Augusts Annus

Dzimis namsaimnieka ģimenē.

Brālis Jānis Annus (1883–1964) – politiķis, finanšu ministrs.

Sieva Irma Annus (dzimusi Gustavs; 1903); 1935: piedzima dēls Jānis Annus, gleznotājs; 1937: piedzima meita Anna Māra Annus (precējusies Hāgens), skulptore.

1944: rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1949: 10. oktobrī ar ģimeni izceļoja uz ASV.

Kopš 1920: piedalījās izstādēs.

PAR AUGUSTA ANNUSA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU

"Augusta Annus daiļradē sastopamies ar mākslinieku, kurš, apzināti tiekdamies pēc latviskas tematikas tēlojuma un latviska gara iemiesojuma mākslas tēlos, ir centies pārkāpt literārisma robežas un savu gleznu saturisko vēstījumu spējis apvienot ar poētiskā un estētiskā plāksnē paceltu māksliniecisku sniegumu. Augusts Annus jutās lepns, būdams latvietis. Viņš bija lepns uz savu tautu, tās drosmi, uzņēmību, izturību, darba mīlestību un vienkāršību. Šo īpašību kopumā viņš latviešu cilvēkā saskatīja skaistumu, kurš viņa uztverē bija vienreizējs un tādēļ pelnījis visaugstāko cildinājumu mākslā. Jau kopš savu mākslinieka gaitu sākumiem jaunais gleznotājs figurālists pievērsās tematikai, kurā atspoguļota latviešu tautas dzīve. Ar saviem zemnieku, zvejnieku un strādnieku tēliem Augusts Annus savos audeklos ir suminājis mūsu tautas vitalitāti, personiskā iztēlē dzimušajiem dzīves attēlojumiem piešķirot dzejisku, metaforisku nozīmību. [..] Latviskā gara un tematikas dēļ Augusta Annus māksla tautā ļoti iemīļota. Arī viņa apjomīgais devums reliģiskās mākslas novadā viņu darījis tuvu latviešu tautai. Visā mūža gājumā viņš gleznojis tuvu pie 20 altārgleznām kā dzimtenes, tā svešatnes latviešu dievnamiem. Arī šajos, bieži vien episki izvērstajos, gleznojumos mākslinieks reliģisko elementu iekļauj latviskas vides tēlojumā, poētiskā apgarotībā gleznoto Pestītāja tēlu rādot latviskā pasaulē, latviešu tautas vidū. Pieminami arī viņa sniegumi stikla glezniecībā amerikāņu baznīcām. Ja arī ar savu jauntradicionālista ievirzi Augusts Annus netiecās ienest spilgti atšķirīgus un jauninošus pagriezienus latviešu mākslas izaugsmē, tad viņa nelokāmā latviskā pārliecība un viņa personiskās vīzijas inspirētā māksla ir izvirzījusi viņu visnozīmīgāko latviešu gleznotāju vidū, Un viņa savdabīgajam devumam ir sava vieta latviešu glezniecības kopumā."

Šturma, Eleonora. Gleznotāja Augusta Annus simtgade. Laiks, Nr.86 (27.10.1993)

–1926
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Beidza Jāņa Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

1913–1915
Kijiva
Mācījies Ķeizariskajā Mākslas skolā.

1913–1917
Mācījies Štiglica Tehniskās zīmēšanas skolā.

1918
Sanktpēterburga
Mācījies Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā.

Ņujorka
20. gs. 60. gados bija stikla glezniecības viesprofesors Pilsētas koledžā Ņujorkā.

1921–1923
Liepāja
Skatuves gleznotājs Liepājas Jaunajā teātrī.

1929–1944
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Mācībspēks; kopš 1932: profesors.

1923–1928
Neatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga

1929–1938
Mākslinieku biedrība "Sadarbs"
Rīga

1944
Vācija
Ar ģimeni devās bēgļu gaitās.

10.10.1949
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja ar ģimeni uz ASV.

2013
Rīgas Pirmie Meža kapi
Pārapbedīts Mākslinieku kalniņā.

Atzinības krusts
1938

Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva
Balva piešķirta par gleznu "Jūrmalas ainava".
Glezniecība
1956

PBLA Tautas balva
Par devumu latviešu mākslā un pašaizliedzīgo darbu latviskās kultūras veicināšanā.
1977