Eduards Ādamsons
11.09.1906 – 21.01.1996
Eduards Ādamsons (1906–1996) – literāts. Studējis filozofiju Latvijas Universitātē (1926–1930), iegūstot filozofijas kandidāta grādu (1930), un baltu filoloģiju, iegūstot maģistra grādu (1934). Strādājis par skolotāju Kuldīgas (1930–1932), Liepājas (1934–1944) ģimnāzijās, Limbažu 1. vidusskolā un pamatskolā (1944–1961), Limbažu vakarskolā (1950–1960). Jau 20. gs. 30. gados iekļāvies Filologu biedrības darbā. Pētījis Rietumvidzemes lībiskās izloksnes, vācis folkloras materiālus. Pēc aiziešanas pensijā kā ārštata korespondents strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
Publicējis rakstus par valodniecības, filozofijas un literatūras jautājumiem, kā arī rakstījis dzeju. Manuskriptā dzejoļu un aforismu krājums "Dzejas ielejā un domu kalnā" un romāns "Tālie krasti".
Dzimšanas laiks/vieta
11.09.1906
Sleikas, Bīriņi, Limbažu novads, Vidzeme, Latvija
Miršanas laiks/vieta
21.01.1996
Profesionālā darbība
Pirmā dzejas publikācija – "Svešinieks pie jūras" žurnāls "Ceļi" 1935 (5.nr.).
Publicējis rakstus par valodniecības, filozofijas un literatūras jautājumiem: "Frīdrihs Nīče" ("Studentu dzīve", 1930, 30.X), "Kr. Barona stāsti" ("Ceļi", 1935, 6), "Neredzīgais Gaujas muzikants un dziesminieks" – par P. Oliņu ("Jaunākās ziņas", 1935,29.VI) u.c.
2000. gadā izdotas "Vainižu izloksnes vārdnīca" 2 grāmatas (kopā ar E.Kagaini).
Nodarbes
Izglītība
1926–1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; iegūts grāds filozofijā un maģistra grāds baltu filoloģijā.
1926
Limbažu Valsts ģimnāzija
Rīgas iela 30, Limbaži
Beidzis mācības.
Apglabāts
26.01.1996
Limbažu pilsētas kapi