Elizabete Damberga

2 bildes

21.09.1887 – 03.09.1980

Elizabete Damberga (1887–1980) – filoloģe, skolotāja. Valdemāra Damberga māsa. Periodikā publicējusi atmiņu fragmentus par 20. gadsimta sākuma literātiem.

Dzimšanas laiks/vieta

21.09.1887
Sanktpēterburga
Dzimusi Družnoseljes muižā Pēterburgas guberņā.

Miršanas laiks/vieta

03.09.1980
Kopenhāgena
Mirusi Helervas slimnīcā.

Personiska informācija

Dzimusi muižas pārvaldnieka ģimenē.
Beigusi ģimnāziju Jelgavā.
Beigusi Tērbatas universitātes filoloģijas fakultāti.
1918. gada ziemā: bēgļu gaitās nonākusi Omskā.
1920: oktobrī kopā ar brāli Valdemāru Dambergu un Imantas pulku atgriezusies Latvijā.
Strādājusi par skolotāju Alūksnē, Mazsalacā, Tukumā, Jelgavā un Rīgā.
Kādu laiku strādājusi Nacionālās operas birojā.
1944: vasarā atstāja degošo Jelgavu un kopā ar brāļa ģimeni devās Kurzemes virzienā, pāris mēnešus nodzīvoja Aizputes tuvumā, vēlā rudenī no Liepājas kuģī bēgļu gaitās uz Vāciju, nonāca Austrumprūsijā, Pilavā.
Līdz 1945. aprīlim: dzīvojusi bēgļu nometnē pie Rostokas, tad īsi pirms Otrās pasaules kara beigām nonākusi Dānijā, Fakse Ladepladsā, kur vadījusi latviešu skolu, bijusi Dānijas latviešu nacionālās komitejas valdes sekretāre.
1960–80: pēc brāļa nāves viņa vietā rediģējusi laikrakstu "Dānijas Latviešu Ziņas".
Periodikā publicējusi atmiņu fragmentus par gadsimta sākuma literātiem.
Bijusi pazīstama ar Edvardu Virzu, Viktoru Eglīti, Jāni Akurateru, Antonu Austriņu, Kārli Krūzu, Kārli Štrālu, Kārli Jēkabsonu, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Teodoru Zaļkalnu, kuri Dambergai gan veltījuši dzejoļus, gan portretējuši.

Profesionālā darbība

Periodikā publicējusi atmiņu fragmentus par gadsimta sākuma literātiem.

Visus trimdas gadus Dānijā nepagurdama darbojusies sabiedriskajā laukā:
Dānijas latviešu nacionālajā komitejā
Daugavas vanagu Dānijas nodaļā un draudzes valdē.

Pēc brā|a Valdemārs Damberga nāves ir "Dānijas Latviešu Ziņu" redaktore.

Citātu galerija



Elizabete Damberga par savu studiju laiku Tērbatā
"Cara laikos sievietēm studēt universitātēs vispār neatļāva. Vienīgā iespēja studijām bija sieviešu četrgadīgie kursi. Tur arf iestājos. Lekcijas notika krievu valodā, un manu mācībspēku starpā bija arī divi latviešu tautības profesori – rakstnieks Lautenbachs-Jūsmiņš, kas lasīja lekcijas vācu literatūrā un prof. Osis psiholoģijā. Pēc kursu beigšanas noliku valsts eksāmenus un saņēmu Tērbatas universitātes beigšanas diplomu filoloģijā."
Austrālijas Latvietis, Nr.1897 (02.10.1987)


Elizabete Damberga par Pirmā pasaules kara gadiem Krievijā un atgriešanos Latvijā
"Kad izcēlās Pirmais pasaules karš, dzīvoju pie sava vecākā brāļa – virsmežziņa Tihvinas tuvumā, Krievijā. Karam ieilgstot, paziņas no Tērbatas laikiem mani un jaunāko brāli Valdemāru aicināja doties uz Omsku Sibīrijā. Tur sastapu daudz latviešu. Strādāju ministrijas izziņu nodaļā. Latvieši rīkoja teātra izrādes, un kādā Blaumaņa lugā spēlēju nelielu lomu. Omskā piedzīvoju lielinieku ienākšanu un to padzīšanu. Valdības mainījās vairākas reizes. lepazinos ar vēlāko rakstnieku un redaktoru Artūru Kroderu, kas man sagādāja darbu bērnu vasaras kolonijā. Troickā, netālu no Omskas 1918. gada rudenī nodibinājās latviešu pulks, kurā bija iesaukts arī mans brālis Valdemārs. Politiskais stāvoklis pasliktinājās. Troickas pulks atkāpās cauri Omskai, un pusstundas laikā man bija jāizšķiras par tālāku bēgšanu. 1919. gada pavasarī kopā ar Troickas pulku ešalonā devos uz austrumiem. Brauciens cauri Sibirijai bija dramatisma pilns. Vairākas reizes atradāmies tieši cīņu joslā, lielinieki daudzus atgrieza atpakaļ citi neizturēja un paši pārgāja
sarkano pusē. Bargais Sibirijas klimats, 40 grādu sals, sniega puteņi radīja kavēšanos; ešaloni iesniga, paši attīrījām sliedes, pat kājām gājām. Pagāja mēneši, līdz sasniedzām Krasnojarsku, kur uzturējos ilgāku laiku. Kad lielinieki tuvojās Krasnojarskai, bija jābēg tālāk. Ceļš veda cauri Mandžūrijai. Trūka vagonu. Ar lielu lūgšanos iekļuvu čechu bruņotā vilcienā, kur biju vienīgā sieviete. Lielinieki sekoja, un vilciena apkalpe aiz mums iznīcināja tiltus un citus militārus objektus. Sakari ar Troickas pulku bija zuduši. Vilcienā kopu ievainotos čechus un atsevišķus latviešus. Polītiskais stāvoklis bija nepārredzams. Pagāja nedēļas un, tuvojoties Vladivostokai, laimīgi atkal sastapām Troickas pulku. No Vladivostokas ar krievu tirdzniecības kuģi Voroņež 1920. gada jūnijā ieradāmies Nagasaki ostā, Japānā. Man bija sajūta, ka atrodos paradīzē. Oleandri pilnos ziedos, patīkamās, gaišās japāņu tējnīcas. Japāna palikām tikai dažas dienas un, atstājot tālās austrumzemes krastus. Mans brālis sacerēja dzejoli "Ardievu, klusā Nagasaki". Ceļš veda uz Singapuru. Atmiņā palikušas Singapuras divas sejas: bagātie angļu rajoni, skaistās veikalu ielas, gubernātora pils, monumentālā karalienes Viktorijas statuja un bezgala nabadzīgie iedzimto rajoni. Tālāk sekoja garais kuģa brauciens pa Indijas okeānu uz Adenu. Okeānā mūs sasniedza priecīgā vēsts, ka nodibinājusies Latvijas valsts. Sarkanā jūra, Suecas kanāls, Vidusjūra, Gibraltārs un beidzot Anglija. No turienes sākās pēdējais ceļa posms uz brīvo Latviju, un 1920. gada 3. oktobrī iebraucām Liepājas ostā. Garais, pārdzīvojumu pilnais pasaules apbrauciens bija beidzies."
Austrālijas Latvietis, Nr.1897 (02.10.1987)

Saiknes

Jēkabs Lautenbahs - Pasniedzējs
Valdemārs Dambergs - Brālis

Izglītība

–1905
Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava

1910–1914
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Beigusi Filoloģijas fakultāti.

Darbavieta

Latvija
Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā strādājusi par skolotāju Alūksnē, Mazsalacā, Tukumā un Jelgavā.

Kopenhāgena
Skolotāja Latviešu papildskolā Kopenhāgenā.

1905–1910
Saldus
Skolotāja Saldus sieviešu proģimnāzijā.

1920
Rīga
Strādājusi par skolotāju Rīgas skolās.

1930
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Kādu laiku strādājusi Nacionālās operas birojā.

1945
Dānija
Ilgus gadus strādāja par latviešu valodas un psiholoģijas skolotāju Dānijas latviešu pamatskolā un Dānijas latviešu ģimnāzijā.

Ceļojums

Nagasaki
"Elizabete Damberga atceras kuģa pirmo piestāšanos Japānā, miermīlīgajā, idiliskaja, oleandru ziedos iegrimušajā Nagasaki ostā, kas viņai pec Krievijas šausmām un posta likusies ka paradīze." Laiks, Nr.75 (17.09.1980)

1920
Indija
"Pēc gara jūras ceļojuma apkārt Indijai, Arābijai un Rietumeiropai, kuģis "Voronez" 1920. gadā sasniedza Liepājas ostu." Laiks, Nr.75 (17.09.1980)

Dalība organizācijās

Emigrē

1918
Omska
Bēgļu gaitās nonākusi Omskā.

1944
Vācija
Kopā ar brāļa ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.

1945
Rostoka
Līdz 1945. gada aprīlim dzīvojusi nometnē pie Rostokas.

1945
Kopenhāgena

Apglabāts

11.08.1980
Kopenhāgena
Izvadīta Helervas slimnīcas kapličas, pārpelnota.