegūtu līdzekļus slimā dzejnieka ārstēšanai un uzturētu sevi un meitu Karmenu. Sarakstījusi "Atmiņas par Blaumani" ("Latvju Grāmata", 1930, 1), "Atmiņas par Jāni Poruku" ("Latvju Mēnešraksts", 1943, 3–4). 

  • Darba autors (4)
  • Recepcijas persona (3)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    04.04.1875
    Cēsis

    Miršanas laiks/vieta

    01.03.1956
    Rīga

    Personiska informācija

    Mācījusies Cēsīs un Tērbatā. Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.
    Rīgā apmeklējusi dažādus kursus, kādu laiku vēlējusies kļūt par aktrisi, tad atgriezusies Cēsīs, kur piedalījusies pašdarbībā.
    Mātes mājās Cēsu "Lāčos" viesojušies daudzi kultūras darbinieki: Rūdolfs Blaumanis, Emīls Melngailis, Emīls Dārziņš u.c.
    1901. 22. marts: Cēsīs iepazinusies ar Jāni Poruku.
    1901. decembris: saderinājusies ar Jāni Poruku.
    1902. 9. augusts: salaulājusies ar Jāni Poruku.
    1903: 21. aprīlī piedzimst meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecas ar grieķi Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē ir dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).

    Profesionālā darbība

    1930: "Atmiņas par Blaumani" ("Latvju Grāmata", Nr. 1)
    1943: "Atmiņas par Jāni Poruku" ("Latvju Mēnešraksts", Nr. 3-4).
    2002: publicētas Rimanta Cepļa publikācijai sagatavotās "Ernestīnes atmiņas par Jāni Poruku laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā" (28. marts – 25. aprīlis).
    2003: 14. un 21. septembrī Austrālijas Latviešu teātra iestudējumā Melburnā izrādīja Alda Linē lugu "Jāņa Poruka pēdējā nakts". Režisors Andris Klauss, Ernestīnes lomu atveidoja Judīte Šmite. Austrālijas Latvietis, Nr.2674 (08.10.2003)

    Citātu galerija

    Par Ernestīnes Porukas personību

    “Tā kā krustmātes [Ernestīnes Porukas] meita Karmena dzīvoja ārzemēs un viņas tuvākie cilvēki jau bija aizsaulē, Poruka kundze veltīja man [rakstniecei A. Beinārei] daudz uzmanības. Viņas mājā bieži viesojās gleznotāji, rakstnieki, tādējādi apkārtējā vide rosināja fantāziju. [..] Poruka kundze iemācīja spēlēt klavieres un runāt vāciski, kā arī mīlēt dabu, viņa kļuva par manas dzīves sirdsapziņu. Viņa bija tā, kas gribēja, lai dzīvoju tikai literatūrai, taču materiālie apstākļi to neļāva.” 

    Astrīda Beināre intervijā "Gandrīz dokumentāli vilinājumi" Edītei Valterei no "Latvijas Jaunatnes" Nr. 190, 14.12.1991.

    Saiknes

    Astrīda Beināre - Krustmeita
    Jānis Poruks - Vīrs

    Nodarbes

    literāte
    tirgotāja

    Dzimtais vārds

    Ernestīne Pētersone

    Papildu vārdi

    Erna Poruka

    Izglītība

    Cēsis
    Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.

    Tartu
    Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.

    Rīga
    Apmeklējusi dažādus kursus.

    Darbavieta

    1905
    Cēsis
    1905. vai 1906. gadā ar māsasvīra, Cēsu grāmatnieka un vēlākā pilsētas galvas V. Bērzona atbalstu atvērusi grāmatveikalu, lai iegūtu līdzekļus slimā dzejnieka ārstēšanai un uzturētu sevi un meitu Karmenu.

    Apglabāts

    Rīgas Otrie Meža kapi
    Apglabāta t. s. Poruka kalniņā Otrajos Meža kapos.