Emils Skujenieks

1924: pirmā publikācija dzejolis "Dzelzs maska" laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (22. febr.)

Tulkojumi no lietuviešu valodas:

1965: Vincs Ramons. "Putekļi sarkanā rietā". Mineapole: Sēļzemnieks
1949: Vincs Ramons. "Krusti". Gēsthahta: Arvīda Sēļzemnieka apgāds



Tulkojumi no vācu valodas:

1944: Hermanis Lönss. "Vilkacis : kādas zemnieku paaudzes laika raksti". Rīga: Elmārs Saulīte
1944: Fuhlberg-Horst, J. "Ar ... padsmit lietām ! : Viss, kas jāzina par automobili". Rīga: Ūdris
1933: Bruno Travens. "Kokvilnas plūcēji". Rīga: Atis Freinats



Tulkojumi no krievu valodas:

1937: Aleksandrs Puškins. "Dubrovskis". Rīga: A. Freinats
1935: Aleksandrs Puškins. "Kapteiņa meitiņa". Rīga: A. Freinata izdevums



Tulkojumi no dažādām valodām:

1944: Antons Ciška. "Naftas karš : kādas pasaules varas pārveidošanās". Rīga: Elmāra Saulītes apgāds
1937: Ole Hanzens. "Ole Hanzens brauc uz Jaunzelandi: paša atstāstījumā". Rīgā: Ata Freinata izdevums
1937: Marks Tvens. "Toms Soijers - slepenpolicists: stāsta Heklberijs Finns". Rīga: A. Freinats.
1994: Marks Tvens. "Toms Soijers - slepenpolicists: stāsta Heklberijs Finns". Rīga: Zinātne
1936: Frensis Ītss-Brauns. "Bengaļi". Rīga: Daiņa
1934: Ernesta Glenvils. "Zulusi nāk! Afrikas bušmeņu mednieku stāsts". Rīga: Ata Freināta izdevums
1933: Rekss Bičs. "Aļaskas iekarotāji". Rīga: A. Gulbis

"Jau skolā sācis interesēties par rakstu mākslu un rediģējis skolēnu žurnālu. 1922. g. viņš aizbrauc par skolotāju uz Lietuvu un tur sākas arī viņa rakstnieka darba gaitas. Pirmie sacerējumi iespiesti 1922. g. februārī lietuvju laikrakstā "Lietuvas Ukininkas". Vēlāk tajā pašā laikrakstā parādījās Raiņa dzejoļu atdzejojumi, bet latviešu presē — lietuviešu rakstnieku darbu tulkojumi latviski. Atgriežoties Latvijā, Skujenieks strādājis vairāku avīžu redakcijās, daudz tulkojis un publicējis ari oriģināldarbus. Ražīgs viņam bija trimdas posms Vācijā, kur radušies vairāki stāsti un noveles, piem. "Sīkās kļūmes", "Sudrablapsa", "Bēthovena Ziemassvētki", "Gredzens", "Krusti". Ari Klīvlandā rakstnieks uzticīgs spalvai. Top psīcholoģisku noveļu krājums "Nakts pagājusi" un lietuvju rakstnieka Vincas Ramona romānam "Putekļi sarkanā rietā" palikusi nepārtulkota maza astīte. Nedēļas 54 stundu ilgais darbs rūpnīcā kavē tulkojuma nodošanu. Savs laiks jāziedo ari sabiedriskam darbam."

J. K. Emīla Skujenieka 30 gadi rakstniecībā. Laiks, Nr.17 (27.02.1952)

"Bez tam viņš rakstījis arī lugas Populārākā "Diriģents", kas pārstaigājusi daudzas trimdas skatuves, tulkota arī lietuviešu valodā. Citas, piem.,"Palu laikā" un "Robinsons" bērniem palikušas mazāk izrādītas. Tā pat savā laikā maz ievērota palika viņa novele dzejā "Bēthovena Ziemassvētki" (1948), dīvainais atgadījums ar komponistu. Emīla Skujenieka spalvai vēl pieder laba tiesa feļetonu, kurus viņš parakstījis ar pseidonīmu Skaramuša un prof. Bloknots. Arī šajā žanrā sevi parādīja kā smalku dzīves sīko kļūmju saredzētāju un pasmaidītāju. Par lielu nopelnu rakstnieka sabiedriskā darbā uzskatāma latviešu lietuviešu kultūras sakaru izveidošana un uzturēšana. Būdams šīs vienības valdes loceklis un Lietuviešu rakstnieku biedrības biedrs, Emīls Skujenieks darījis iespējamo, lai šis gara tilts būtu jo ciešs."Jānis Sudrabiņš. Komisko situāciju rakstnieks aizsaulē. Latvija, Nr.25 (03.07.1965)

Skaramuša; prof. Bloknots

Latvju-lietuvju vienība
Darbojies vienības centrālajā valdē.

1915–1921
Lietuva

1950–1965
Ohaio

1922
Valsts Bauskas vidusskola
Rīgas iela 8, Bauska

1923–1929
Lietuva
Skolotājs

1944–1950
Vācija