Bernhards Kasars

22.09.1905 – 25.10.1981

Bernhards Kasars (1905-1981) – literāts un vikārs. Mācījies Vitrupes pamatskolā, Limbažu ģimnāzijā, studējis Rīgas Skolotāju institūtā (1922-1928), LU Teoloģijas fakultātē (1928-1938), paralēli strādājot par skolotāju, 1938. gadā ordinēts par Sēlpils prāvesta iecirkņa vikāru. 1942-1944 bijis vikārs Celminieku-Pampāļu draudzē. Pirmie dzejoļi periodikā publicēti jaunatnes žurnālā "Cīrulītis" (1934). Dzejoļi apkopoti krājumā "Sapnis smiltājā" (1933). Rakstījis arī sarežģītās dzejas formās – saglabājušies 5 sonetu vainagi. No 1945. gada skolotājs Rīgā, 1951. gadā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs, nosūtīts uz Vorkutu. Pēc atgriešanās no apcietinājuma bija darbvedis un zīmēšanas skolotājs Rīgas 36. vidusskolā (1956-1966). Sarakstījis pasaku dzejā bērniem "Gudrais zēns" (1971), atmiņas par A. Skujiņu.

Darba autors (6)

Recepcijas persona (1)

Dzimšanas laiks/vieta

22.09.1905
Piņķi

Miršanas laiks/vieta

25.10.1981
Rīga

Personiska informācija

Tēvs - Ādams, amatnieks. Sieva Broņislava (dz. Guruka, 1918); dēls - Gunārs Gunts (1937). Laulājušies 1936. gadā, laulība šķirta 1939. gadā.

Profesionālā darbība

1934: Pirmie dzejoļi periodikā publicēti jaunatnes žurnālā "Cīrulītis".
Rakstījis arī sarežģītās dzejas formās, par ko liecina pieci saglabājušies sonetu vainagi.
Rakstījis atmiņas par Austru Skujiņu.
Ar Kasara vārdiem vairākkārt Dziesmu svētku repertuārā skanējusi Jēkaba Mediņa dziesma "Tēvu zeme svētā, dārgā".

Citātu galerija

"Ne gados, bet mūsu bērnu dzejā jauni ir Bernhards Kasars (latviešu tautas pasaka "Gudrais zēns") un Augusts Smagars (dzejoji "Dzintras dziesmu kamoliņš"). B. Kasars "pārcēlis" tautas pasakas prozu saistītā dzejas valodā, un var šaubīties, vai vispār šādi pārcēlumi attaisnojami, ja autors pasaku nepārveido, nepadziļina utt. arī citādi, kā to savā laikā tik lieliski prata Vilis Plūdons. Jāatzīst, ka B. Kasars tiešām ar V. Plūdoni sacensties nav spējis, dažviet viņa frāze izskatās tīri kā iespīlēta dzejotas izteiksmes šaurajā mundierī. Taču ir pasakā arī savas itin veiksmīgas vietas, piemēram, pasakas nobeiguma epizode."

V.Ancītis. Mūsu bērnu literatūra un tās kritika. Karogs, Nr.4 (01.04.1972)